Apicomplexa
Apicomplexa ir liela parazītisko protu (protozoa) grupa. Tām ir izveidojušās dažas neparastas adaptācijas, kas piemērotas to parazītiskajai dzīvei. Tās visas ir vienšūnas, tās visas parazitē uz dzīvniekiem, un tās visas veido sporas.
Tām ir unikāla organelle - plastīda, ko sauc par apikoplastu, un apikālā kompleksa struktūra, ar kuras palīdzību tās nokļūst saimnieka šūnā. Tām nav tādu struktūru kā bārkstiņi vai pseidopodi, izņemot atsevišķas gametas stadijas. Ķermenis pārvietojas, locīdamies vai slīdēdams.
Savulaik šo grupu sauca par Sporozoa, bet tagad šis nosaukums vairs netiek lietots.
Apikompleksiem ir sarežģīti dzīves cikli, un dažādās apikompleksu grupās ir daudz atšķirību. Notiek gan aseksuāla, gan seksuāla vairošanās. Šūnu kodoli ir haploīdi.
Tā ir daudzveidīga grupa, kurā ietilpst tādi organismi kā kokcidijas, gregarīni, piroplazmas, hemogregāriji un malārijas. Apikompleksa organismu izraisītās slimības ir:
Dzīves cikls
Lielākajai daļai sugas locekļu ir sarežģīts dzīves cikls, kurā notiek gan aseksuāla, gan seksuāla vairošanās. Saimnieks inficējas, parazītiem aktīvi iebrūkot. Parazīti dalās, lai radītu sporozoītus, kas iekļūst saimnieka šūnās. Galu galā šūnas saplaisā, izdalot merozoītus, kas inficē jaunas šūnas. Galu galā rodas gametas, kas saplūst, veidojot jaunas cistas. Tomēr šim pamatveidam ir daudz variāciju, un daudziem Apicomplexa ir vairāk nekā viens saimnieks.
Apikālajā kompleksā ietilpst vezikulas, kas atveras šūnas priekšpusē. Tās izdala fermentus, kas ļauj parazītam iekļūt citās šūnās. Galu ieskauj mikrotubulu josla, ko sauc par polāro gredzenu, un starp Conoidasida ir arī tubulīna proteīnu piltuve, ko sauc par konoīdu.
Alveolu klātbūtne un citas pazīmes ierindo Apicomplexa grupā, ko sauc par alveolām. Vairākiem radniecīgiem flagelātiem, piemēram, Perkinsus un Colpodella, ir struktūras, kas līdzīgas polārajam gredzenam, un agrāk tie tika pieskaitīti šai grupai, taču lielākā daļa no tiem ir tuvāki dinoflagelātu radinieki. Tie, iespējams, ir līdzīgi abu grupu kopīgajam priekštecim.
Vēl viena līdzība ir tā, ka daudzās apikompleksu šūnās ir viena plastīda, ko sauc par apikoplastu, ko ieskauj 3 vai 4 membrānas. Tiek uzskatīts, ka tā funkcijas ietver tādus uzdevumus kā lipīdu un hema biosintēze. Šķiet, ka tas ir nepieciešams izdzīvošanai. Domājams, ka plastīdu izcelsme ir kopīga ar dinoflagelātu hloroplastiem, un pierādījumi norāda uz to, ka plastīdu izcelsme ir sarkanās, nevis zaļās aļģes.
Apikompleksas vispārējs dzīves cikls: 1 - zigota (cista), 2 - sporozoīti, 3 - merozoīti, 4 - gametocīti.
Apikompleksu struktūra: 1-polārais gredzens, 2-konoīds, 3-mikronēmas, 4-roptērija, 5-kodols, 6-nukleols, 7-mitohondrijs, 8-pasaules gredzens, 9-alveolas, 10-golgi aparāts, 11-mikropora.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Apikompleksa?
A: Apikompleksa ir liela parazītisku prostatu (protozoju) grupa.
J: Kādi ir to pielāgojumi?
A: Tām ir izveidojušās dažas neparastas adaptācijas, kas piemērotas to parazītiskajai dzīvei, piemēram, unikāla organelle, ko sauc par apikoplastu, un apikālā kompleksa struktūra.
J: Vai tām ir tādas struktūras kā bārkstiņi vai pseidopodi?
A: Nē, tām nav tādu struktūru kā bārkstiņi vai pseidopodi, izņemot atsevišķas gametas stadijas. Ķermenis pārvietojas, izliekoties vai slīdot.
J: Vai kādreiz šī grupa bija pazīstama ar citu nosaukumu?
A: Jā, kādreiz šo grupu sauca par Sporozoa, bet tagad šis nosaukums vairs netiek lietots.
J: Kā tās vairojas?
A: Apikompleksiem ir sarežģīti dzīves cikli, un notiek gan aseksuāla, gan seksuāla vairošanās. Šūnu kodoli ir haploīdi.
J: Kādi organismi pieder pie šīs grupas?
A: Šajā daudzveidīgajā grupā ietilpst tādi organismi kā kokcidijas, gregarīni, piroplazmas, hemogregāriji un malārijas.
J: Kādas slimības var izraisīt apikompleksa organismi?
A: Apikompleksa organismu izraisītās slimības ir malārija un citas slimības, kas saistītas ar parazītu iekļūšanu organisma šūnās.
