Oppidum (oppida) — ķeltu un pirmsromiešu lielpilsētas definīcija

Oppidum (oppida): ķeltu un pirmsromiešu lielpilsētu vēsture, raksturojums un piemēri (Enserune, Vindobona). Attīstība no pilskalniem līdz romiešu pilsētām.

Oppidum (daudzskaitlī oppida) ir latīņu valodas vārds, ko romieši lietoja, apzīmējot lielāku apdzīvotu centru vai galveno apmetni kādā administratīvajā teritorijā. Termina izcelsme tiek skaidrota ar salikumu ob‑pedum — "slēgta telpa", un to saista arī ar protoindoeiropiešu sakni *pedóm‑, kuras nozīme varētu būt "aizņemta telpa" vai "pēda" (latīņu valodas, protoindoeiropiešu). Tomēr jāņem vērā, ka romiešu avotos oppidum var nozīmēt arī vispārīgu 'pilsētu' vai 'apdzīvotu vietu', ne tikai specifisku late-īronāža fortificētu centru.

Vēsturiskais un arheoloģiskais konteksts

Jūlijs Cēzars savos tekstos runā par lielākajām ķeltu dzelzs laikmeta apmetnēm Gallijā un sauc tās par oppidām. Mūsdienu arheologi šo terminu plaši lieto, lai apzīmētu lielas, bieži fortificētas pirmsromiešu pilsētas, kas attīstījās galvenokārt Rietum‑ un Centrāleiropā vēlajā dzelzs laikmetā (īpaši 2.–1. gadsimtā p. m. ē.), lai gan daži oppīdu elementi var būt vecāki.

Īpatnības un būvtehnika

Oppīdu galvenās pazīmes parasti ietver:

• plānotu aizsardzību — rampas, aizsargmūrus vai žogus, vārtus un aizsargjoslas, kas reizēm veidotas pēc specifiskām konstrukcijām (piemēram, dzelzs laikmeta lauztās koka‑un‑zāģa tehnikas varianti, vai romiešu avotos aprakstītais murus gallicus),
• plānotu iekšējo izkārtojumu — ielu vai sadzīves, amatniecības un tirgus zonu struktūras, kas liecina par pastāvīgu iedzīvotāju kopienu un sociālu organizāciju,
• lielu teritoriju — oppīdu izmēri var būt no dažiem hektāriem līdz vairākām simtiem hektāru (atkarībā no funkcionālā rakstura un reģiona),
• skats uz apkārtni — daudzi oppīdi atradās uz paaugstinājumiem (pilskalni), no kuriem bija labs apskatamības un aizsardzības skats; tomēr ne visiem bija primāra militāra funkcija — daži bija galvenokārt ekonomiski vai politiski centri,
• komerciālas un amatnieciskas aktivitātes — atradumu klāstā parādās vietējās un importētās preces, monētas, darbarīki un darbnīcu atliekas, kas liecina par tirdzniecību un ražošanu,
• reliģiskie un politiskie centri — daži oppīdi kalpoja par klanu, cilšu vai reģionu satikšanās un rituālu vietām.

Funkcijas un sociālā nozīme

Oppidas bija daudzfunkcionāli centri — politiski, ekonomiski un sociāli mezgli, kur saplūda vietējie ietekmīgie slāņi, amatnieki, tirgotāji un reliģiskie vadītāji. Daudzu oppīdu stratēģija un lielums liecina par centralizāciju un hierarhiju, par ko liecina arī urbanizācijas procesa sākums ziemeļos no Vidusjūras, kuras reģionos oppīdus var uzskatīt par agrīnām pilsētām (pilsētām) — formām, kas atšķiras no mazajām lauku apmetnēm.

Pāreja zem romiešu vara un romanizācija

Pēc romiešu iekarošanas daudzas oppīdas tika pārņemtas, transformētas vai pamestas. Romieši reizēm pārveidoja oppīdus par pilnvērtīgām romiešu pilsētām, pārbūvējot sienas, ierīkojot publiskās ēkas un pārvietojot apdzīvotību no kalna uz līdzenumu, kur bija ērtāk būvēt regulāru ielu režģi un infrastruktūru. Tas atspoguļo gan administratīvo integrāciju, gan ekonomisko pārorientēšanos.

Piemēri un saglabātība

Dažas oppīdas ir labi izpētītas un saglabājušās ar redzamām fortifikācijām un apbūves pēdām. Piemēri:

• Enserune Francijā — viena no vislabāk izpētītajām oppidēm, ar apdzīvotību, kas turpinājās no 6. gadsimta p. m. ē. līdz 1. gadsimtam p. m. ē. (Francijā, 1. gadsimtam),
• Bibracte (Mont Beuvray) — viens no Aeduoru centrāliem un labi izpētīts piemērs, kas atspoguļo gan politisko, gan kultūras nozīmi,
• Manching (Bavārijā) — ļoti liels Centrāleiropas oppidums, kas parāda plašu ekonomisko un amatniecisko aktivitāti,
• Alesia — plaši pazīstama no romiešu un vēsturiskajiem aprakstiem saistībā ar Vercingetoriksa sacelšanu un romiešu aplenkumu; arheoloģiskā interpretācija daļēji ir bijusi diskutabla,
• Vindobona — daļa oppīdu vietu mūsdienās atrodas zem lielām pilsētām; piemēram, daļa senā apmetuma ir apslēpta zem mūsdienu Vīnē esošās Vindobonas.

Arheoloģiskās liecības

Oppīdu izpēte balstās uz fortifikāciju paliekām, apbūves slāņiem, darbnīcu un tirgus vietu atklājumiem, monētu un keramikas atradumiem, kā arī dažkārt uz ekoloģiskām un paleobotāniskām analīzēm (lauksaimniecības, pārtikas patēriņa utt.). Copīgas metodes (zemes darbības, gaisa fotogrāfija, ģeofizikālā izpēte) atklāj iekšējo plānojumu un vārtu vietas pat tur, kur virs zemes maz ir redzams.

Secinājumi

Oppidum ir nozīmīgs jēdziens, lai saprastu Eiropas vēlā dzelzs laikmeta politisko, ekonomisko un urbanistisko attīstību. Tas apvieno gan aizsargātu vietu raksturojumu, gan centralizētas sabiedriskās un ekonomiskās aktivitātes iezīmes. Romiešu iekarošana un administratīvā pārveide bieži pārtrauca vai pārveidoja oppīdu lomu, un daļa šo centru turpināja pastāvēt kā romiešu pilsētas, savukārt citas pazuda vai tika pamestas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir operete?

J: Kad visbiežāk izmantoja oppidus?

J: Kādas ir dažas galvenās oppiduma pazīmes?

J: Kā to attīstība veicināja urbanizāciju Eiropā?

J: Vai visām oppidām bija aizsardzības nozīme?

J: Vai starp tām bija kāda hierarhija?

J: Vai mūsdienās ir saglabājušies kādi labi saglabājušies paraugi?

Meklēt pēc burta