Obsesīvi kompulsīvie traucējumi

Simptomi

Apsēstības

Cilvēkam ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem ir domas, ko sauc par apsēstību. Doma, kas ir apsēstība, atkārtojas daudzas reizes, un tā ir doma, ko cilvēks nevēlas. Dažādiem cilvēkiem ir dažādas obsesīvās domas. Dažiem cilvēkiem ir apsēstības par Dievu, velnu vai citu reliģisku figūru, kas sāpina viņus vai kādu, kuru viņi mīl. Citiem cilvēkiem ir apsēstība ar seksu. Viņi var domāt par tādām lietām kā skūpstīšanās, sekss vai pieskaršanās apkārtējiem cilvēkiem. Cilvēki ar OKT var uztraukties, ka viņi rīkosies saskaņā ar šīm domām.

Dažiem cilvēkiem ir obsesīvi-kompulsīvi traucējumi bez kompulsijām. To sauc par "primāri obsesīvo OKT" jeb "tīro O". Tiek uzskatīts, ka līdz pat pusei no visiem cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem ir galvenokārt obsesīvais OKT. Cilvēkiem ar primāri obsesīvo OKT var būt trešā veida apsēstība, proti, agresīvas domas. Cilvēkiem ar agresīvām domām var būt apsēstība par sevis vai apkārtējo cilvēku ievainošanu vai nogalināšanu. Tā vietā, lai veiktu kompulsijas, cilvēki ar primāri obsesīvo OKT var domās izspēlēt kompulsijas vai izvairīties no lietām un vietām, kas izraisa apsēstību.

Uzmākšanās

Daudzi cilvēki ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem rīkojas noteiktā veidā, lai apturētu obsesīvās domas. Šīs īpašās darbības sauc par kompulsijām. Cilvēkam ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem šīs kompulsijas ir veids, kā apturēt obsesīvo domu. Viņi var arī domāt, ka kompulsijas izpilde apturēs kaut ko sliktu, kas varētu notikt ar viņiem vai kādu, kas viņiem rūp.

Daudzas kompulsijas ir līdzīgas ķermeņa tikiem, un līdz pat 40 % cilvēku ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem ir arī tiki. Daži kompulsiju piemēri:

• Roku mazgāšana
• Tīrīt sevi vai apkārt esošās lietas
• Kādas darbības (piemēram, gaismas ieslēgšana un izslēgšana) veikšana noteiktu reižu skaitu.
• Objektu sakārtošana noteiktā secībā
• Daudzkārtēja skaitīšana līdz noteiktam skaitlim
• Pārbauda, vai viņi ir veikuši kādu darbību, parasti pārbauda noteiktu reižu skaitu.

Cilvēki ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem parasti zina, ka viņu uzmācībai nav jēgas, bet tik un tā to dara, lai apturētu panikas vai trauksmes sajūtu. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem var veikt savas kompulsijas stundām ilgi katru dienu. Viņu kompulsijas var arī kaitēt, piemēram, kompulsīva roku mazgāšana padara rokas sarkanas un sagrieztas.

Cēloņi

Obsesīvi kompulsīvo traucējumu cēlonis nav zināms. Ir pierādījumi, ka traucējumu attīstībā liela nozīme ir gēniem. Ja traucējumi sākas bērnībā, ir lielāka varbūtība, ka arī citiem ģimenes locekļiem būs OKT, nekā tad, ja traucējumi sākas pieaugušā vecumā. Tiek uzskatīts, ka obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir rezultāts tam, ko cilvēki darīja, kad tie attīstījās.

Diagnoze

Ir četri DSM diagnostikas kritēriji obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem:

1. Personai ir jābūt obsesijām, kompulsijām vai abām. DSM obsesijas definē kā domas, kas atkārtojas vairākas reizes un ko persona nevēlas. Personai ir jācenšas atbrīvoties no šīm domām. DSM definē kompulsijas kā darbības, kas tiek veiktas vairākas reizes apsēstības dēļ. Šīs darbības tiek veiktas, lai mazinātu apsēstības radīto stresu.
2. Obsesijas vai kompulsijas aizņem daudz laika vai rada daudz problēmu cilvēka dzīvē.
3. Simptomus neizraisa zāles vai citas medicīniskas problēmas.
4. Problēmas nav tuvākas problēmām, ko izraisa citi garīgi traucējumi, piemēram, trauksmes traucējumi vai ķermeņa dismorfijas traucējumi.

Diferenciālā diagnoze

Pastāv vēl viens psihisks traucējums, kas ir līdzīgs obsesīvi-kompulsīvajiem traucējumiem un ko sauc par obsesīvi-kompulsīviem personības traucējumiem jeb OCPD. Atšķirība starp šiem diviem traucējumiem ir tāda, ka cilvēki ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem zina, ka kaut kas nav kārtībā, un viņu obsesīvo domu dēļ viņi nonāk stresā. Cilvēki ar obsesīvi kompulsīviem personības traucējumiem nezina, ka kaut kas nav kārtībā, un viņiem patīk viņu apsēstības un kompulsijas.

Vadība

Terapija

Lai palīdzētu cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, tiek izmantota uzvedības terapija un kognitīvi biheiviorālā terapija. Terapija darbojas, liekot cilvēkiem atrasties vietās, kur viņiem rodas obsesīvās domas. Pēc tam viņi ir spiesti neveikt savas uzmācīgās domas. Laika gaitā cilvēks pierod pie vietas vai lietām, kas izraisa obsesīvās domas. Piemērs tam ir cilvēks, kurš baidās no netīrumiem, kad netīrumi ir uz viņa rokām un viņš nevar tos nomazgāt.

Medikamenti

Parasti lietotās zāles sauc par "selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem" jeb SSAI. Šie medikamenti darbojas, apturot ķīmiskās vielas, ko smadzenēs sauc par serotonīnu, darbību. Tas mazina obsesīvo domu rašanos. Pieaugušajiem SSRI lieto cilvēkiem ar vidēji smagām vai smagām problēmām. Bērniem SSRI lieto pēc terapijas vai kopā ar to cilvēkiem ar smagām problēmām.

Ja SSAI nedarbojas, ārsts cilvēkam ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem var nozīmēt antipsihotiskus medikamentus. Ārsti cilvēkiem ar šo traucējumu var izmantot gan medikamentus, gan konsultācijas, un viņi uzskata, ka šāda pieeja darbojas vislabāk.

Procedūras

Ja citi ārstēšanas paņēmieni nedarbojas, cilvēkiem var palīdzēt ar ķirurģisku operāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs operācija netiek veikta, ja vien zāles un terapija vairākkārt nav devušas rezultātus. Apvienotajā Karalistē operāciju nevar veikt, ja vien kognitīvi biheiviorālā terapija nav devusi rezultātus.

Bērni

Lai mazinātu kompulsijas bērniem un jauniešiem, var izmantot terapiju. Ārstējot bērnus, ļoti svarīga ir ģimenes iesaistīšana. Arī ģimene var sniegt bērnam pozitīvu atbalstu, lai viņš nedarītu savas kompulsīvās uzvedības darbības.

Vēsture

Eiropā no 14. līdz 16. gadsimtam tika uzskatīts, ka cilvēki, kuriem bija apsēstas domas, bija apsēsti. Šādus cilvēkus ārstēja, veicot dažkārt bīstamus eksorcismus, lai no cilvēka izdzītu velnu vai ļauno garu. gadsimta 10. gadsimta 10. gados kāds ārsts Zigmunds Freids apgalvoja, ka obsesīvi kompulsīvo traucējumu cēlonis ir cīņa cilvēka galvā. Viņš teica, ka šīs cīņas sākas bērnībā, kad cilvēks iegūst "pieskārienu fobiju", kas cīnās ar dabisko vēlmi pieskarties lietām.

Sabiedrība un kultūra

Ir vairākas filmas un televīzijas šovi, kuros redzami cilvēki ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Filmā "Aviators" ir parādīta Hovarda Hjūza dzīve. Hjūzs baidījās no mikrobiem, un viņa apsēstības un kompulsijas bija saistītas ar mikrobu novēršanu. Angļu futbolists Deivids Bekhems ir runājis par saviem obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem. Arī televīzijas raidījumu vadītāji Hovijs Mandels un Marks Sammerss ir stāstījuši par savām apsēstībām un kompulsijām.