Narcistiskie personības traucējumi — definīcija, simptomi un pazīmes

Uzzini par narcistiskajiem personības traucējumiem — definīcija, biežākās pazīmes un simptomi, kā atpazīt NPD un kur meklēt palīdzību.

Narcistiski personības traucējumi (NPD) ir personības traucējumi, kad cilvēks ir apsēsts ar sevi (daudz laika pavada, domājot par sevi). Viņi domā, ka ir labāki un svarīgāki par citiem, un vēlas, lai pret viņiem izturas kā pret īpašiem. Tas ir biežāk sastopams vīriešiem nekā sievietēm.

Tas nosaukts grieķu mitoloģijas personāža Narcisa vārdā, kurš iemīlējies savā atspulgā.

Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā NPD ir definēts kā "ierasta lielība (izrādīšanās), vajadzība pēc apbrīnas un empātijas trūkums". Šim domāšanas un uzvedības veidam ir jāsākas jau agrā pieaugušā vecumā, un tam ir jābūt sastopamam daudzās situācijās. Jābūt vismaz piecām no šīm deviņām pazīmēm:

Deviņas diagnostiskās pazīmes (saskaņā ar DSM-5)

• Lielības izjūta: pārmērīga pārliecība par savām spējām un sasniegumiem; tiek pārvērtēta sava nozīme.
• Fantāzijas: pastāvīga aizrautība ar fantāzijām par varu, bagātību, spožumu, panākumiem vai ideālu mīlestību.
• Ticība, ka viņš/viņa ir īpašs/īpaša: uzskats, ka var būt saprast(s), sadarboties tikai ar augstām pozīcijām vai "īpatnējiem" cilvēkiem.
• Pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas: pastāvīga tieksme pēc komplimentiem, uzmanības un atzinības no citiem.
• Sajūta par tiesībām (entitlement): nepamatotas gaidas, ka citi apmierinās viņu vajadzības vai piekāpsies īpašos gadījumos.
• Interpersonāla izmantošana: izmanto citu cilvēku, lai sasniegtu savus mērķus, nerēķinoties ar viņu jūtām.
• Empātijas trūkums: grūtības saprast vai identificēties ar citu jūtām un vajadzībām.
• Zaļums un pārliecība par citu skaudību: bieži ir skaudīgs pret citiem vai uzskata, ka citi viņu skaud.
• Arogance un uzpūtība: uzvedība vai attieksme, kas izpaužas kā augstprātība, izsmiešana vai pazemošana pret citiem.

Kā tas izpaužas ikdienā

• Cilvēks var dominēt sarunās, neatļaut citiem izteikties vai nogriezt sarunu, ja uzmanība nepieder viņam/viņai.
• Attiecībās bieži rodas konflikts: romantiskās attiecībās partneris var justies nemīlēts vai izmantots, draudzībās — nosodīts un neizprotams.
• Profesionālajā dzīvē var būt gan panākumi (pateicoties pārliecībai), gan problēmas, jo grūti pieņemt kritiku vai sadarboties komandā.
• Var būt uzvedība, kas sākumā šķiet harizmātiska un pievilcīga, bet ilgtermiņā izraisa attālumu no citiem.

Cēloņi un riska faktori

Precīzi cēloņi nav pilnīgi noskaidroti, taču par ietekmīgiem uzskata kombināciju no bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem:

• Ģenētika: temperamenta iezīmes un bioloģiskais predispozīcijas var palielināt risku.
• Audzināšana: pārāk liela idealizēšana, pārmērīga apbrīna bez robežām, kā arī stipra kritika vai emocionāla atstumšana bērnībā — abi var ietekmēt sevis uztveri.
• Kultūras faktori: sabiedrības, kas pārmērīgi vērtē individualitāti, izskatu vai panākumus, var veicināt narcistiskas iezīmes.
• Traumas: emocionālas traumas vai ļaunprātīga izmantošana bērnībā var izveidot aizsargmehānismus, kas izpaužas kā narcisms.

Komorbiditāte un veselības sekas

• NPD bieži co-existē ar depresiju, trauksmi, cita veida personības traucējumiem (piem., antisociāls, robežlīnijas), kā arī ar atkarībām.
• Ilgstošas problēmas sociālajās attiecībās var veicināt emocionālu vientulību, stresa izraisītas veselības problēmas un samazinātu dzīves kvalitāti.

Diagnoze un ārstēšana

Diagnozi parasti nosaka kvalificēts psihologs vai psihiatrs, balstoties uz klīnisko interviju un diagnosticēšanas kritērijiem. Svarīgi atšķirt narcistiskas iezīmes (personības stilu) no pilna NPD diagnozes.

Ārstēšana:

• Psihoterapija — galvenā un visefektīvākā pieeja. Bieži izmantotas psihodinamikas atbalstīta terapija, kognitīvi uzvedības terapija (CBT), schema terapija, kā arī grupu vai pāru terapija atkarībā no vajadzībām.
• Medikamenti — nav specifisku zāļu NPD, bet var lietot medikamentus, lai ārstētu komorbidās problēmas (depresiju, trauksmi, impulsivitāti).
• Ilgtermiņa darbs — izmaiņas domāšanā un attiecību veidošanā parasti prasa ilgāku terapijas laiku; motivācija un terapijas kvalitāte būtiski ietekmē rezultātu.

Kā rīkoties, ja tu dzīvo vai strādā ar cilvēku, kam ir NPD

• Uzturi skaidras robežas un konsekventi tās ievēro — tas aizsargā tevi emocionāli.
• Neiesaisties manipulācijās vai ilgās konfrontācijās; saglabā mieru un koncentrējies uz faktu izklāstu.
• Meklē atbalstu — sarunas ar draugiem, ģimenes locekļiem vai terapeitu var palīdzēt saglabāt perspektīvu.
• Apsver ierobežotu kontaktu vai attālumu, ja attiecības ir emocionāli kaitīgas.

Atšķirība starp lielu pašcieņu un patoloģisku narcismu

Nav histēriskas robežas starp veselīgu pašcieņu un patoloģisku narcismu. Atšķirība parasti izpaužas šādi:

• Veselīga pašcieņa ļauj cilvēkam būt empātiskam, pieņemt kritiku un veidot patiesas attiecības.
• Narcisms izpaužas kā ilgstošas problēmas ar empātiju, pārmērīga tiesību izjūta un atkārtotas grūtības attiecībās.

Kad meklēt palīdzību

• Ja tu vai tavs tuvinieks piedzīvo atkārtotas problēmas attiecībās, darbā vai emocionālā labklājībā.
• Ja ir pazīmes depresijai, pašnāvnieciskas domas, smagas trauksmes epizodes vai atkarību problēmas kopā ar narcistiskām iezīmēm.
• Meklēt kvalificētu speciālistu — psihologu vai psihiatru — diagnosticēt situāciju un ieteikt terapijas plānu.

Prognoze

Ar atbilstošu terapiju cilvēki ar NPD var mācīties uzlabot empātiju, attiecību prasmes un reaģēšanu uz kritiku. Tomēr progress var būt lēns, un panākumi lielā mērā atkarīgi no pacienta motivācijas un no tā, cik ātri tiek uzsākta palīdzība.

Ja nepieciešama steidzama palīdzība vai pastāv pašnāvības risks, lūdzu, sazinies ar vietējo ārkārtas palīdzību vai krīzes līniju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir narcistiski personības traucējumi?

J: Kā klasificē NPD?

J: Ko sauc arī par B grupas personības traucējumiem?

J: Cik izplatīti ir NPD?

J: Kāda uzvedība ir raksturīga cilvēkiem ar B grupas personības traucējumiem?

Meklēt pēc burta