Džeimss Hoits Vilhelms (James Hoyt Wilhelm, 1922. gada 26. jūlijs — 2002. gada 23. augusts), iesaukts par "Veco Seržantu", bija amerikāņu augstākās līgas beisbola spēlētājs, kas kļuva par vienu no visu laiku ievērojamākajiem relīfa metējiem. Vilhelms debitēja 1952. gadā un spēlēja līdz 1972. gadam, karjeras laikā pārstāvot virkni komandu: Ņujorkas Giants, Sentluisas Cardinals, KlīvlendasIndians, Baltimoras Orioles, Čikāgas White Sox, Kalifornijas Angels, Atlantas Braves, Čikāgas Cubs un Losandželosas Dodgers.
Karjera un panākumi
Vilhelms pārgāja uz augstākās līgas beisbolu salīdzinoši vēlu — tikai divdesmito gadu beigās — pēc tam, kad iepriekš bija dienējis Otrajā pasaules karā. Viņš kļuva slavens ar savu knuckleball metienu — lēnu, gandrīz bez rotācijas metienu, kura neparedzamā kustība bieži apgrūtināja sitēja izspēli un uztveršanu. Knuckleball ļāva Vilhelmam saglabāt augstu efektivitāti ilgu laiku un spēlēt profesionālā līmenī līdz gandrīz 50 gadu vecumam.
Dažkārt Vilhelms startēja kā sākuma metējs, taču lielāko daļu karjeras pavadīja kā palīgpičers (relīfa metējs). Viņa aizraujošie sasniegumi ietver:
- kopumā 124 uzvaras MLB līmenī;
- bija pirmais pičers, kurš sasniedza 200 glābšanas metienus;
- piedalījās vairāk nekā 1000 spēlēs — izcils rādītājs relīfa metējam;
- uzturēja vienu no zemākajiem karjeras vidējiem nopelnīto metienu rādītājiem beisbola vēsturē.
Par savu sniegumu Vilhelms guva augstu atzinību un 1985. gadā tika iekļauts beisbola slavas zālē. Viņš bija pirmais pīderis — faktiski pirmais palīgpičers (relīfa metējs) —, kurš tika uzņemts Slavas zālē, apliecinot relīfa metēju pieaugošo nozīmi spēlē.
Metiens, stils un mantojums
Knuckleball — Vilhelma galvenais ierocis — prasa īpašu tehniku: metiens tiek izpildīts ar pirkstu galiem vai naga malu, nodrošinot minimālu bumbu rotāciju. Šāda bumbas kustība padara to neprognozējamu un efektīvu pret sitējiem, kā arī ļauj metējam ilgi saglabāt meistarību bez lielas slodzes uz pleciem. Vilhelms izmantoja knuckleball, lai pagarinātu savu karjeru un paliktu konkurētspējīgs līdz vēlai vecumdienām.
Pēc aktīvās karjeras beigām Vilhelms strādāja arī kā treneris un konsultants profesionālajās komandās, tostarp vadīja trenēšanas darbu Ņujorkas Yankees un vēlāk sadarbojās ar Atlantas Braves. Viņa ietekme uz metēju tehniku un relīfa pozīcijas attīstību ir jūtama arī mūsdienu beisbolā — daudzi relīfa metēji turpina izmantot knuckleball vai tā elementus, cenšoties pagarināt karjeru vai iegūt taktisku priekšrocību.
Personīgā dzīve un nāve
Vilhelms ilgus gadus dzīvoja Sarasotā, Floridas štatā, kur arī pavadīja savu pensionēto vecumu. Viņš mira 2002. gada 23. augustā pansionātā, cīnoties ar sirds mazspēju. Atcerēšanās par viņu saglabājas gan caur statistikas rādītājiem, gan stāstiem par unikālo knuckleball meistarību un karjeru, kas parādīja, cik svarīga un vērtīga var kļūt relīfa loma beisbolā.
Īsi par būtiskāko: Hoyt Wilhelm bija knuckleball speciālists, karjerā pārsvarā spēlēja kā palīgpičers, bija pirmais relīfa metējs Beisbola Slavas zālē un palicis atmiņā ar izcilu efektivitāti un ilgdzīvošanu sportā.
