Personības traucējumi jeb rakstura traucējumi ir traucējumu veids, kad cilvēks domā, jūtas un uzvedas citādi, nekā no viņa sagaida sabiedrība. Ja lielākajai daļai cilvēku šīs iezīmes būtu elastīgas, tad cilvēkam ar personības traucējumiem šīs iezīmes ir stingras un neīstenojamas, un tās rada noturīgus modeļus un bieži vien ilgstošas problēmas. Šīs domas, jūtas un uzvedība var radīt problēmas gan pašam cilvēkam, gan apkārtējiem cilvēkiem. Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un daudzās citās valstīs personības traucējumi tiek klasificēti kā garīga rakstura traucējumi, un tos ārstē mediķi. Personības traucējumi ir aptuveni desmit procentiem pieaugušo.

Kas raksturo personības traucējumus?

Personības traucējumi ir stabilas un ilgstošas domāšanas, emociju un uzvedības shēmas, kas atšķiras no gaidām attiecīgajā kultūrā un traucē cilvēka ikdienas dzīvi, starppersonu attiecības vai darbspējas. Parasti tie sākas pusaudžu vecumā vai jaunībā un turpinās ilgi, bieži visu mūžu, ja netiek ārstēti.

Simptomi

  • noturīgas grūtības starppersonu attiecībās (konflikti, atsvešināšanās, neuzticēšanās);
  • stingras domāšanas un uzvedības formas, kas traucē pielāgoties dažādām situācijām;
  • emocionāla nestabilitāte, spēcīgas garastāvokļa svārstības vai plakanas emocijas;
  • impulsivitāte (riskanta uzvedība, pārmērīga izdevumu veikšana, bīstamas seksuālas attiecības);
  • bailes no pamestības vai ekstremo atkarību uz citiem;
  • pārmērīga aizdomīgums, paranoiskas domas vai maza empātija;
  • perfekcionisms vai pārlieku stingra rīcība, kas traucē elastību.

Biežāk sastopamie personības traucējumi

  • Paranoidais — pārmērīga aizdomīguma un neuzticības tendences;
  • Šizoidais — emocionāla atsvešināšanās, izolēšanās un mazs interese par attiecībām;
  • Šizotipskais — ekscentriska domāšana, sociāla trauksme un neparastas uztveres;
  • Antisociālais — ignorē sociālas normas, impulsi un pamešanas atbildības;
  • Robežlīnijas (borderline) — emocionāla nestabilitāte, intensīvas attiecības un impulsīva uzvedība;
  • Histrioniskais — uzmanības meklēšana, dramatizēšana un spēcīga vajadzība pēc apstiprinājuma;
  • Narcistiskais — pārmērīgs pašnovērtējums, empātijas trūkums un pastāvīga apbrīnas vēlme;
  • Izvairošais — spēcīgas sociālas baiļu un kritikas izraisītas izvairīšanās;
  • Atkarīgais — pārmērīga atkarība no citiem un bailes pieņemt patstāvīgus lēmumus;
  • Obsessīvi kompulsīvais personības traucējums — perfekcionisms, stingra kārtība un elastības trūkums.

Cēloņi

Personības traucējumu rašanās parasti ir saistīta ar vairāku faktoru mijiedarbību:

  • ģenētiska nosliece un bioloģiskas īpatnības (piemēram, temperamenta raksturojumi);
  • neirobioloģiskas atšķirības, kas ietekmē impulsu kontroli un emocionālo regulāciju;
  • agrīnas attiecību problēmas, neaizsargāšana, emocionāla vai fiziska vardarbība bērnībā;
  • nepiemēroti audzināšanas modeļi vai ilgstošs stress un sociālas grūtības;
  • kultūras un vides faktori, kas nosaka pieņemamas uzvedības normas.

Diagnostika

Personības traucējumu diagnozi nosaka pieredzējis garīgās veselības speciālists, balstoties uz klīnisku interviju, simptomu ilgumu un to ietekmi uz funkcionēšanu. Retos gadījumos tiek izmantotas arī standartizētas anketas un novērtējumi. Ir svarīgi izslēgt citus stāvokļus (piemēram, garīgās veselības traucējumus vai vielu lietošanas sekas), kas var izraisīt līdzīgus simptomus.

Ārstēšana

Personības traucējumi parasti ārstē ar kombinētu pieeju:

  • psihoterapija — galvenais un visefektīvākais ārstēšanas veids; bieži izmantotās pieejas ir kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT), dialektiski biheiviorālā terapija (DBT), mentalizācijas bāzēta terapija, schema terapija un psihodinamiski orientētas terapijas;
  • zāles — nav specifisku medikamentu personības traucējumu ārstēšanai, taču medikamenti var palīdzēt mazināt blakus simptomus (depresija, trauksme, impulsivitāte) — piemēram, antidepresanti, stabilizatori vai antipsihotiskie līdzekļi pēc ārsta ieteikuma;
  • grupu un ģimenes terapija — palīdz uzlabot starppersonu prasmes un atbalsta sistēmas;
  • krīzes intervences — akūtos gadījumos nepieciešama intensīvāka palīdzība, drošības plāni vai stacionāra aprūpe;
  • dzīvesveida un atbalsta stratēģijas — regulāra miega higiēna, stresa pārvaldīšana, atkarību ārstēšana un sociālais atbalsts.

Ārstēšana bieži ir ilgtermiņa un prasa pacientam un viņa tuvākajiem iesaisti. Daudziem cilvēkiem simptomi ar terapiju kļūst mazāk traucējoši un dzīves kvalitāte uzlabojas.

Prognoze

Prognoze var būt atšķirīga atkarībā no traucējuma veida, simptomu smaguma pakāpes, komplicējošiem faktoriem (piem., vielu lietošana) un agrīnas iejaukšanās. Daudzi cilvēki ar personības traucējumiem ar laiku un terapiju spēj uzlabot attiecības un funkcionēt sabiedrībā. Vecums bieži samazina impulsivitāti un dramatiskos simptomus.

Kad meklēt palīdzību

  • ja ir domas par pašnāvību vai tiek ievērojami izmantota pašsavainošana;
  • ja uzvedība būtiski traucē darbu, mācības vai attiecības;
  • ja ir atkārtotas krīzes vai konflikti, kas nav risināmi pašu spēkiem;
  • ja ir problemātiska vielu lietošana vai nozīmīgas funkcionēšanas zaudēšanas pazīmes.

Ja rodas akūta bīstamība, nekavējoties jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāzvana uz atbilstošo ārkārtas tālruni.

Kā atbalstīt tuvinieku

  • izglītojieties par traucējumu un saprotiet, ka uzvedība nereti ir simptomu izpausme;
  • nosakiet skaidras, saprotamas un konsekventas robežas; tādas robežas palīdz gan jums, gan tuvākajam;
  • iedrošiniet meklēt profesionālu palīdzību un piedāvājiet praktisku atbalstu (palīdzēt pierakstīties pie ārsta, pavadīt uz terapiju u. c.);
  • parūpējieties par savu emocionālo drošību — atbalsta grupas vai ģimenes terapija var būt noderīga;
  • pieņemiet, ka izmaiņas prasa laiku — atzīmējiet mazus panākumus.

Personības traucējumi var būt izaicinoši gan personai pašai, gan viņa apkārtnei, taču ar profesionālu palīdzību, atbalstu un laiku daudzi cilvēki spēj uzlabot savu stāvokli un ikdienas funkcionēšanu. Ja jums vai jūsu tuviniekam rodas aizdomas par personības traucējumiem, vēršanās pie psihiatra vai psihoterapeita ir pirmais solis ceļā uz atveseļošanos.