Anoreksija: definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana
Anoreksija: uzzini definīciju, pazīmes, cēloņus un efektīvas ārstēšanas metodes — simptomi, Maudslija pieeja un atbalsts ceļā uz atveseļošanos.
Nervozā anoreksija (parasti saukta vienkārši par anoreksiju) ir ēšanas traucējumi. Cilvēki ar anoreksiju domā, ka viņi ir resni, vai arī izmisīgi baidās kļūt resni, pat ja ir ļoti tievi. Lai mēģinātu zaudēt svaru, anorektiskie slimnieki neēd pietiekami daudz. Kad viņi ēd, viņi neēd tik daudz pārtikas, cik nepieciešams viņu organismam, cenšoties izvairīties no svara palielināšanās. Tā rezultātā viņi pārāk ātri zaudē pārāk daudz svara. Tas ir ļoti kaitīgi cilvēka organismam. Anoreksiju var ārstēt dažādi. Viens no piemēriem ir Maudslija metode. Šis ārstēšanas veids ir paredzēts pacientiem, kuri ir 18 gadus veci vai jaunāki. Divas trešdaļas pusaudžu anoreksijas pacientu pēc šīs ārstēšanas ir "izveseļojušies". Cilvēki ar anoreksiju mirst biežāk nekā cilvēki ar citām garīgām slimībām.
Kas ir anoreksija — skaidrojums
Anoreksija nervoza ir psihiska slimība, kurai raksturīga ļoti zema ēšanas uzvedība, stipri samazināts ķermeņa svars un spēcīgs priekšstats par šķietamu ķermeņa lielumu vai formu. Tā ietver gan uztura ierobežošanu, gan dažkārt arī pārmērīgu fizisko aktivitāti, vemšanu vai caurejas līdzekļu lietošanu, lai kontrolētu svaru.
Simptomi un pazīmes
Simptomi var būt fiziski, uzvedības un psiholoģiski. Bieži izplatītās pazīmes:
- Ķermeņa svars: ievērojams svara zudums vai ļoti zems svars attiecībā pret vecumu un augumu;
- Bailes no svara palielināšanās: intensīvs un nepamatots satraukums par svaru;
- Ēšanas ierobežošana: ļoti ierobežota ēdienkarte, izlaisti ēdieni, neliela pārtikas daudzuma rituāla dalīšana;
- Kompenserošas darbības: vemšana, caurejas līdzekļu vai diurētisku līdzekļu lietošana, pārmērīga fiziskā slodze;
- Fiziski simptomi: aukstas rokas un kājas, lēns pulss, zems asinsspiediens, nogurums, galvassāpes, matu izkrišana, sausa āda, mēnešreižu iztrūkums (sievietēm), kaulu blīvuma zudums;
- Psiholoģiskas pazīmes: pazemināta pašcieņa, perfekcionisms, sociāla atsvešināšanās, koncentrēšanās grūtības, obsesīvas domas par ēdienu un svaru.
Cēloņi un riska faktori
Anoreksijai nav viena vienota cēloņa. Parasti tā veidojas vairāku faktoru mijiedarbībā:
- Bioloģiskie faktori: ģenētiska nosliece, hormonālas un neirobioloģiskas atšķirības;
- Psycholoģiskie faktori: perfekcionisms, pārmērīga kontroles vajadzība, zema pašvērtība, trauksme vai depresija;
- Sociālie faktori: kultūras spiediens uz tievu ķermeni, sociālie mediji, negatīvas pieredzes (piem., ķermeņa shaming) un noteiktas profesijas vai vaļasprieki, kur ķermeņa svars tiek uzsvērts;
- Vides faktori: attiecību problēmas ģimenē, traumatiskas pieredzes vai citādi stresa pilni notikumi.
Diagnostika
Diagnozi nosaka ārsts vai speciālists (psihiatrs, klīniskā psiholoģe vai ēšanas traucējumu speciālists) pēc intervijas, medicīniskajiem izmeklējumiem un svara/auguma analīzes. Bieži tiek veikti asins un sirds izmeklējumi, lai noteiktu organisma darbības traucējumus, kā arī vērtēta ēšanas uzvedība un domāšanas modeļi.
Ārstēšana
Ārstēšana parasti apvieno medicīnisku uzraudzību, uztura rehabilitāciju un psihoterapiju. Ārstēšanas plāns tiek pielāgots individuāli atkarībā no slimības smaguma un pacientam pieejamajiem resursiem.
- Medicīniska stabilizācija: hospitalizācija nepieciešama, ja ir bīstamas fizioloģiskas izmaiņas (stiprs svara zudums, elektrrolītu traucējumi, ļoti zems pulss vai asinsspiediens).
- Uztura atjaunošana: pakāpeniska svara palielināšana ar uztura speciālista atbalstu, mērķis atjaunot veselīgu ķermeņa svaru un normalizēt ēšanas ieradumus.
- Psihoterapija: kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT) un specializētās ēšanas traucējumu terapijas (piem., CBT-E) ir efektīvas pieaugušajiem. Pusaudžiem bieži lieto ģimenes balstītu terapiju — Maudslija pieeju (Maudsley/FBT), kas iesaista vecākus aktīvā lomas atjaunošanā pie barošanas. Dažos pētījumos mazdāļas pusaudžu grupā pēc šīs pieejas atveseļošanās rādītāji bija apmēram divas trešdaļas.
- Zāles: tieši anoreksijas cēloni medikamenti parasti neārstē, taču dažkārt izmanto antidepresantus vai citus medikamentus, lai risinātu līdzklīniskus traucējumus (depresiju, trauksmi) vai simptomus pēc medicīniskās stabilizācijas.
- Ilgtermiņa atbalsts: grupu terapija, atbalsta grupas un izglītība ģimenēm palīdz samazināt recidīva risku un stiprināt veselīgu domāšanu par ēšanu un ķermeni.
Komplikācijas un riski
Neārstēta anoreksija var izraisīt nopietnas, dzīvībai bīstamas komplikācijas:
- sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja;
- elektrolītu nelīdzsvarotība (piem., zems kālijs), kas var izraisīt paralīzi vai sirds apstāšanos;
- osteoporoze un palielināts lūzumu risks;
- dzimumfunkcijas traucējumi, mēnešreižu iztrūkums;
- nervu sistēmas bojājumi, anēmija, imūnsistēmas novājināšanās;
- pašnāvnieciskas domas vai pašnāvība — cilvēki ar anoreksiju mirst biežāk nekā ar daudziem citiem psihiskiem traucējumiem, tādēļ psihiskās drošības novērtējums ir kritiski svarīgs.
Kad meklēt palīdzību
Meklēt profesionālu palīdzību vajadzētu, ja tu vai kāds tev zināms:
- strauji zaudē svaru vai turi ļoti zemu svaru;
- izvairās no ēdienreizēm, slēpj ēdienu vai pārāk ierobežo uzturu;
- rāda vieglas vai smagas fiziskas pazīmes (reiboņi, samaņas zudums, sirdsklauves, elpas trūkums, nepietiekams šķidruma uzņemums);
- izsaka stipru neapmierinātību ar ķermeni, domā par nāvi vai pašnāvību.
Profilakse un atbalsts
Profilaktiskas darbības ietver veselīgas attieksmes veicināšanu pret ķermeni, mediju pratību (kritiska attieksme pret ideāliem), ēšanas paradumu un sporta prakses balansēšanu, kā arī atbalstu ģimenēs un skolās. Agrīna iejaukšanās, kad parādās pirmās pazīmes, palielina izārstēšanas iespējas.
Prognoze
Ar adekvātu ārstēšanu daudzi cilvēki var atgūt veselīgu svaru un uzlabot psihisko labsajūtu. Tomēr atveseļošanās var būt ilgstošs process, un dažiem pacientiem nepieciešama ilgtermiņa ārstēšana. Ātra iejaukšanās, ģimenes un sociālā atbalsta sistēmas iesaiste, kā arī specializēta ārstēšana palielina panākumu iespējas.
Ja domā, ka tev vai kādam tuvam cilvēkam var būt anoreksija, sazinies ar ģimenes ārstu, psihiatru vai ēšanas traucējumu speciālistu — jo ātrāk tiek uzsākta palīdzība, jo lielākas ir atveseļošanās iespējas.
Miss 'A' pirms un pēc ārstēšanas
Anoreksijas slimnieka mugura
Diagnoze
Lai noteiktu medicīnisko diagnozi un izlemtu, vai cilvēkam ir vai nav anoreksija, ārsti izmanto Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā ir uzskaitītas četras anoreksijas pazīmes. Cilvēkam nav jāparāda visas četras pazīmes, lai ārsts izlemtu, ka viņam ir anoreksija.
Anoreksijas pazīmes
- Cilvēki ar anoreksiju nevēlas saglabāt savam vecumam un augumam atbilstošu ķermeņa svaru un ĶMI.
- Cilvēki ar anoreksiju domā, ka viņi ir resni. Viņi baidās iegūt svaru.
- Cilvēkiem ar anoreksiju ir zems pašvērtējums sava ķermeņa formas vai svara dēļ. Viņi arī neuzskata, ka zems ķermeņa svars ir problēma.
- Sievietēm ar anoreksiju var nebūt mēnešreižu vairākus mēnešus pēc kārtas (vienas mēnešreizes dažkārt sauc par menstruālo ciklu). Viņiem arī jāpārliecinās, ka sievietei nav iestājusies grūtniecība un menstruācijas nav pārtraukušās uz visiem laikiem vecuma dēļ, ko sauc par menopauzi.
Anoreksijas simptomi
- Straujš, neizskaidrojams svara zudums
- Atteikšanās uzturēt veselīgu svaru
- Zema pašapziņa un izkropļots priekšstats par sevi
- Bieža svēršanās, "ķermeņa pārbaude" vai negatīvi komentāri par izskatu.
- Amenoreja, menstruāciju zudums
- Zema ķermeņa temperatūra
- Zems pulss, cukura līmenis asinīs un asinsspiediens
- Depresija
Anoreksijas draudi
- Pilnīga pašiznīcināšanās
- Sirdslēkme vai sirds mazspēja
- Nieru mazspēja
- Elektrolītu nelīdzsvarotība
- Muskuļu un orgānu bojājumi (kad organismam nav tauku, no kuriem dzīvot, tas sāk sagremot muskuļus un audus).
- Pašnāvība
Cēloņi
Nav viena anoreksijas cēloņa. Pētnieki uzskata, ka to izraisa bioloģisko un vides faktoru kombinācija. Tā ir saistīta ar plašsaziņas līdzekļiem. Daudzi cilvēki uzskata, ka anoreksiju izraisa vēlme būt tieviem kā modeles žurnālos. Tomēr tas nav tik vienkārši.
Cilvēkiem, kuriem attīstās anoreksija, ir tendence būt perfekcionistiem. Viņiem biežāk ir arī problēmas socializēties. Ir veikti pētījumi par saikni starp anoreksiju un autiskā spektra traucējumiem (ASD), kas ir traucējumi, kuri saistīti ar saskarsmes problēmām. Vēl viens autiskā spektra traucējumu simptoms ir OKT, kas arī ir saistīts ar anoreksiju. Ir zināms, ka badošanās izraisa antisociālu uzvedību, tāpēc ir jāveic pētījumi, kuros šīs anoreksijas iezīmes salīdzina ar anoreksijas slimnieku un cilvēku, kuri ir izveseļojušies, iezīmēm.
Saistītās lapas
- Nervozes bulīmija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nervu anoreksija?
A: Nervozā anoreksija ir ēšanas traucējumi, kad cilvēki uzskata, ka viņi ir resni, vai baidās kļūt resni, kā rezultātā viņi nepietiekami ēd un pārāk ātri zaudē pārāk daudz svara.
J: Kas izraisa to, ka cilvēki ar anoreksiju pārāk ātri zaudē pārāk daudz svara?
A: Cilvēki ar anoreksiju pārāk ātri zaudē svaru, jo viņi neēd pietiekami daudz pārtikas, lai apmierinātu organisma vajadzības.
J: Kas ir Maudslija metode?
A.: Maudslija metode ir anoreksijas ārstēšanas metode, kas īpaši paredzēta pacientiem vecumā līdz 18 gadiem vai jaunākiem.
J: Cik veiksmīga anoreksijas ārstēšanā ir Maudslija metode?
A: Divas trešdaļas pusaudžu anoreksijas pacientu pozitīvi reaģē uz Maudsley metodes terapiju.
Vai cilvēkiem ar anoreksiju nāves risks ir lielāks nekā cilvēkiem ar citām garīgām slimībām?
A: Jā, cilvēkiem ar anoreksiju ir lielāks nāves risks nekā cilvēkiem ar jebkuru citu garīgu slimību.
J: Kāds ir galvenais anoreksijas simptoms?
A: Galvenais anoreksijas simptoms ir iracionāls uzskats, ka esi resns, vai bailes kļūt resnam, lai gan esi ļoti tievs.
Vai nervozā anoreksija ir ārstējama?
A.: Pašlaik nav zināms, kā izārstēt nervozās anoreksijas slimību, bet ir dažādi ārstēšanas veidi, kas pieejami cilvēkiem ar šo slimību.
Meklēt