Marss daiļliteratūrā

Romāni un īsi stāsti

Pirmie stāsti

Vairāki agrīno laiku rakstnieki, tostarp Atanasijs Kirhers un Emanuels Svēdenborgs, izvirzīja hipotēzi par kontaktu ar Marsu. Agrīnā zinātniskā fantastika par Marsu bieži ietvēra pirmos ceļojumus uz planētu, dažkārt kā iebrukuma spēkiem, bet biežāk izpētes nolūkos.

Agrīnie darbi līdz 1910. gadam

• Pērsijs Gregs (Percy Greg, 1880) - pāri Zodiakam.
• Melburna un Marss: Džozefs Freizers: Mana noslēpumainā dzīve uz divām planētām (1889).
• Alises Ilgenfritzas Džounsas un Ellas Merčantes (Alice Ilgenfritz Jones and Ella Merchant) "Atklājot paralēles" (1893).
• Gustavus W. Pope Ceļojums uz Marsu (Journey to Mars, 1894).
• H. G. Velsa "Pasauļu karš" (1898). (Vēlāk ASV to pārtapa par radio drāmu un pēc tam par vismaz vienu pilnmetrāžas filmu.)
• Garrett P. Serviss: Edison's Conquest of Mars (1898).
• Džordža Grifita "Medusmēnesis kosmosā" (1900).
• Edvīna Lestera Lindena Arnolda (Edwin Lester Linden Arnold) Gullivar of Mars (1905). (Galvenā varoņa vārds ir aizgūts no Gulivera ceļojumiem.
• Arnvolda Galopēna "Doktors Omega" (1906).
• Le prisonnier de la planète Mars [Marsa vampīri] (1908) un tā turpinājums La guerre des vampires [Vampīru karš] (1909), autors Gustavs Le Rouge.
• Aleksandra Bogdanova "Sarkanā zvaigzne" (1908).

1910. un 1920. gadi

• Žana de La Hīra (Jean de La Hire) Le Mystère des XV (1911).
• Marsa princese un vēl desmit Edgara Raisa Berouza stāsti par Marsu (1912-1943).
• A.N. Tolstojs: Aelita (1922)
• Les Navigateurs de l'Infini (1925), J.-H. Rosny aîné. Cilvēki ar kosmosa kuģi Stellarium dodas uz Marsu un uz planētas sastop divas konkurējošas rases.

1930s

• Olafs Stapledons: Pēdējie un pirmie cilvēki (1930)
• Otisa Adelberta Klinsa grāmatas The Swordsman of Mars un Outlaws of Mars (abas 1933).
• Stenlija G. Veinbauma (Stanley G. Weinbaum) stāsts "Marsiešu odiseja" (1934).
• K. S. Lūisa grāmata "No klusās planētas" (1938)

1940s

• Fredrika Brauna "Kāds traks Visums" (1949)

1950s

• Reja Bredberija Marsa hronikas (The Martian Chronicles, 1950).
• Lester del Rey Marooned on Mars (1952).
• Rekss Gordons (No Man Friday, 1956).
• Pasaules atdzimšana (ivritā: תבל בתחיתה Tevel Be-Thiatah) (1955), autors Cvi Livneh.
• Džona Vindema (John Wyndham, 1959) The Outward Urge (1959).

Dzīve uz Marsa

20. gadsimta 30. gados stāsti par Marsa sasniegšanu bija kļuvuši nedaudz banāli, un galvenā uzmanība tika pievērsta Marsa kā svešzemju ainavai. Jaunie stāsti tika veidoti laikā pēc cilvēku kontakta un pamatizpētes. Daži stāsti bija par Marsa kolonizāciju vai citādi izmantoja Marsu kā vidi, nevis mērķi.

1930s

• Klārka Eštona Smita (Clark Ashton Smith) "Ielas iemītnieks" (Dweller in the Gulf, 1932), "Joh-Vombisas velves" (The Vaults of Yoh-Vombis, 1932) un "Vulthoom" (1935).
• K. L. Mūra Ziemeļrietumu Smita stāsti (1933-1936).
• Džeka Viljamsona kosmosa leģiona sērija (1934-1982).

1940s

• The Secret of Sinharat, People of the Talisman un vēl vienpadsmit stāsti, kurus Leja Breketa publicēja no 1940. līdz 1964. gadam.
• Aizeka Asimova stāsts "Mantojamība" (1941).
• Roberts A. Heinleins Zemes zaļie pakalni (1947)
• Roberts A. HeinleinsRed Planet (1949)
• Roberts A. Heinleins The Rolling Stones (1952)
• Roberts A. HeinleinsPodkeins no Marsa (1962)
• Džeka Viljamsona Seetee Ship (1949) un Seetee Shock (1950)

50. gadi un 60. gadu sākums

• H. Bīma Paipera (H. Beam Piper) "Genesis" (1951) (skat. [1],).
• H. Bīma Paipera (H. Beam Piper, 1957) "Daudzvalodība" (Omnilingual, 1957)
• Artūra K. Klārka (Arthur C. Clarke) Marsa smiltis (1951)
• Isaac Asimov, rakstot kā Paul French, sarakstījis David Starr, Space Ranger (1952).
• Aizeka Asimova Marsa ceļš (1952)
• J. T. Makintoša "Viens no trīssimt" (1954)
• Lestera Del Reja filma "The Badge of Infamy" (1957)
• Kurta Vonneguta "Titāna sirēnas" (1959)
• Perry Rhodan sērija (1961- ) (vācu valodā)
• Rodžera Zelaznija "Roze Baziliāstam" (1963)
• Filips K. Diks Marsa laika slīdēšana (1964)
• Philip K. Dick The Three Stigmata of Palmer Eldritch (1965)).
• Filips K. Diks Marsa mērķis (1963)

60. gadi un vēlāk

Sākot ar 1965. gadu, "Mariner" un "Viking" kosmosa zondes atklāja, ka kanāli ir ilūzija un ka Marsa vide ir ārkārtīgi naidīga dzīvībai. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem bija jāatsakās no idejām par kanāliem un senām civilizācijām.

Drīz vien autori sāka rakstīt stāstus par jauno Marsu (bieži vien uzskatot to par tuksnešainu planētu). Lielākajā daļā no šiem darbiem cilvēki cīnās, lai pieradinātu planētu, un dažos no tiem ir pieminēta teraformēšana (tehnoloģiju izmantošana planētas vides pārveidošanai).

Bieži sastopama tēma, īpaši amerikāņu rakstnieku vidū, ir marsiešu kolonija, kas cīnās par neatkarību no Zemes. Tas parādījās jau Heinleina Sarkanajā planētā un ir galvenais sižeta elements Grega Bāra romānā Moving Mars un Kima Stenlija Robinsona Marsa triloģijā. Tā ir arī daļa no filmas Total Recall un televīzijas seriāla Babylon 5 sižeta. Šo konceptu izmanto arī daudzas videospēles, piemēram, sērijas Red Faction un Zone of the Enders. Vēsturiska Marsa sacelšanās pret Zemi ir minēta arī Star Trek romānu sērijā.

Desmitgadēs pēc "Mariner" un "Apollo", iespējams, tāpēc, ka "Apollo" programma nespēja turpināt lidojumu uz Marsu, savulaik populārais reālistisko stāstu apakšžanrs par pirmo ekspedīciju uz Marsu izgāja no modes. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā atdzima un no jauna tika radīti reālistiski romāni par ekspedīcijām uz Marsu. Šīs renesanses pirmie romāni bija Džeka Viljamsona (Jack Williamson) romāns Beachhead un Bena Bovas (Ben Bova) romāns Mars (abi 1992. gadā), kas paredzēja liela mēroga ekspedīcijas uz Marsu saskaņā ar 90. gadu domāšanu. Tiem sekoja Gregorija Benforda Marsa skrējiens (1999), Džefrija A. Landisa Marsa šķērsošana (2000) un Roberta Zubrina Pirmā piezemēšanās (2002), kuros par atskaites punktu tika ņemtas mazākas un mērķtiecīgākas ekspedīciju stratēģijas, kas attīstījās 90. gadu beigās, galvenokārt balstoties uz Mars Direct koncepcijām.

60. gadu beigas un 70. gadi

• Lerijs Nīvens Zināmie kosmosa stāsti (1964- )
• Die Erde ist nah: die Marsexpedition (1970), autors Ludek Pesek, angļu valodā izdots kā The Earth is Near (1973).
• Lester Del Rey Police Your Planet (1975)
• Uguns dzimšana (1976) - Džerijs Pērnels (Jerry Pournelle)
• Frederika Pola romānā "Cilvēks plus" (1976) astronauts tiek pārveidots par kiborgu, kas spēj dzīvot uz Marsa.
• Gordona R. Diksona (Gordon R. Dickson) "Tālais zvans

1980s

• "Ananke" (1982), Staņislavs Lems (stāsts no krājuma "Vairāk stāstu par Pirksu pilotu")
• Alan Moore un Dave Gibbons Watchmen (1985)
• Grega Bāra grāmata The Forge of God (1987).
• Iana Makdonalda (Ian McDonald) Desolation Road (1988) i
• Draka sērija (1989-)
• Venus Prime (1989) Sērijas trešā grāmata: Hide & Seek darbība notiek uz Marsa.

1990s

• Terijs Bisons Ceļojums uz Sarkano planētu (1990)
• Kima Stenlija Robinsona Marsa triloģija (Red Mars, Green Mars, Blue Mars, 1992-1996).
• Kim Stanley Robinson: The Memory of Whiteness (1985).
• Mars (1992), Return to Mars (1999) un Mars Life (2008), ko sarakstījis Ben Bova, no Grand Tour sērijas.
• Grega Lāča (Greg Bear) filma Moving Mars (1993)
• Sarkanās putekles (1993) - Paul J. McAuley
• Spilgti vēstneši (1995) - Džentrijs Lī (Gentry Lee)
• Stephen Baxter Voyage (1996)
• Marsa pazemē (1997) - William K. Hartmann
• Olympus Mons (1998) - Bud Sparhawk
• Lance Parkin un Mark Clapham Beige Planet Mars (1998)
• Semper Mars (1998) - Ian Douglas
• "Marss nav vieta bērniem" (1999) - Mary A. Turzillo
• Gregorija Benforda marsiešu sacīkstes (Gregory Benford, 1999)
• Braiens Aldiss un Rodžers Penrouzs: Baltais Marss (1999)

21. gadsimts

• Mars Crossing (2000) - Geoffrey A. Landis
• Alastaira Reinoldsa "Lielais Marsa mūris" (The Great Wall of Mars, 2000)
• Pirmā piezemēšanās (2002) - Robert Zubrin
• Marss ir pēdējā no trim nesenajām Džona Barnsa kosmosa operām: "Marsa karaļa zālē" (2003). Arī viena no diviem Memuāru karu romāniem darbība norisinās Marsa teritorijā: The Sky So Big and Black (2002).
• "Falling Onto Mars", autors Geoffrey A. Landis
• Ilium/Olympus sērija (2003- ) - Dan Simmons
• Caitlín R. Kiernan stāsti:
• "Bredberija laikapstākļi" (2005)
• "Zero Summer" (2007)
• "Fragments no marsiešu Demirepa memuāriem" (2007).
• Vecmodīga marsiešu meitene (2004), autore Mary A. Turzillo
• Jauns mobilais ziņojums Gundam Wing: Gundam Wing: Frozen Teardrop (2010, turpinājums) Katsuyuki Sumisawa ir Gundam Wing anime sērijas turpinājums, kura darbība galvenokārt norisinās uz teraformētā Marsa.
• Kvantu zaglis (2010) - Hannu Rajaniemi

Nostalģiska Marsa fantastika

Vairāki darbi, kas tapuši pēc Marinera, ir veltījums vecākajam Marsa fantastikas posmam, apejot zinātnisko priekšstatu par sausu un nedzīvu Marsu ar elpai nederīgu atmosfēru, izmantojot tādus zinātniskās fantastikas vispārējus elementus kā tā nākotnes teraformēšanu vai radot alternatīvas Marsa vēstures versijas, kurās Burrosa "Barsooms", Bredberija "Marsa hronikas" vai "Pasauļu karš" ir burtiska patiesība.

• Filipa Hosē Farmera sērija "Tiers World" (1965-1993)
• Dažas "Zobena un planētas" sērijas, piemēram, Maikla Morkoka triloģija "Kane of Old Mars" (1965) un Lina Kārtera "Marsa noslēpumi" (1973-1984), ir apzināti anahronisks veltījums agrākajām Marsa vīzijām, jo īpaši Berorozsa.
• Roberts A. Heinleins: Hein Heinleinstein: R. R. Heinlein: The Number of the Beast (1980) (Zvēra numurs, 1980)
• Harija Tērledova (Harry Turtledove) "Atšķirību pasaule" (A World Of Difference, 1990)
• S. M. Stirlinga sērijā "Radīšanas valdnieki" ietilpst arī "Karmīnsarkano karaļu pagalmos", kurā iesaistīts Marss.
• Lerijs Nīvens: Niven: Varavīksnes Marss (1999)
• "Larklight" (2006), stāsts, autors Phillip Reeve

Komiksi

• Alana Mūra (Alan Moore) un Deiva Gibonsa (Dave Gibbons) komiksa Watchmen varonis Dr. Manhetens apceļo Marsu un apmeklē Olympus Mons, apbrīnojot tā iezīmes. Viņš tur aizved savu draudzeni, drīz pēc tam, kad viņš dodas uz citu galaktiku.
• 2000 AD sērijā V. C. s Olympus Mons krāteris ir nosegts ar masīvu kupolu, lai saglabātu atmosfēru kā galvenā apmetne uz planētas.
• Vairāki DC Comics komiksu varoņa Marsa cilvēks notiek uz Marsa, un Cilvēkmedis ir marsietis. Lielāko daļu zaļo marsiešu iznīcināja mēris, lai gan vēl joprojām pastāv nežēlīgāki baltie marsieši. Marsieši bija viena no visspēcīgākajām rasēm Visumā, kas spēja telepātiju, formu maiņu un lidojumus, tomēr viņiem ir nepatiku pret uguni.
• Interneta komiksa Dr. McNinja jaunākajā numurā Drakula atklāj, ka ir atklājis zāles pret vēzi un paslēpis tās uz Marsa.
• Brīnumsieviete pirmskrīzes komiksos Marss bija dieva Marsa bāze (skat. Āress). Mirušo garus no dažādām planētām pārveda uz Marsu un piešķīra tiem jaunus ķermeņus, lai tie varētu strādāt. Melu hercogs ir galvenais šīs pasaules ļaundaris, kurš vada melu fabriku un vairākkārt mēģina iebrukt uz Zemes.
• 1950. gada janvārī-februārī Supermens dodas uz Marsu, lai palīdzētu aktierim un režisoram Orsonam Velsu (Orson Welles) sagraut marsiešu diktatora Martlera sazvērestību, kura mērķis ir "zibens spēriens Saules sistēmā" un Zemes iekarošana (S Nr. 62/1: "Melnā maģija uz Marsa!").
• Tales to Astonish #2 (1959) "Mans darbs: Lai noķertu marsieti" profesors, kurš atklāj tukšu citplanētiešu kosmosa kuģi, nolīgst privātu izmeklētāju, lai atrastu tā iemītnieku, kad neviens cits viņu neklausa.
• Tales to Astonish #3 (1959) "Es atklāju cilvēkus no Marsa" (I Discovered the Men From Mars) kāds vīrietis 1990. gadā, patrulējot piekrastē un meklējot komunistu spiegus, atklāj marsiešu kosmosa kuģi.
• Manga un animē "Sailor Moon", kas iznāca 1992. gadā, sudraba tūkstošgadē Marsu apdzīvoja kareivīgie grieķu dieva Āresa pēcteči. Rei Hino varone ir mūsdienu Āresa pēctece un ir Sailor Mars. Visi viņas uzbrukumi ir balstīti uz uguni. Tāpat kā citas mūsdienu Saules sistēmas planētas, arī Marss vairs nav apdzīvojams.
• Komiksā "Kalvins un Hobss": Hobss un Kalvins ceļo uz Marsu, jo Zeme ir pārāk piesārņota.
• Marvel Ģimenes 36. numurā Marss ir apdzīvots ar kareivīgu, nodevīgu rasi, kas atgādina 1940. gadu militāros diktatorus. Viņi pievienojas iebrucējiem no Bezgalības (skat. Kapteiņa Marvela (DC Comics) ienaidnieku sarakstu), kas pēc sakāves mēģina iznīcināt Saules sistēmu, taču tiek sakauti un nosūtīti atpakaļ uz Marsu, kamēr iebrucēji tiek ieslodzīti un iznīcināti.

Marsieši daiļliteratūrā

Marsietis ir iecienīts klasiskās zinātniskās fantastikas varonis; viņš bieži tika sastopams prom no savas dzimtenes, bieži iebrūkot uz Zemes, bet dažkārt vienkārši ir vientuļš personāžs, kas pārstāv svešumu no apkārtējās vides. Marsieši, izņemot uz Marsa pārstādītos cilvēkus, pēc Marinera fantastikā kļuva reti sastopami, izņemot apzinātas nostalģijas izpausmes - biežāk dažos žanros, piemēram, komiksos un animācijā, nekā rakstītajā literatūrā.