Maču Pikču — 15. gadsimta Inku pilsēta Peru: vēsture un tūrisms

Maču Pikču — 15. gadsimta Inku noslēpumainā pilsēta Peru: vēsture, arheoloģija un tūrisma ceļojumi — Inku taka, vilciens, UNESCO brīnums un elpu aizraujoši skati.

Maču Pikču ir 15. gadsimta inku apmetne Peru, Dienvidamerikā. Tā atrodas slavenajā Andu kalnu grēdā un ir viena no ievērojamākajām pirmskoloniālajām arheoloģiskajām vietām Dienvidamerikā.

Inki uzcēla pilsētu kalnu grēdā 2430 m virs jūras līmeņa. Viņi tur dzīvoja no apmēram 1200. līdz 1450. gadam. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka vietā bija cilvēku apmetne jau daudz agrāk — iespējams, pirms aptuveni 650. gada — tāpēc Maču Pikču vieta bija apdzīvota ilgu laiku pirms inkamisijas ziedu laikmeta.

Vēsture un iespējamais mērķis

Maču Pikču bieži tiek tulkots kā „vecais kalns” (qučua valodā), taču tā precīzs nosaukums nav zināms. Pilsēta šķiet būvēta kā elītai paredzēta vieta — iespējams, Inkaju dinastijas atpūtas rezidence vai svētvieta imperatora apkalpei un priesturiem. Inku arhīvi netika rakstīti ar rakstiem, tādēļ daudzi secinājumi balstās uz arheoloģiskiem pierādījumiem – pilsētas plānojumu, tempļu izvietojumu un astronomiskiem elementiem, kas liecina par reliģiskām un astronomiskām funkcijām.

Arhitektūra un inženierija

Inki izmantoja izcilas akmeņu apstrādes metodes — smalku, bezjavu akmens mūrniecību (ashlar), kur lieli laukakmeņi ir tik precīzi pieslīpēti un sakārtoti, ka starp tiem nevar ievietot asmeni. Tas piešķīra ēkām gan estētiku, gan izturību pret zemestrīcēm.

• Terases (andenes): stāvas lauksaimniecības terases ļāva ražot pārtiku stāvajos slīpumos un novērst eroziju.
• Laistīšanas sistēmas: sarežģītas akas, kanāli un kanalizācijas konstrukcijas nodrošināja ūdens piegādi un atvadu novadīšanu.
• Svētvietas: izcili piemēri ir Intihuatana — akmens astronomiskais „saules pulkstenis”, Saules templis (Temple of the Sun) un Trīs logu telpa (Room of the Three Windows), kas atspoguļo astronomiskas un rituālas funkcijas.
• Praktiska būvniecība: trapezoidālas durvis un logi, šķembu aizsardzība un terasiņu sistēmas — visi elementi, kas veicina stabilitāti un funkcionālu izmantošanu kalnu vidē.

Izraidīšana un paliekošā aizmirstība

Kad spāņi iebruka Peru, inki atstāja Maču Pikču. Neviens precīzi nezina, kāpēc viņi tā rīkojās, bet daži domā, ka tas bija slimību dēļ no Eiropas. Pilsēta palika nepabeigta, visticamāk, spāņu iebrukuma un/vai pilsoņu kara starp valdošajiem konkurējošajiem inku brāļiem Huascar un Atahualpa dēļ. Spāņi savas okupācijas laikā tā arī neatrada Maču Pikču vai pazudušo pilsētu, un vieta ilgstoši palika zināma tikai vietējiem iedzīvotājiem.

Atklāšana un artefaktu strīdi

Maču Pikču, kā plašai pasaulei zināms arheoloģiskais objekts, tika «atklāts» 1911. gadā, kad Jeilas universitātes absolvents Hīrams Binghems (Jeila) devās uz Peru pēc vietējo iedzīvotāju stāstiem un tika aizvests uz šo vietu. Binghems vadīja plašu atjaunošanas un izpētes projektu, ko daļēji finansēja Nacionālā ģeogrāfijas biedrība. Viņa ekspedīcija savāca daudz artefaktu un noslēdza līgumus par materiālu izvešanu uz Peabody muzeju izpētei. Peru kopš tā laika ir centusies panākt daudzo artefaktu atgriešanu — pēc ilgām sarunām daļa kolekciju galu galā tika atdotas, bet jautājumi par īpašumtiesībām un zinātniskās izpētes pienākumiem ilgstoši bija tēma starp institūcijām.

Starptautiskā nozīme un aizsardzība

Maču Pikču 1981. gadā tika pasludināta par Peru vēsturisko svētvietu, bet 1983. gadā — par UNESCO Pasaules mantojuma objektu. Tas ir simbols inkas civilizācijas sasniegumiem un nozīmīgs vēsturisks mantojums. 2007. gadā pasaules interneta aptaujā Maču Pikču tika atzīta par vienu no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem.

Vienlaikus vieta saskaras ar aizsardzības izaicinājumiem: erozija, šaurie ceļi, klimata pārmaiņas un tūristu slodze. Tāpēc vietējās un starptautiskās institūcijas ievieš ierobežojumus apmeklējumu skaitam, atjaunošanas projektus un konservācijas programmas, lai saglabātu Maču Pikču nākamajām paaudzēm.

Tūrisms — kā nokļūt un kas jāzina

Šodien ir izveidots jauns ceļš, lai tūristi varētu to apmeklēt. Cilvēki var arī doties kājām pa Inku taku vai braukt ar vilcienu no Kusko. Populārākās pieejas ir:

• Vilciena satiksme: ikdienas vilcieni kursē no Cusco reģiona (no stacijām, piemēram, Ollantaytambo vai Poroy) uz Aguas Calientes (tagad bieži dēvēta par Machu Picchu Pueblo), kas ir tuvākā dzelzceļa pilsēta pie Maču Pikču.
• Inku taka: vairākdienu pārgājiens (parasti 4 dienas) līdz Maču Pikču, tūres jārezervē mēnešus iepriekš, jo ir ierobežots vietu skaits un nepieciešami oficiāli atļaujas.
• Kāpiens no Aguas Calientes: no šīs pilsētas uz pašu kompleksu var doties ar autobusu vai iet kājām — abi varianti ir populāri.

Praktiski padomi apmeklētājiem

• Ieejas noteikumi un biļetes: Peru institūcijas ieviesušas laika joslas un apmeklējumu limitus (dažos periodos aptuveni 2 500 apmeklētāju dienā), kā arī atsevišķas biļetes nepieciešamas papildu maršrutiem, piemēram, uz Huayna Picchu vai Machu Picchu kalnu. Biļetes un, ja nepieciešams, ceļveža pakalpojumi ieteicams rezervēt laicīgi.
• Akklimatizācija: Maču Pikču atrodas augstā virsotnē — lai samazinātu augstuma slimības risku, ieteicams dažas dienas pabūt Cusco vai citur aklimatizējoties pirms došanās augšup.
• Aprīkojums: ērti pārgājienu apavi, saules aizsargkrēms, ūdens, lietus jaka (laika apstākļi var mainīties ātri), kā arī atkritumu somiņa — vietā jāievēro „ņem līdzi tikai atmiņas, atstāj tikai pēdas” princips.
• Uzvedība: netraumēt sienas, neizkārtot grunts klātesošos artefaktus, ievērot norādījumus un marķējumu — visas vēsturiskās konstrukcijas ir trauslas.
• Sezona: sausais laiks (parasti maijs–oktobris) ir populārākais apmeklējumu periods, bet arī lietainajā sezonā vieta ir skaista ar bieži daudz mazāku tūristu plūsmu.

Saglabāšana un pētniecība

Maču Pikču joprojām ir aktīvu izrakumu, restaurācijas un zinātniskas pētniecības priekšmets. Arheologi turpina analizēt vietas stratigrāfiju, lauksaimniecības sistēmas, ikdienas lietas un reliģiskos elementus, lai labāk saprastu inku sabiedrību. Tajā pašā laikā valdība un UNESCO uzrauga saglabāšanas pasākumus, lai samazinātu bojājumus no ierīkošanas, lielām apmeklētāju plūsmām un dabiskajiem apdraudējumiem (piemēram, slīdamībām).

Kopsavilkums

Maču Pikču ir unikāla vieta, kas apvieno arhitektūras meistarību, ritus un dabu — tā ir dzīvs liecinieks inku civilizācijas sasniegumiem un turpina piesaistīt zinātniekus un ceļotājus no visas pasaules. Apmeklējot to, svarīgi saglabāt cieņu pret vietas nozīmi un ievērot aizsardzības noteikumus, lai arī nākamajām paaudzēm saglabātos iespēja to izjust un pētīt.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Maču Pikču?

J: Kad inki dzīvoja Maču Pikču?

J: Kā inki būvēja savas mājas, laukus un tempļus?

J: Kāpēc inki pameta Maču Pikču?

J: Kas 1911. gadā no jauna atklāja Maču Pikču?

Kad Maču Pikču tika pasludināta par UNESCO Pasaules mantojuma objektu?

J: Kā šodien tūristi var apmeklēt pilsētu?

Meklēt pēc burta