Khalistānas kustība — vēsture, galvenās grupas un mērķi

Khalistānas kustība: izsmeļošs pārskats par vēsturi, galvenajām grupām (Babbar Khalsa u.c.), ideoloģiju, mērķiem un ietekmi Pendžabas reģionā.

Khalistānas kustība ir sikhu nacionālistu politiski un militāri motivēta kustība, kas kopš 1970.—1980. gadiem cīnījās par neatkarīgas valsts — Khalistānas — izveidi režionā, kas aptvertu laiku pa laikam minētās teritorijas mūsdienu Pakistānas Pendžabas daļā un Indijas ziemeļrietumos. Kustības deklarētā galvaspilsēta bieži tiek minēta kā Lahore — pilsēta, kurā sikhu impēriju gadsimtos iepriekš izveidoja maharadža Randžits Singhs un kuras vēsturiska nozīme tiek atsaukta kā pamatojums teritorijas prasībām. Dažādos aptauju un diasporas diskursos Khalistānas ideja guvusi atbalstu, un tradicionāli Khalistānas atbalstītāji reizēm norāda uz Lahore kā simbolisku galvaspilsētu.

Vēsturiskā un politiskā bāze

Kustības saknes meklējamas vairāku iemeslu kopumā: vēsturiskā atmiņa par sikhu politisko varu Pendžabas reģionā, 20. gadsimta Indijas politiskās pārmaiņas, dalīšana 1947. gadā un vēlākās autonomijas un resursu sadales diskusijas Indijas Pendžabā. 1970.—80. gados radās radikālāki un organizētāki grupējumi, kas pievērsās gan politiskai mobilizācijai, gan bruņotām darbībām.

Galvenie notikumi un pieaugums

• 1970.—1980. gadi — politiska mobilizācija, radikalizācija un piesaistīšanās diasporā. Daļa aktīvistu pārgāja uz bruņotu pretošanos.
• 1980. gada notikumi — 12. aprīlī 1980 Džagdžits Singhs Čauhans, plaši zināms kā kustības atbalstītājs un organizators, Anandpur Sahibā paziņoja par Khalistānas Nacionālā padomes izveidi. Viņš paziņoja, ka ir organizācijas priekšsēdētājs, bet Balbir Singh Sandhu ir tās ģenerālsekretārs. Maijā 1980 Čauhans devās uz Londonu un atkal paziņoja par Khalistānas izveidi; līdzīgus paziņojumus tajā pašā laikā izteica arī Sandhu Amritsarā.
• 1984. gads — viens no kustības pagrieziena punktiem: Indijas valdības militārā operācija pret bruņotajiem elementiem Amritsarā (tai skaitā Svētā Tempļa — Zelta Temļa — apkārtnē) radīja plašu rezonansi un saasināja konfliktu. Vēlāk tajā pašā gadā tika nogalināta premjerministre Indira Gandi, un sekoja vardarbīgas izrēķināšanās pret sikhu kopienām vairākās vietās.
• 1980.—1990. gadi — bruņoti konflikti, terorakti, represīvas operācijas un plaši cilvēktiesību pārkāpumi, kas procesā samazināja kustības atbalstu sabiedrībā. 90. gadu sākumā aktīvā militārā kustība Indijas Pendžabā būtiski vājinājās.

Galvenās grupas

Khalistānas kustību veidoja vairāki grupējumi ar dažādiem mērķiem un metodēm. Starp biežāk minētajām grupām ir:

• Babbar Khalsa — ar starptautisku organizatorisku tīklu, kas autonomi darbojas gan diasporā, gan iekšzemē.
• Khalistānas Atbrīvošanas spēki (Khalistan Liberation Force, KLF) — viens no bruņotajiem grupējumiem, kas īstenojis uzbrukumus valdības mērķiem.
• Khalistan Commando Force (KCF) — vēl viena bruņotā struktūra, kas aktīvi iesaistījās vardarbīgās darbībās 1980.—1990. gados.
• Starptautiskās diasporas organizācijas, piemēram, dažas radikālākas diasporas grupas un aktīvisti, kas veic politisku lobēšanu, mobilizāciju un ārvalstu preses kampaņas.

Dažas no šīm organizācijām ir aizliegtas un deklarētas par teroristiskām vairākās valstīs; tās arī kritizētas par vēršanos pret civiliem, kā arī par iesaisti slepkavībās un sprādzienos. Tajā pašā laikā Indijas drošības spēki ir apsūdzēti par cilvēktiesību pārkāpumiem represiju laikā.

Samazināšanās un cēloņi

Kustības militārais spēks saruka 1990. gadu sākumā. Galvenie iemesli bija stingra valsts pretiedarbība, mērķtiecīgas operācijas pret bruņotajiem grupējumiem, šo grupu līderu nogalināšana vai aresti, kā arī nogurums un atbalsta nozīmīgs kritums vietējā sabiedrībā. Paralēli tam plašāki politiski risinājumi un daļēja reintegrācija arī samazināja bruņotās vardarbības pieplūdumu.

Tiesiska un starptautiska dimensija

Indijas valdība uzskata daudzas šīs organizācijas par teroristiskām un ir vērsta pret ārvalstu atbalsta kanāliem. Diasporas kopienas — īpaši Lielbritānijā, Kanādā un ASV — bieži bijušas aktīvas politiskajā lobēšanā un arī finansējuma vākšanā; tas radījis diplomātiskas spriedzes ar Indiju. Dažas diasporas grupas organizējušas simboliskas kampaņas un "referendumus" par Khalistānu, taču šādu pasākumu juridiskais un politiskais rezultāts ir ierobežots.

Mūsdienu stāvoklis un perspektīvas

Šodien bruņotā kustība Indijas Pendžabā būtiski samazinājusies, bet Khalistānas ideja saglabājas kā politisks un simbolisks elements daļai sikhu diasporas un radikālāku grupu aprindās. Risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgu miera nodrošināšanu, parasti ietver politisku dialogu, ekonomisku attīstību, atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem un iekļaujošu vietējo pārvaldību.

Nobeigums

Khalistānas kustība ir komplekss fenomens ar vēsturisku, reliģisku, politisku un diasporas dimensiju. Lai gan bruņotais konflikts lielākoties ir norimis, atsevišķi ideoloģiski atbalstītāji un diasporas aktīvisti turpina kampaņas par pašnoteikšanos vai citiem risinājumiem. Jebkura ilgtermiņa risinājuma panākšanai nepieciešama gan politiska griba iekļaut dažādas kopienas, gan uzmanība tiesiskumam un cilvēktiesībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Khalistānas kustība?

Kāds ir Khalistānas kustības mērķis?

J: Kad tika pasludināta Khalistānas neatkarība?

J: Kas pasludināja Khalistānas padomi?

J: Kas bija organizācijas prezidents un ģenerālsekretārs?

J: Kur Čauhans paziņoja par Khalistānas izveidi?

J: Cik ilgi ilga bija vardarbība šīs kustības laikā?

Meklēt pēc burta