Čedžu sala (Čedžudo) — Dienvidkorejas vulkāniskā sala, Hallasan un UNESCO mantojums
Atklāj Čedžu salu — Dienvidkorejas vulkānisko paradīzi: Hallasan, UNESCO vulkāniskā sala un lavas caurules, mērenais klimats un romantiskas medusmēneša vietas.
Čedžudo (pazīstama arī kā Čedžu sala) ir lielākā sala Korejas pussalas piekrastē. Tā ir Dienvidkorejas Čedžu provinces galvenā sala un nozīmīgs administratīvs, kultūras un tūrisma centrs.
Sala atrodas Korejas šaurumā, uz dienvidrietumiem no Dienvidčedžollas provinces. Čedžudo teritorija ir pazīstama ar savu vulkānisko izcelsmi: salā dominē neaktīvi vulkāni, lavas formas un plašas lavu caurules. Salā atrodas dabas Pasaules mantojuma objekts — Čedžu vulkāniskā sala un lavas caurules, kas izceļas gan ģeoloģiskā, gan estētiskā ziņā.
Hallasan un ģeoloģija
Visaugstākais punkts Dienvidkorejā ir salas neaktīvais vulkāns Hallasan, kura augstums ir aptuveni 1 947 m (apmēram 6 388 pēdu). Hallasan ir plašs štīpa (shield) tipa vulkāns ar krāteri virsotnē, un tas ir salas centrālais reljefa elements. Apkārtējie lava lauki, tufu krāteri (piemēram, Seongsan Ilchulbong — Saullēkta kalns) un pazemes lavas caurules veido sarežģītu vulkānisko ainavu, kas piesaista ģeologus un dabas mīļotājus.
Pasaules mantojums — lavas caurules
Čedžudo lavas caurules ir vienas no iespaidīgākajām pasaulē. Ilgstoši plūstošas lavas noteces ir veidojušas aizvēsturiskas caurules un pazemes ejas, kuras saglabājušās labā stāvoklī. Starp pazīstamākajām vietām ir Manjanggul (gara lavas caurule ar unikālām stalaktītu un stalagmītu formām) un virkne citu tuneļu, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā. Šo objektu iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā notika 2007. gadā, kā «Jeju Volcanic Island and Lava Tubes» — tie atspoguļo unikālas ģeoloģiskas parādības un sniedz vērtīgu informāciju par vulkānisko procesu vēsturi.
Daba, klimats un floras un faunas daudzveidība
Čedžudo raksturo mērens klimats ar samērā siltām ziemām — pat ziemā temperatūra reti kad nokrītas zem 0 °C (32 °F) piekrastes zonās. Taču Hallasan augstienes apvidū valda daudz aukstāks, alpīns mikroklimats, kur ziemā sniegs ir ierasta parādība. Šī klimata un reljefa daudzveidība veicina lielu bioloģisko daudzveidību: uz salas sastopamas gan subtropu un mērens mežsugu kombinācijas, gan daudzas endēmiskas sugas. Hallasan nacionālais parks, izveidots, lai aizsargātu šo bagātību, ir populārs gan zinātniskām, gan tūrisma ekskursijām.
Kultūra, ekonomika un tradicionālā dzīve
Čedžudo iedzīvotāju dzīvesveids un kultūra ir cieši saistīta ar jūru un lauksaimniecību. Sala ir slavena ar mandarīniem (Čedžu apelsīni), zaļās tējas audzēšanu un zivju produktiem. Vietējā kultūras simbolika ietver arī dol hareubang — akmens statujas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par aizsargiem. Būtiska salu mantojuma daļa ir arī haenyeo — sieviešu nirēji bez skābekļa aparātiem, kuri tradicionāli nodarbojas ar jūras vākšanu; tie ir piemērs stiprai lokālajai darba kultūrai un zināšanām par jūras ekosistēmām.
Tūrisms un satiksme
Čedžudo ir populāra tūrisma vieta — sala piesaista gan vietējos, gan starptautiskos apmeklētājus ar pārgājieniem Hallasan takās, Saullēkta kalna (Seongsan Ilchulbong) skatu laukumiem, lavas caurulēm un pludmalēm. Sala ir arī iecienīta kā korejiešu jaunlaulāto medusmēneša galamērķis. Galvenās pilsētas ir Čedžu (Jeju City) ziemeļos un Seogwipo dienvidos. Tūristu pārvietošanai tiek izmantots Čedžu Starptautiskā lidosta, kā arī regulārie prāmju savienojumi ar Dienvidkorejas kontinentālajām ostām.
Aizsardzība un nākotnes izaicinājumi
Lai saglabātu Čedžudo dabas un kultūras vērtības, tiek īstenotas dažādas aizsardzības programmas un vides pārvaldības pasākumi. Lielākie izaicinājumi ir tūrisma spiediens, urbanizācija, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un klimata pārmaiņu ietekme uz salas ekosistēmām. Sabalansēta attīstība un ilgtspējīga tūrisma prakse ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka Čedžudo saglabā savu unikālo raksturu nākamajām paaudzēm.
Meklēt