Rasistisks dzejolis "Nēģeri Baltajā namā" — vēsture un konteksts
Atklāj rasistiskā dzejoļa "Nēģeri Baltajā namā" vēsturi, kontekstu, anonīmo autoru un tā ietekmi uz ASV sabiedrību un rasu attiecībām.
"Nēģeri Baltajā namā" bija rasistisks dzejolis, kas pirmo reizi parādījās daudzos ASV laikrakstos no 1901. līdz 1903. gadam. Autors to uzrakstīja, jo viņam nepatika afroamerikāņu politiskā līdera, skolotāja un rakstnieka Bukera T. Vašingtona (Booker T. Washington) piedalīšanās vakariņās Baltajā namā. Vašingtonu bija uzaicinājis prezidents Teodors Rūzvelts, kurš bija baltais. Daudzus gadus vēlāk, 1929. gadā, dzejolis parādījās vēlreiz. Tas notika pēc tam, kad afroamerikāņu kongresmeņa Oskara DePriesta sieva devās uz tēju Kongresa sievām Baltajā namā. Viņu bija uzaicinājusi pirmā lēdija Lū Hūvera. Daudziem baltajiem cilvēkiem, īpaši ASV dienvidos, nepatika ne viens, ne otrs apmeklējums. Viņi uzskatīja, ka afroamerikāņiem nevajadzētu iesaistīties valdības lietās.
Vēsturiskais fons
1900. gadu sākums ASV bija laiks, kad segregācija un rasistiskas normas — pazīstamas kā Džima Krou likumi — bija stingri nostiprinātas daudzās dienvidu štatos. Bukers T. Vašingtons bija ievērojama figūra: viņš vadīja Tuskegee Institute, ietekmēja afroamerikāņu izglītības un ekonomiskos jautājumus, kā arī mēģināja panākt sadarbību ar balto politisko eliti. Prezidents Teodors Rūzvelts, uzaicinot Vašingtonu uz oficiālu maltīti Baltajā namā, ieguva plašu uzmanību — gan atzinību no tiem, kas atbalstīja Vašingtona pienākumu valstiskajā dzīvē, gan aso nosodījumu no tiem, kas bija pret rasu sajaukšanos publiskos pasākumos.
Pašā dzejolī un tā izplatībā
Dzejolim ir četrpadsmit strofu. Katrā strofā ir četras rindas. Katras strofas otrā un ceturtā rindiņa rīmējas. Tekstā ir izmantots rupjš un aizskarošs apzīmējums — angļu valodā bieži atveidots kā vārds "nigger" —, kas dzejoli padarīja īpaši nicinošu un provokatīvu. Šādas publikācijas izplatījās ar laikrakstu starpniecību, un dzejolis tika pārpublicēts dažādās avīzēs un lielākoties anonīmi vai ar pseidonīmiem.
1929. gada atkārtota parādīšanās un reakcija
1929. gadā, kad pirmā lēdija Lū Hūvera uzaicināja kongresmeņa Oskara DePriesta sievu uz tēju Baltajā namā, dzejolis tika atsaukts atmiņā un atkārtoti publicēts kā daļa no plašākas sacelšanās pret melno ģimeņu dalību oficiālajos sabiedriskajos pasākumos. Šī epizode izgaismoja to, ka pretvēstures un rasistiskās attieksmes bija dziļi iesakņojušās sabiedrībā un politiķu rīcība varēja izraisīt lielu sabiedrības sašķeltību.
Kāpēc dzejolis ir nozīmīgs vēsturiskajā skatījumā
- Vēsturiska liecība: dzejolis atspoguļo to, cik plaši tika izmantoti rasistiski stereotipi un aizvainojoši izteicieni publiskajā diskursā.
- Mediju loma: laikraksti ātri popularizēja rasistiskus materiālus, kas pastiprināja publisko sašutumu pret afroamerikāņiem politiskajos un sociālajos krēsla līmeņos.
- Anonimitāte un atbildība: autors nav droši zināms, un dzejolis tika rekonstrukts un cirkulēja bez skaidra atbildīgā — tas ilustrē problēmas ar anonīmu naida runu izplatīšanu.
Pētniecība un mūsdienu skatījums
Vēsturnieki un rasisma pētnieki izmanto šādas publikācijas, lai ilustrētu sabiedrības attieksmes un politisko spriedzi konkrētā laikposmā. Mūsdienās dzejolis un tā teksts tiek plaši nosodīts: tas tiek skatīts kā propagandas paraugs, kas centās dehumanizēt afroamerikāņus un apgāzt viņu tiesības uz pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā. Līdz ar to tā reprodukcija aktuālās vai neanalītiskās publikācijās tiek vērtēta kā nepiemērota.
Rīcība mūsdienās
Šādu tekstu publicēšana šodien parasti notiek tikai akadēmiskā vai izglītojošā kontekstā, un to pavada brīdinājumi par aizskarošu valodu. Sabiedrība kopumā ir lielākā mērā atzinusi šo materiālu kaitīgumu, un līdz ar to tiek vairāk uzsvērta nepieciešamība izglītot par rasisma vēsturi un sekām.
Īsumā, dzejolis "Nēģeri Baltajā namā" ir spēcīgs vēsturisks piemērs tam, kā rasistiski stereotipi un sabiedriskais nosodījums tika artikulēts un vairoti, kā arī parāda, kā viena oficiāla uzaicinājuma politisks akts spēja izraisīt plašu un ilgstošu pārpratumu un naidu. Tā anonimitāte un atkārtotā parādīšanās 1929. gadā liecina par šādu ideju noturību un par mediju lomu to izplatīšanā.
Dzejolis, kā tas parādījās The Kentucky New Era 1903. gada 13. martā
Vēsture
Bukera T. Vašingtona incidents
Bukers T. Vašingtons bija verdzībā dzimis afroamerikānis. Viņš tika atbrīvots 1865. gadā un kļuva par pedagogu un afroamerikāņu nacionālo līderi. 1901. gada 16. oktobrī prezidents Teodors Rūzvelts uzaicināja Vašingtonu kopā ar ģimeni vakariņot Baltajā namā. Tās bija darba vakariņas, jo Rūzvelta nolūks bija iecelt Vašingtonu par padomdevēju rasu jautājumos. Vakariņās piedalījās arī ģimenes draugs no Kolorādo štata Filips Stjuarts. Reportieris no AP Wire jautāja prezidentam par iecelšanu amatā, ko viņš grasījās paziņot nākamajā dienā. Taču AP vēstījums, kas parādījās ziņu aģentūrā, skanēja šādi: "Bukers T. Vašingtons no Tuskeģes, Alabalā, vakar vakarā pusdienoja kopā ar prezidentu." Tas izraisīja zināmu šoku daudzu balto cilvēku vidū. Amerikas Savienoto Valstu prezidents bija apsēdies vakariņās ar melnādainu vīrieti, turklāt bijušo vergu. Afroamerikāņi jau iepriekš bija apmeklējuši Balto namu, bet nekad nebija aicināti tur pusdienot. Vašingtons iepriekš bija pusdienojis ar prezidentu Makkinliju, kas arī tolaik izraisīja satraukumu. Šoreiz ASV Kongresā bija sašutuši segregāciju piekritēji. Senators "Pitchfork" Bils Tillmans no Dienvidkarolīnas sacīja: "Šī rīcība liks mums dienvidos nogalināt tūkstošiem nēģeru, pirms viņi atkal iemācīsies savu vietu."
Pēc tam kāds nolēma uzrakstīt dzejoli "Nēģeri Baltajā namā". Neviens nezina, kas bija autors.
DePriest incidents
Daudzus gadus vēlāk, 1929. gadā, prezidenta Herberta Hūvera sieva Lū Hūvera pirmā lēdija uzaicināja kongresmeņa sievu Džesiju DePriestu uz tēju. Viņa bija melnādaina sieviete, kas bija precējusies ar Oskaru DePriestu, pirmo afroamerikāni, kurš tika ievēlēts Kongresā no Ilinoisas štata. Cilvēki par to arī bija satraukti. Šī incidenta dēļ dzejolis parādījās vēlreiz. Dienvidu laikraksti un rasistu kritiķi reaģēja ar parasto sašutumu un protesta vēstulēm. Baltā nama preses pārstāvis norādīja, ka prezidents un viņa sieva vienkārši pildīja savus konstitucionālos pienākumus. Kā piemēru var minēt to, ka prezidents Grovers Klīvlends bija uzņēmis Frederiku Duglasu un viņa sievu Piecas reizes prezidents Vudro Vilsons Baltajā namā tikās ar melnādaino ministru no Haiti Solonu Menosu.
Politiķi ieņēma vienu vai otru pusi. Dienvidkarolīnas senators Koulmens Bleizs (Coleman Blease) iekļāva šo dzejoli Senāta rezolūcijā. Rezolūcija ar dzejoli tika noraidīta un izņemta no Kongresa protokola. Balsojuma pamatā bija senatoru Valtera Edža (no Ņūdžersijas) un Hirama Bingema (no Konektikutas) protesti. Senators Binghems raksturoja dzejoli kā "nepieklājīgu, nepieklājīgu dzejoli", kas "aizvaino simtiem tūkstošu mūsu līdzpilsoņu un apgrēcina Neatkarības deklarāciju un mūsu konstitūciju". Senators Baiss piekrita atsaukt rezolūciju, jo, viņaprāt, tas bija paldies senatoram Bingemam, nevis nēģeru rasei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzejolis "Nigers in the White House"?
A: Dzejolis "Nēģeri Baltajā namā" ir rasistisks dzejolis, kas pirmo reizi parādījās amerikāņu laikrakstos no 1901. līdz 1903. gadam.
J: Kāpēc dzejolis tika uzrakstīts?
A: Dzejolis tika uzrakstīts, jo autoram nepatika afroamerikāņu politiskā līdera Bukera T. Vašingtona dalība vakariņās Baltajā namā, uz kurām viņš saņēma ielūgumu no baltā ASV prezidenta Teodora Rūzvelta.
J: Kad dzejolis parādījās vēlreiz?
A: Dzejolis atkal parādījās 1929. gadā pēc tam, kad afroamerikāņu kongresmeņa Oskara DePriesta sieva apmeklēja tēju kongresmeņu sievām Baltajā namā, uz kuru viņa saņēma ielūgumu no pirmās lēdijas Lū Hūvera.
J: Kāpēc afroamerikāņu vizītes Baltajā namā daudzi baltie cilvēki neuztvēra atzinīgi?
A: Daudzi baltie cilvēki, īpaši ASV dienvidos, uzskatīja, ka afroamerikāņiem nevajadzētu iesaistīties valdības lietās.
J: Cik strofu ir dzejolī un cik rindu ir katrā strofā?
A.: Dzejolī ir četrpadsmit strofu, un katrā strofā ir četras rindas.
J: Vai dzejolī ir kāda aizskaroša valoda?
A: Jā, vārds "nigger" dzejolī ir sastopams vairākas reizes.
J: Kas ir dzejoļa "Nigers in the White House" autors?
A: Dzejoļa autors nav zināms.
Meklēt