Oppidum
Oppidum (daudzskaitlī oppida) ir latīņu valodas vārds, kas apzīmē galveno apdzīvoto vietu jebkurā senās Romas administratīvajā teritorijā. Vārds cēlies no ob-pedum - "slēgta telpa". Tas savukārt varētu būt cēlies no protoindoeiropiešu vārda *pedóm-, kas nozīmē "aizņemta telpa" vai "pēda".
Jūlijs Cēzars lielākās ķeltu dzelzs laikmeta apmetnes, ko viņš atrada Gallijā, sauca par oppidām. Tagad šis vārds tiek lietots, lai apzīmētu lielās pirmsromiešu pilsētas, kas pastāvēja visā Rietumeiropā un Centrāleiropā. Daudzas oppīdas izauga no pilskalniem, taču ne visām no tām bija svarīga aizsardzības nozīme. Galvenās oppīdu iezīmes ir šādas:
- plānotā sienu un vārtu celtniecība
- plašais izkārtojums
- skats uz apkārtni.
Oppidas attīstība bija nozīmīgs solis Eiropas urbanizācijā. Tās bija pirmās lielās apmetnes uz ziemeļiem no Vidusjūras, kuras varēja dēvēt par pilsētām. Cēzars norādīja, ka katrai Galijas ciltij ir vairākas oppīdas, taču tās visas nav vienlīdz nozīmīgas. Tas liecina, ka pastāvēja zināma hierarhija.
Iekarotajās zemēs romieši pārņēma oppīdas, lai pārvaldītu impēriju, un daudzas no tām kļuva par pilntiesīgām romiešu pilsētām. Tas bieži vien bija saistīts ar atrašanās vietas maiņu no kalna virsotnes uz līdzenumu.
Viena no vislabāk saglabātajām oppidēm atrodas Enserune, Francijā. Tā bija nepārtraukti apdzīvota no 6. gadsimta p. m. ē. līdz 1. gadsimtam. Citas oppīdas tagad ir apraktas zem lielām pilsētām, piemēram, Vindobona, kas atrodas Vīnē.
Oppiduma paliekas pie d'Entremont 1
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir operete?
A: Oppidums ir liela nocietināta dzelzs laikmeta apmetne.
J: Kad visbiežāk izmantoja oppidus?
A: Oppidus visbiežāk izmantoja 2. un 1. gadsimtā p.m.ē., un to turpināja darīt, līdz romieši iekaroja Dienvideiropu un Rietumeiropu. Ģermānijā uz ziemeļiem no Donavas un Reinas upes tās joprojām izmantoja arī mūsu ēras 1. gadsimtā.
J: Kādas ir dažas galvenās oppiduma pazīmes?
A: Galvenās oppiduma iezīmes ir plānveidīga ēka ar sienām un vārtiem, plašs plānojums un skats uz apkārtni.
J: Kā to attīstība veicināja urbanizāciju Eiropā?
A: Oppīdu attīstība bija nozīmīgs solis Eiropas urbanizācijā, jo tie bija vienas no pirmajām lielajām apdzīvotajām vietām uz ziemeļiem no Vidusjūras, ko varēja dēvēt par pilsētām.
J: Vai visām oppidām bija aizsardzības nozīme?
A: Nē, ne visām oppidām bija svarīga aizsardzības nozīme; dažas izauga no pilskalniem, bet ne visām bija aizsardzības mērķis.
J: Vai starp tām bija kāda hierarhija?
A: Jūlijs Cēzars ierosināja, ka katrai ciltij varētu būt vairāki dažādi oppīdu veidi, kas liecina, ka starp tām varētu būt bijusi zināma hierarhija.
J: Vai mūsdienās ir saglabājušies kādi labi saglabājušies paraugi?
A: Jā, viens piemērs, kas ir saglabājies, ir Enserune Francijā, kas bija nepārtraukti apdzīvota no 6. gs. p. m. ē. līdz 1. gs. pēc Kristus. Citi piemēri tagad ir aprakti zem lielām pilsētām, piemēram, Vindobona, kas atrodas Vīnē.
