Moviusa līnija — paleolīta akmens darbarīku tehnoloģiju robeža
Moviusa līnija — paleolīta akmens darbarīku tehnoloģiju robeža: arheoloģiska analīze par rīku atšķirībām, evolūciju un vēsturiskajām liecībām.
Moviusa līnija ir teorētiska robeža, ko 1948. gadā ierosināja amerikāņu arheologs Hallams L. Movius, lai ilustrētu būtisku tehnoloģisku atšķirību paleolīta akmens darbarīku tradīcijās. Moviusa līnija tradicionāli tiek novilkta pāri Ziemeļindijai, atšķirot uz rietumiem (Āfriku, Eiropu, Rietumāziju, Dienvidāziju) sastopamās instrumentu grupas no tām, kas dominēja Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā.
Kas atšķīrās pa abām pusēm
Movius novērojums balstījās uz to, ka daudzos Āzijas austrumu reģionos—īpaši atradnēs uz austrumiem no Indijas ziemeļu daļas—paleolīta māla akmens rīkos trūka tipisku rokas cirvju formu. Vietējie darbarīki biežāk bija vienkāršāki kapāšanas un griešanas tipi (t.s. chopper un flake tipa instrumenti), nereti vairākkārtīgi pārstrādāti, taču bez simetriskā, saplānota biezā rokas cirvja formas, kas raksturo achejēna (Acheulean) tradīciju Rietumos.
Moviusa ierosinājums un tā pamatojums
Movius uzskatīja, ka šī atšķirība norāda uz divām atšķirīgām tehnoloģiskām tradīcijām — "achejēna tipa" smalki saplanētu rokas cirvju sistēmu rietumos un vienkāršāku, plānāku kapāšanas tipu sistēmu austrumos. Lai vizuāli parādītu šo atšķirību, viņš Indijas kartē iezīmēja līniju, kas šķir šīs divas tradīcijas teritorijas.
Iespējamie skaidrojumi
- Raws materiālu pieejamība: dažos austrumu reģionos piemērotu akmeņu (piem., lielu šķembu vai smilšakmens lieli gabali) trūkums varēja veicināt cita veida darbarīku izplatību.
- Vides un tehnoloģiskās alternatīvas: biotiski resursi, piemēram, bambuss un citas cietas koksnes, varēja nodrošināt instrumentu ražošanai alternatīvas, kas nav saglabājušās arheoloģiskajā ierakstā.
- Atsevišķas hominīnu populācijas un kultūras tradīcijas: dažādas populācijas varēja attīstīt un uzturēt neatkarīgas tehnoloģijas, kuras netika plaši izplatītas uz citām teritorijām.
- Funkcionālas prasības: medību stratēģijas, darba dalījums un dzīvesveids varēja noteikt, kādus instrumentus uzskatīja par piemērotākajiem.
- Izplatīšanās un kultūras difūzija: ģeogrāfiski, klimatiskie vai sociāli šķēršļi varēja ierobežot tehnoloģiju pārmantošanu un apmaiņu starp reģioniem.
Arheoloģiskie un fosiliju dati
Fosiliju un arheoloģisko atradumu virkne liecina, ka pastāvēja atšķirīgas evolūcijas un uzvedības iezīmes populācijām, kuras radīja atšķirīgas instrumentu tradīcijas. Achejēna līnijas tehnoloģija ir datēta galvenokārt ar Zemā un Vidējā paleolīta posmiem (miljoniem līdz simtiem tūkstošu gadu), taču Moviusa līnija nav saistīta tikai ar laiku — tā attēlo arī telpisku atšķirību uzvedībā un tehnoloģijā.
Kritika un mūsdienu skatījums
Mūsdienu arheologi uz Moviusa līniju raugās kā uz noderīgu konceptu, bet pārāk vienkāršotu. Dažos Austrumāzijas reģionos atklāti elementi, kas līdzīgi rokas cirvjiem, kā arī lokālas variācijas pauž, ka robeža nebija absolūta. Turklāt saglabāšanas selektivitāte (piem., organisko materiālu izmantošana, kas laika gaitā noārdās) nozīmē, ka reālais tehnoloģiju attēls var būt bojāts.
Nozīme pētniecībā
Moviusa līnija joprojām kalpo kā sākumpunkts diskusijām par tehnoloģiju izplatīšanos, kultūras izolāciju un cilvēku uzvedības dažādību paleolītā. Tā mudina pētniekus meklēt plašāku arheoloģisko datu bāzi, ņemt vērā materiālu pieejamību, vides kontekstu un iespējamo organisko materiālu lomu, lai pilnīgāk izprastu, kāpēc dažādi rīku veidi dominēja atšķirīgos reģionos.
Kopumā Moviusa līnija ir svarīgs, bet ne absolūts koncepts: tā norāda uz plašāku reģionālu daudzveidību agrīnajās cilvēku tehnoloģijās un aicina uz plašākiem pētījumiem, lai izskaidrotu šo atšķirību cēloņus un nozīmi cilvēka evolūcijā.
Movius līnija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Movius līnija?
A: Moviusa līnija ir teorētiska līnija, kas novilkta pāri Indijas ziemeļu daļai un parāda tehnoloģisko atšķirību starp agrīno aizvēstures rīku tehnoloģijām Vecās pasaules austrumos un rietumos.
J: Kas ierosināja Moviusa līniju?
A: 1948. gadā Moviusa līniju ierosināja amerikāņu arheologs Hallams L. Movius.
J: Ko Movius pamanīja par paleolīta akmens darbarīkiem no vietām uz austrumiem no Indijas ziemeļu daļas?
A: Movius pamanīja, ka paleolīta akmens darbarīki no atradnēm uz austrumiem no Indijas ziemeļu daļas nekad nav bijuši ar rokas cirvjiem.
J: Kādi bija mazāk formāli darbarīki, kas pazīstami kā kapāšanas rīki?
A: Mazāk formālie darbarīki, ko dēvē par kapāšanas rīkiem, bija aizvēsturiskie darbarīki, kas atrasti atradnēs uz austrumiem no Ziemeļindijas un kuros nebija rokturīšu.
J: Kā varētu aprakstīt ačauļu darbarīkus, kas atradās tālāk uz rietumiem?
A.: Ačeulas laika rīkus no tālāk uz rietumiem varētu raksturot kā īstus rokas cirvjus.
J: Ko liecina fosiliju liecības par cilvēkiem, kas izgatavoja divu dažādu veidu instrumentus Movius līnijas otrā pusē?
A: Fosiliju liecības liecina par atšķirīgu evolūcijas attīstību starp cilvēkiem, kas izgatavoja divu dažādu veidu instrumentus Movius līnijā.
J: Vai Movius līnijas pastāvēšana ir izskaidrojama akmens rīku tehnoloģijas un cilvēka evolūcijas ziņā?
A: Nē, Movius līnijas pastāvēšana akmens darbarīku tehnoloģijas un cilvēka evolūcijas ziņā joprojām nav izskaidrota.
Meklēt