1972. gada Likums par vietējo pašvaldību (1972 c. 70) ir ApvienotāsKaralistes parlamenta likums, ar kuru 1974. gada 1. aprīlī Anglijā un Velsā tika reformēta vietējā pārvalde. Likuma galvenais mērķis bija modernizēt un standartizēt pašvaldību struktūru, aizstājot daudzas vēsturiskas, dažkārt pretrunīgas teritorijas un funkciju sadalījumus ar skaidri definētu divlīmeņu sistēmu — grāfistes (county) un apgabalu (district) padomes, kā arī izveidojot atsevišķu metropoles grāfistu kategoriju lielpilsētu aglomerācijām.

Sistēmas uzbūve un galvenās normas

Likums ieviesa sekojošas galvenās pārmaiņas:

  • divlīmeņu struktūra: tika noteiktas grāfistes padomes (county councils) kā augstākā līmeņa iestādes ar atbildību par tādām jomām kā izglītība, sociālie pakalpojumi, daļa transporta un stratēģiskā plānošana, savukārt apgabalu padomes (district councils) rīkojās ar vietējiem pakalpojumiem — mājokli, vietējo plānošanu, atkritumu izvešanu u. c.;
  • metropoles grāfistes: tika izveidotas īpašas metropoles grāfistes lielajām urbānajām zonām, kurām bija plašākas stratēģiskās funkcijas; 1974. gada izmaiņu rezultātā tika izveidotas sešas metropoles grāfistes (piem., Greater Manchester, Merseyside, West Midlands u. c.) un to ietvaros — metropoles apgabali (metropolitan districts);
  • Velsā tika ieviesta līdzīga grāfiju un apgabalu struktūra, pielāgota valsts administratīvajām vajadzībām;
  • likums noteica arī ceremonālo grāfiju un lieutenantūras (pārstāvību) pārkārtošanu, vienkāršojot teritoriju nosaukumus un robežas modernai administrācijai.

Ieviestās pārejas un vēlēšanas

Lielākajai daļai jaunizveidoto padomju bija jārīko vēlēšanas 1973. gadā, un tās līdz oficiālajai nodošanai 1974. gada 1. aprīlim darbojās kā ēnu iestādes — sagatavojot pāreju, budžetus un personālu. Konkretizētie vēlēšanu datumi bija: 12. aprīlī — uz grāfistes padomēm, 10. maijā — uz metropoles un Velsas apgabaliem, un 7. jūnijā — uz nemetropoles apgabalu padomēm. Šādas pakāpeniskas vēlēšanas nodrošināja, ka jaunās iestādes varēja pāriet uz pilnu darbību bez pēkšņām pārtraukumiem pakalpojumu sniegšanā.

Sekas un vēlākas reformas

1974. gada reorganizācija būtiski mainīja vietējās pārvaldes ainavu, tomēr sistēma nebija nemainīga. Galvenās vēlākās izmaiņas:

  • 1986. gadā — tika atceltas daudzu lielpilsētu (metropoles) grāfistu padomes (ar darbības pārtraukumu un funkciju pārdali uz apgabalu līmeni vai centrālo valdību), kas nozīmēja, ka metropoles apgabali kļuva par uzdevumu tiešiem izpildītājiem vai funkcijas tika nodotas citām struktūrām;
  • 1990. gados — daudzviet Anglijā notika jaunas reorganizācijas, un daļā teritoriju vienotās iestādes (unitary authorities) aizstāja divlīmeņu modeli; šo pārmaiņu virzītāji bija gan vadlīnijas, gan īpašas komisijas un likumdošana (piem., uzdevumu sadales un robežu pārskatīšanas procesi, ko veica Local Government Act 1992 izveidotā komisija);
  • Velsā — sākot ar 1996. gadu, divlīmeņu sistēma tika pilnībā nomainīta ar vienoto iestāžu sistēmu (reorganizācija, ko noteica Local Government (Wales) Act 1994), izveidojot jaunas grāfijas un apgabalu vienības ar plašāku pilnvaru loku;
  • Skotijā — līdzīgs divlīmeņu modelis, ko ieviesa 1973. gada Vietējās pārvaldes (Skotija) likums, tika ieviests 1975. gadā, taču 1996. gadā arī tas tika aizstāts ar vienotu padomju teritoriju sistēmu (Local Government etc. (Scotland) Act 1994).

Ilgtermiņa nozīme

1972. gada likums atstāja ilgstošu ietekmi: tas radīja mūsdienīgu, kodificētu pieeju pašvaldību administrēšanā, definēja atbildību sadales principus un izraisīja diskusijas par optimālo pakalpojumu sniegšanas līmeni (vietējais pret reģionālo). Lai gan vēlākas reformas daļēji mainīja vai atcēla konkrētas struktūras, pats likums kalpoja par pagrieziena punktu, kas noteica, kā Lielbritānija saprot un organizē vietējo pārvaldi līdz mūsdienām.

Šis raksts sniedz vispārīgu pārskatu; par detalizētām izmaiņām atsevišķos reģionos un likumdošanas aktos (piem., 1980.–1990. gadu reformu normatīvie akti) ieteicams skatīt specializētus juridiskos avotus.