DSM IV

Daudzasu sistēma

Kad cilvēks saņem DSM diagnozi, ir piecas dažādas "asis" jeb informācijas kategorijas, kas jāiekļauj.

I ass: Šeit ir uzskaitīta lielākā daļa garīgās veselības stāvokļu. Jānorāda gan stāvokļa nosaukums, gan tam piešķirtais kods. Piemēram, šeit jānorāda ADHD, depresijas, trauksmes un autiskā spektra traucējumi. Personai var būt tikai viena I ass diagnoze vai vairākas.

II ass: ja personai ir garīga atpalicība (intelektuālās attīstības traucējumi) vai personības traucējumi, tie tiek uzskaitīti šajā punktā.

III ass: ja personai ir veselības traucējumi, tie tiek uzskaitīti šeit.

IV ass: šajā asī reģistrē, vai personai ir noteikta veida "psihosociālie stresori". Ir dažas noteiktas psihosociālo stresoru kategorijas: Primārā atbalsta problēmas (piemēram, ģimenes konflikts); sociālās vides problēmas (piemēram, personai ir vājas sociālās prasmes un maz draugu); ekonomiskās problēmas (piemēram, nabadzība vai darba zaudēšana); mājokļa problēmas (piemēram, slikts mājoklis vai bezpajumtniecība); izglītības problēmas (piemēram, nesekmība skolā); problēmas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; un "citi" stresori.

V ass: šai asij garīgās veselības aprūpes speciālists izvēlas skaitli, kas raksturo, cik ļoti personu ietekmē tās garīgās veselības problēmas un cik labi tā funkcionē savā dzīvē. Speciālists izmanto skalu, ko sauc par Globālo funkcionēšanas novērtējumu (Global Assessment of Functioning, GAF), kurā izskaidrots, ko nozīmē dažādi skaitļi. Personas rezultātu sauc par "GAF rezultātu".

DSM daudzu asu sistēmai ir vairākas priekšrocības. Piecas asis apkopo visu informāciju, kas ir vissvarīgākā garīgās veselības speciālistiem, ārstējot personu. Tās sniedz pārskatu par vissvarīgākajām lietām, kas ietekmē personas garīgo veselību. Pilna DSM diagnoze ir arī kā kopīga valoda garīgās veselības speciālistiem. Pat ja ir dažādi speciālisti, kas pārstāv dažādas specialitātes vai pat runā dažādās valodās, viņi visi sapratīs DSM diagnozi.

Organizācija

DSM nosacījumi ir sakārtoti kategorijās. Šīs kategorijas ir šādas:

(1) Traucējumi, ko parasti diagnosticē zīdaiņa, bērna un pusaudža vecumā. Piemēram, ADHD veidi, garīgās attīstības atpalicība, autisma spektra traucējumi un opozicionāli izaicinošs traucējums (ODD).

(2) delīrijs, demence, amnēzija un citi kognitīvie traucējumi. Šie traucējumi izraisa domāšanas un atmiņas problēmas.

(3) Psihiski traucējumi, ko izraisa citādi neklasificēti vispārēji veselības traucējumi. Tie ir traucējumi, ko izraisa medicīniska problēma.

(4) Ar vielām saistīti traucējumi. Tie ir traucējumi, kas saistīti ar nelegālo narkotiku, alkohola vai citu vielu (piemēram, kofeīna un nikotīna) lietošanu, ļaunprātīgu lietošanu vai atkarību no tām. Šajā kategorijā ietilpst arī stāvokļi, ko izraisa šo vielu atcelšana.

(5) Šizofrēnija un citi psihiski traucējumi. Tie ietver visus dažādos šizofrēnijas veidus un citus traucējumus, kas izraisa psihozi (nesaskaras ar realitāti).

(6) garastāvokļa traucējumi. Tie ietver dažādus bipolāros traucējumus un depresiju.

(7) Trauksmes traucējumi. Piemēram: Obsesīvi kompulsīvi traucējumi (OKT); posttraumatiskā stresa traucējumi (PTSD); ģeneralizēti trauksmes traucējumi.

(8) somatiski traucējumi. Cilvēkiem ar šiem traucējumiem ir daudz fizisku simptomu, piemēram, sāpes vai kuņģa problēmas. Tomēr tiek uzskatīts, ka šos simptomus neizraisa reāli medicīniski traucējumi. Tā vietā tiek uzskatīts, ka tos izraisa garīgās veselības problēmas. Viens no piemēriem ir hipohondrija, kad cilvēks vienmēr uztraucas, ka viņam ir nopietnas medicīniskas problēmas, lai gan tādu nav. Vēl viens šīs kategorijas stāvoklis ir ķermeņa dismorfijas traucējumi, kad cilvēks ienīst savu ķermeni vai kādu tā daļu.

(9) Fiktīvi traucējumi. Cilvēki ar šiem traucējumiem pārspīlē vai izdomā medicīniskās problēmas. Viņi to var darīt tāpēc, ka tādējādi iegūst sev vēlamo (piemēram, uzmanību un līdzjūtību).

(10) Disociatīvie traucējumi. Šo traucējumu dēļ cilvēkam ir problēmas ar atmiņu, apziņu un pareizu uztveri (redzēšanu un izpratni). Persona var arī justies atdalīta no savas identitātes (sava priekšstata par sevi un to, kas viņš ir). Vispazīstamākā šīs kategorijas slimība ir disociatīvie identitātes traucējumi (DID) (ko agrāk sauca par "multipliem personības traucējumiem").

(11) Seksuālās un dzimuma identitātes traucējumi. Seksuālie traucējumi ietver parafilijas, kad personu seksuāli piesaista objekti vai seksuālās aktivitātes veidi, kas nav normāli. Piemēram, pedofilija (seksuāla tieksme uz bērniem) ir parafilijas veids. Cits seksuālo traucējumu veids ir seksuālā disfunkcija (seksuālās darbības problēmas). Šajā kategorijā ietilpst arī dzimuma identitātes traucējumi, kad cilvēks jūtas kā viena dzimuma pārstāvis, bet viņa ķermenis ir cita dzimuma.

(12) ēšanas traucējumi. Divi galvenie ēšanas traucējumu veidi ir anoreksija nervosa un bulīmija nervosa.

(13) miega traucējumi. Piemēram: bezmiegs.

(14) Impulsu kontroles traucējumi, kas nav minēti citur. Tie ir traucējumi, kad cilvēkiem ir grūtības kontrolēt savas vēlmes kaut ko darīt. Piemēram, trihotilomānija (kad cilvēks izvelk matus no ķermeņa) un intermitējoši eksplozīvi traucējumi (kad cilvēkam ir pēkšņi dusmu uzliesmojumi).

(15) Pielāgošanās traucējumi. Šo traucējumu gadījumā cilvēkam ir grūtības pielāgoties vai pierast pie kaut kā stresaina savā dzīvē.

(16) Personības traucējumi. Šīs diagnozes var noteikt tikai pieaugušajiem. Piemēram: Antisociāli personības traucējumi; robežlīnijas personības traucējumi.