Madrides simfoniskais orķestris (spāņu: Orquesta Sinfónica de Madrid) ir viens no Spānijas vecākajiem un atzītākajiem orķestriem, kas bāzējas Spānijas galvaspilsētā Madridē. Orķestris tika dibināts 1903. gadā un kopš tā dibināšanas spēlējis nozīmīgu lomu gan Spānijas, gan starptautiskajā mūzikas dzīvē.
Vēsture un agrīnie gadi
Savu pirmo publisko koncertu orķestris zem diriģenta Alonso Kordelasa vadības sniedza 1904. gada 7. februārī Teatro Real. Drīz pēc tam par galveno diriģentu kļuva Enrike Fernández Arbós (Enrique Fernández Arbós), kura vadībā orķestris nostiprināja savu reputāciju un darbojās vairāk nekā trīsdesmit gadus. Šajā periodā īpaša uzmanība tika veltīta spāņu mūzikas popularizēšanai, vienlaikus iekļaujot programmā arī būtiskus Eiropas autoru darbus.
Repertuārs un vērā ņemami pirmatskaņojumi
Orķestris ir piedalījies daudzu nozīmīgu skaņdarbu pirmatskaņojumos Spānijā. Starp agrīnajiem un ievērojamajiem pirmatskaņojumiem ir Falla "Nakts Spānijas dārzos" (1916) un Prokofjeva Otrais vijoļkoncerts (1935). Orķestra repertuārā jau no sākuma bija gan spāņu mūzika, gan plašs rietumeiropiešu kanons — no klasicisma līdz modernisma jaunumiem.
Laikposms apkaru un politisko pārmaiņu ēnā
Spānijas pilsoņu kara un sekojošo politisko pārmaiņu laikā orķestra darbība bija smagi ietekmēta: koncertu noturēšana kļuva sarežģīta, daļa mūziķu devās trimdā, bet 1939. gada jūnijā nomira Enrike Fernández Arbós. Pēc kara orķestra darbību turpināja citu vadītāju vadībā, un arī otrā pasaules kara ietekme uz Eiropas mūzikas dzīvi atstāja sekas uz repertuāru un personālu.
Zarzuela, ieraksti un konkurence
No 1958. gada orķestris bieži sadarbojās ar zarzuela — tradicionālajām spāņu muzikālajām komēdijām — un operas izrādēm, padarot šo žanru par nozīmīgu sava repertuāra daļu. 1965. gada Orquesta Sinfónica de RTVE izveide radīja konkurenci un resursu sadalījumu Madrides mūzikas ikdienā; šo spiedienu orķestris kompensēja ar plašāku diskogrāfiju un ierakstiem. 1970. gados īpaša uzmanība tika pievērsta zarzuļu un spāņu operu ierakstiem — tie tika labi novērtēti un palīdzēja saglabāt žanra kvalitāti.
Skatuves un koncertzāles
Pēc diktatora nāves orķestris kļuva par oficiālo Teatro de la Zarzuela ansambli, kas stiprināja tā saikni ar spāņu muzikālo tradīciju. Kad tika atklāta Auditorio Nacional de Música, radās jaunas iespējas sniegt lielākus simfoniskus koncertus, paplašinot programmu un auditoriju. 1997. gadā orķestris pārcēlās uz Teatro Real, kura skatuve deva iespēju realizēt ambiciozākus operas un simfoniskos projektus un palikt pie šīs mājas vismaz līdz 2009. gadam.
Ieraksti, turnejas un starptautiskā atpazīstamība
Orķestris regulāri veicis ierakstus, kas nostiprinājuši tā reputāciju gan Spānijā, gan ārpus tās. Sadarbība ar atzītiem diriģentiem un solistiem ļāvusi izdot kvalitatīvas plates un ierakstus radio un televīzijai. Orķestra turnejas bieži iekļāva koncertus Spānijā, Portugālē un Latīņamerikā, paplašinot auditoriju un veicinot spāņu mūzikas izplatību pasaulē.
Sadarbība ar slaveniem diriģentiem
Madrides simfonisko orķestri vadījuši un ar to sadarbojušies daudz pazīstamu mākslinieku — gan viesdiriģenti, gan pastāvīgie vadītāji. Starp tiem ir tādi vārdi kā Igors Stravinskis un Rihards Štrauss. Vēlākos gados ar orķestri sadarbojās arī citi ievērojami meistari, un viens no nozīmīgākajiem mūsdienu vadītājiem bija Jesús López Cobos, kura vadībā tika īstenoti daudzi svarīgi projekti un festivāli.
Izglītība, sabiedriskā misija un mūsdienu darbība
Orķestris aktīvi darbojas arī izglītības jomā — tam ir izglītojoši programmu plāni bērniem un jauniešiem, mērķis ir veicināt interesi par klasisko mūziku, attīstīt mūzikas izglītību skolās un mudināt bērnus apgūt instrumentus. Liela nozīme tiek piešķirta arī kopienas projektiem, ģimenes koncertiem un programmu izstrādei jaunajai klausītāju paaudzei.
Kopumā, Madrides simfoniskais orķestris ir saglabājis savu nozīmi kā kultūras institūcija, kas popularizē gan spāņu, gan starptautisko mūziku, sniedz plašu koncertprogrammu, veido ierakstus, piedalās turnejās un rūpējas par nākamajām mūziķu paaudzēm.