Džons Gūlds Veičs — 19. gadsimta britu augu pētnieks un kolekcionārs

Džons Gūlds Veičs — 19. gadsimta britu augu pētnieks un kolekcionārs, kurš ieguva retas Fidži un Japānas sugas un ieviesa Veitcha mantojumu Viktorijas laikmeta dārzkopībā.

Džons Gūlds Veičs (John Gould Veitch, 1839. gada aprīlis - 1870. gada 13. augusts) bija augu audzēšanas eksperts, ceļotājs un viens no pirmajiem Viktorijas laikmeta britu augu pētniekiem, kas devās uz Japānu, lai meklētu un kolekcionētu jaunus augus. Viņš bija Veiču ģimenes, slavenā dārzkopības un siltumnīcu audzēšanas uzņēmuma, dibinātāja Džona Veiča mazmazdēls. Savos ceļojumos viņš apmeklēja arī Filipīnas, Austrāliju, Fidži un citas Polinēzijas salas, lai atrastu un atvestu uz Lielbritāniju interesantas un dekoratīvas sugas.

Biogrāfija un ģimenes saites

Džons Gūlds Veičs izauga ģimenē, kur dārzkopība un komerciāla augu apmaiņa bija ikdiena. Viņa darbs bija cieši saistīts ar Veiču komercdārzniecību, kas 19. gadsimtā bija viens no vadošajiem šajā nozarē Lielbritānijā. Pēc atgriešanās no ceļojumiem 1866. gadā viņš apprecējās ar Džeinu Hodžu; viņiem bija divi dēli — Džeimss Herberts Veičs (James Herbert Veitch, 1868–1907) un Džons Golds Veičs (John Gould Veitch, Jr., 1869–1914). Abi dēli vēlāk saistījās ar Veiču dārzniecības biznesu un turpināja ģimenes mantojumu.

Ceļojumi un atklājumi

Veičs bija aktīvs augu mednieks — viņš sameklēja un ieguva sēklas, stādus un dzīvus stādus, ko nosūtīja uz Angliju, lai tos pavairotu un pārdotu. No Fidži viņš atveda vairākus tolaik modē esošus siltumnīcu augus, piemēram, akalifas, kordilīnus, krodionus (Krotonus) un dracēnas, kā arī palmu no Fidži, kas vēlāk tika nosaukta viņa vārdā — Veitchia joannis. Papildus tam Veiču dzimtas vārds godināts simtiem augu nosaukumu veidā, kas apliecina ģimenes lielo ieguldījumu dārzkopībā un augļu audzēšanā.

Japānā viņš satikās un konkurēja ar citiem zināmiem kolekcionāriem, piemēram, Robertu Fortune. Abu konkurēšana bija tik intensīva, ka abu atgriešanās kuģī bieži vien nesās ar sastrīdēm par atklājumiem — piemēram, katrs apgalvoja, ka ir atradis īstu Chamaecyparis pisifera (ciprese) paveidu.

Mantojums un ietekme

Džona Gūlda Veiča ceļojumi deva nozīmīgu pienesumu Viktorijas laikmeta dārzkopībai — ievestās sugas kļuva populāras siltumnīcās un privātos dārzos visā Lielbritānijā un citur Eiropā. Viņa vākumi, sēklas un dzīvie materiāli bagātināja Veiču dārzniecības krājumus un nodrošināja jaunas šķirnes komerciālai audzēšanai.

• Galvenie ievestie augi: Acalypha, Cordyline, krodioni (Krotonus), dracēnas, kā arī palmas, piemēram, Veitchia joannis.
• Sadarbība un konkurence ar citiem kolekcionāriem (piem., Robertu Fortune), kas nereti radīja pārklājošus atklājumus un disputus par izcelsmi.
• Veiču ģimenes dārzniecības attīstība un viņa dēlu turpinātais darbs saglabāja un paplašināja ģimenes ietekmi dārzkopībā.

Džons Gūlds Veičs nomira no tuberkulozes 31 gada vecumā, taču viņa īsais, bet intensīvais darbības laiks atstāja ilgtspējīgu ietekmi uz dārzkopību un eksotisko augu popularizēšanu 19. gadsimta beigu Lielbritānijā. Viņa ceļojumu rezultātā ievestās sugas turpina rotāt dārzus un siltumnīcas arī mūsdienās, un Veiču ģimenes vārds saglabājies kā sinonīms pionierismam un profesionālai augu selekcijai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džons Gūlds Veičs?

J: Kur viņš ceļoja, lai meklētu jaunus augus?

J: Kādus augus viņš atveda no saviem ceļojumiem?

J: Ar ko viņš iepazinās, būdams Japānā?

Jautājums: Cik bērnu bija Džonam Goldam Veičam?

Jautājums: Cik vecs bija Džons Gūlds Veičs, kad viņš nomira?

Meklēt pēc burta