Marzahn Berlīnē — vēsture, Pasaules dārzi un nozīmīgi fakti

Marzahn ir Berlīnes rajona Marzahn-Hellersdorf apdzīvota vieta, kas atrodas pilsētas austrumu daļā. Teritorija raksturojas ar plašiem publiskajiem parkiem, lieliem padomju laikos būvētiem daudzdzīvokļu mikrorajoniem (prefabricētajām "platten" konstrukcijām) un vairākām nozīmīgām vēstures un kultūras vietām.

Vēsture

Marzahn pirmo reizi minēts kā vēsturiskais ciemats Morczane — Brandenburgas-Zālzvedeles markgrāfs Alberts III to ierakstīja 1300. gadā, piešķirot īpašumus Frīdlandes cisterciešu abatijai (tagad Neuhardenbergā). Pēc Trīsdesmitgadu kara apgabals nonāca Brandenburgas elektora Frīdriha Vilhelma īpašumā. 1920. gadā Marzahn tika iekļauts Lielajā Berlīnē kā daļa no Lihtenbergas rajona.

Padomju Vācijas laikos, 1970. un 1980. gados, Marzahn kļuva par vienu no lielākajiem dzīvojamo ēku mikrorajonu būvniecības projektiem Austrumberlīnē — tika uzbūvēti tūkstošiem dzīvokļu, kas domāti strādnieku un viņu ģimeņu apmešanai. 1979. gadā lielais Marzānas mikrorajons tika atdalīts no Lihtenbergas un kļuva par patstāvīgu Austrumberlīnes rajonu; 1986. gadā no tā tika izveidots jaunais Hellersdorfas rajons (iekļaujot Kaulsdorfu un Mahlsdorfu). Pēc Berlīnes administratīvās reformas 2001. gadā agrākie Marzahn un Hellersdorfas rajoni tika apvienoti vienā — Marzahn-Hellersdorf.

Ziemeļu daļā atrodas Bürknersfeldes un Ahrensfeldes rajoni — pārbūvēta zemes josla, kas agrāk piederēja Brandenburgas Ahrensfeldes pašvaldībai un tika pievienota Berlīnei 1990. gadā.

Otrā pasaules kara laiks un piemiņa

Marzāna teritorija ir saistīta arī ar drūmāku vēsturi. Šeit atradās darba vai internēšanas nometne (mūsdienās ūdens attīrīšanas iekārtas), kurā no 1936. gada 16. jūlija — divas nedēļas pirms 1936. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē — tika internēti tūkstošiem romi, kas atradās tālu no apmeklētāju acīm. Nacistu īstenotās Porajmos genocīda politikas rezultātā šajā vietā līdz 2000 ieslodzītajiem cilvēkiem tika ierobežotas tiesības un brīvība; 1943. gadā daudzi no tiem tika deportēti uz Aušvicu-Birkenavu, kur lielākā daļa nonāca nāvē.

1941. gadā apkārtnē tika uzcelta liela Carl Hasse & Wrede darbgaldu rūpnīca (tagad Knorr-Bremse), kurā tika nodarbināti simtiem piespiedu strādnieku. Daudzu upuru kapavietas atrodas netālu esošajā Parkfrīdhofā, un šajās vietās iekārtotas piemiņas zīmes un informācijas stendas, kas atgādina par notikušo un tiek izmantotas izglītojošiem mērķiem.

Mūsdienas un kultūra

Marzahn mūsdienās ir pārejas teritorija: daļa no padomju laika daudzdzīvokļu ēkām ir renovētas, tiek īstenotas sociālās un infrastruktūras atjaunošanas programmas, vienlaikus saglabājot plašas zaļās zonas un atpūtas iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Rajonā darbojas skolas, sporta centri, vietējie tirgi un sabiedriskais transports, kas nodrošina savienojumu ar Berlīnes centru.

1987. gadā, godinot Berlīnes 750. gadadienu, Marzāns rīkoja dārzkopības izstādi Berliner Gartenschau. Teritorijā, ko mūsdienās sauc par Erholungspark Marzahn, atrodas plašs parks un projekts Gärten der Welt (Pasaules dārzi). Šajā ekspozīcijā ir izveidoti daudzu tautu stila dārzi: ķīniešu, japāņu, baliešu un korejiešu dārzs, kā arī vairākas arhitektoniskas atdarināšanas un labirinti — to starpā elementi, kas veidoti pēc Hemptonkortas pils un Šartras katedrāles parauga, kā arī itāļu renesanses dārzs. Projekts laika gaitā ir paplašināts un modernizēts, kļūstot par nozīmīgu tūrisma un brīvā laika objektu Berlīnes austrumos.

Nozīmīgi fakti

• Vēsturiska ilgmūžība: Marzahn pirmoreiz minēts jau 1300. gadā.
• Padomju laika arhitektūra: ievērojami daudz prefabricētu daudzdzīvokļu ēku, kas bija daļa no plašām mājokļu būvniecības programmām DDR periodā.
• Otrā pasaules kara upuri: Marzahn saistīts ar romu internēšanu un piespiedu darba izmantošanu; vietējās kapsētas un piemiņas vietas iezīmē šo traģēdiju.
• Kultūras un zaļās zonas: Erholungspark Marzahn un Gärten der Welt piesaista apmeklētājus ar starptautisku dārzu kolekciju un brīvdabas pasākumiem.
• Administratīvā attīstība: Marzahn daudzkārt mainīja savas robežas un statuss (1920., 1979., 1986., 2001. gados), līdz tika izveidots mūsdienu Marzahn-Hellersdorf rajons.

Marzahn ir piemērs tam, kā vēsturiskas liecības, padomju perioda mantojums un mūsdienu atjaunošanās var līdzās veidot rajona identitāti — ar plašām zaļajām zonām, kultūras objektiem un atmiņas vietām, kas saglabā un stāsta gan vietējo, gan Eiropas vēsturi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Marzahn?

J: Kad Marzaņa kļuva par Lielās Berlīnes daļu?

J: Kas 2001. gadā notika ar Marzānu un Hellersdorfu?

Jautājums: Kam piederēja zeme, kurā tagad atrodas Bürknersfelde un Ahrensfelde?

J: Kad vēsturē pirmo reizi tika pieminēts Marzāns?

Jautājums: Kas notika darba nometnē Marcānes pilsētā Otrā pasaules kara laikā?

Meklēt pēc burta