Arecibo vēstījums (1974) — radiopaziņojums uz zvaigžņu kopu M13

Arecibo vēstījums (1974): ikoniska 1679 bitu radioziņa no Arecibo radioteleskopa uz M13 — zinātnes vēsture, DNS, cilvēks un kosmosa komunikācijas simbols.

Arecibo ziņa bija īss radio ziņojums, kas tika nosūtīts kosmosā, lai atzīmētu Arecibo radioteleskopa pārbūvi Puertoriko 1974. gadā; raidījums notika 1974. gada 16. novembrī. Tā mērķis bija lodveida zvaigžņu kopa M13 (Hercules klasteris), kas tolaik tika lēsta aptuveni 25 000 gaismas gadu attālumā no Zemes. M13 tika izvēlēta galvenokārt tāpēc, ka tā bija piemērota izmēra un atradās debesīs ceremonijai piemērotā laikā un vietā; tomēr vēlāk tika uzsvērts, ka tas bija simbolisks izvēles arguments, nevis optimāla mērķa izvēle starpzvaigžņu saziņai.

Dr. Frenks Dreiks (Dr. Frank Drake), kurš tolaik strādāja Kornela universitātē un bija slavenā Dreika vienādojuma autors, ar Karla Sāgana (Carl Sagan) un citu zinātnieku palīdzību izstrādāja un uzrakstīja šo ziņojumu. Vēstījums bija domāts kā tehnoloģisks un informatīvs demonstrējums — paraugs tam, ko var nosūtīt radio viļņos — un sastāvēja no septiņām daļām, kurās redzams:

1. Skaitļi no viens (1) līdz desmit (10), kodēti bināri.
2. Ūdeņraža, oglekļa, slāpekļa, skābekļa un fosfora elementu, kas veido dezoksiribonukleīnskābi (DNS), atomu skaits.
3. DNS nukleotīdu cukuru un bāzu formulas.
4. Nukleotīdu skaits DNS un DNS divkāršās spirāles struktūras grafiks.
5. Cilvēka figūra, kas attēlo vidējo cilvēku, un Zemes iedzīvotāju skaits.
6. Saules sistēma, kurā Zeme ir izcelta, norādot, ka raidītājs atrodas uz trešās planētas.
7. Arecibo observatorija un raidošās antenas šķīvja diametrs (lai parādītu raidīšanas iekārtas izmēru).

Pēc piemeklētā binārā koda pārvēršanas noteiktā režģa izkārtojumā šīs septiņas daļas veidoja skaidri atpazīstamas grafikas, kas tiek attēlotas kā pikseļi — tādējādi no vienkārša binārā secības izveidojams vizuāls signāls.

Tehniskie parametri

Ziņu veidoja 1679 bināri cipari, aptuveni 210 baiti. Skaitlis 1679 tika izvēlēts tāpēc, ka tas ir pusciprims (semiprīms) — to var uzrādīt kā taisnstūri ar 73 rindām un 23 stabiņiem (73 × 23 = 1679); otrs izkārtojums (23 × 73) neatgriež jēgpilnu attēlu, tāpēc tika izvēlēts pareizais orientējums. Pārvēršot ziņojumu grafiskajos simbolos un atstarpēs, var iegūt attēlu vai tā negatīvu versiju (invertēts attēls).

Ziņa tika pārraidīta ar frekvenci 2380 MHz un modulēta, frekvenci pārvietojot par 10 Hz (frekvenču šūpošana jeb FSK), ar jaudu 1000 kW. "Vieninieki" un "nulles" tika pārraidīti, frekvenci mainot ar ātrumu 10 bitu sekundē, tādējādi kopējais raidījuma ilgums bija mazāk nekā trīs minūtes (apmēram 167,9 sekundes).

Mērķis un kritika

Lai ziņa sasniegtu zvaigznes, paies ~25 000 gadu, un vēl vismaz tikpat ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai saņemtu atbildi. Tāpēc Arecibo ziņa vairāk bija cilvēka tehnoloģisko sasniegumu paraugdemonstrējums nekā praktisks mēģinājums sazināties ar citplanētiešiem. Jāņem vērā arī, ka M13 klasteris pārvietojas galaktikā — zvaigznes, uz kurām tika adresēts ziņojums, vairs neatradīsies tieši tajā pašā vietā, kad signāls tur nonāks, tādēļ iespēja, ka kāds to saņems, ir ārkārtīgi maza.

Kornela universitāte 1999. gada 12. novembrī paziņoja, ka ziņojuma patiesais mērķis nebija tieša nodoma nodibināt kontaktu, bet gan parādīt jaunās iekārtas jaudu. (Kornela universitāte bija uzbūvējusi un vadīja radioteleskopu ASV Nacionālā zinātnes fonda uzdevumā).

Arecibo vēstures un mantojuma piezīmes

Arecibo radioteleskops ilga gadu desmitiem bija svarīga radioastronomijas un astronomijas iekārta, kas sniedza daudz nozīmīgu atklājumu un veica gan observācijas, gan komunikācijas demonstrācijas, piemēram, šo ziņojumu. Teleskops tomēr cieta nopietnus bojājumus 2020. gadā un galu galā sabruka, izraisot plašu sabiedrības un zinātniskās kopienas nožēlu; tas neatceļ ziņojuma vēsturisko nozīmi kā simbolu.

Arecibo ziņa arī izraisīja plašas diskusijas par METI (Messaging to Extra-Terrestrial Intelligence) ētiku un risku — t.i., vai cilvēcei vajadzētu aktīvi sūtīt signālus, kas varētu pievērst uzmanību citām civilizācijām. Kopš raidījuma ir parādījušās daudzas interpretācijas, atkārtotas pārsūtīšanas idejas un mākslinieciskas atsauces.

Ziņojuma kultūras ietekme ir redzama arī laikmetīgā mākslā un mūzikā — 2009. gadā grupa Boxcutter ierakstīja albumu Arecibo Message, kurā iekļautas vairākas īsas kompozīcijas, kas atsaucas uz raidījuma idejām un tēmām.

Secinājums: Arecibo ziņa ir svarīgs 20. gadsimta piemineklis cilvēces centieniem saprast, kā varētu izpausties starpzvaigžņu saziņa. Lai gan praktiskā iespēja saņemt atbildi uz šo konkrēto ziņojumu ir gandrīz neiespējamai, tas kalpoja kā tehnoloģisks eksperiments, izraisīja diskusijas par saziņu ar nezināmiem novērotājiem un palika daudzu zinātnisku un kultūras darbu iedvesmas avots.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Arecibo vēstījums?

J: Kas rakstīja šo ziņu?

J: Kas tajā bija ietverts?

J: Cik ilgā laikā tiks saņemta atbilde?

J: Kāpēc tas tika nosūtīts?

J: Ko nozīmē 1679. gads?

J: Kāds albums ir nosaukts šī notikuma vārdā?

Meklēt pēc burta