Gangas līdzenums ir plaša līdzenas zemes telpa, ko galvenokārt veido Gangas upe un tās pieteku nogulumi Indijas ziemeļu daļā, kā arī Himalaju pierobežas apgabalu erozijas un depozītu rezultātā izveidotā auglīgā augsne. Tā ir nozīmīga Indijas, Nepālas un Bangladešas valstu daļa. Tās platība ir aptuveni 700 000 kvadrātkilometru jeb 270 000 kvadrātjūdžu, un tajā dzīvo aptuveni 1 miljards cilvēku (aptuveni katrs septītais mūsdienās dzīvojošais cilvēks).

Tās rietumu malu veido Taras tuksnesis, ziemeļu malu — Himalaju kalni, augstākie kalni uz Zemes, austrumu malu — Bangladešas Gangas delta, kas ir lielākā upes delta pasaulē, bet dienvidu malu veido Vindhjas kalni, Satpuras grēda un Čota Nagpuras plakankalne Indijas vidienē.

Ģeogrāfiskā uzbūve

Gangas līdzenumu parasti iedala vairākos zonālos vienību tipus: Himalaju pakalnu priekšā esošais bhabar josla, mitrais un purvainais terai, plašās upju kaļķainās līdzenums zonas un zemākā, plūdu pakļautā apgabala delta. Lielākā daļa platības sastāv no jaunajiem aluviju nogulumiem — smilšiem, māla un smilšmāla maisījumiem, kas veicina izcili auglīgas augsnes.

Upes, ūdens un hidrologija

Līdzenumu galvenokārt veido Gangesa baseins ar daudzām svarīgām pietekām: Jamuna, Ghaghara, Gandak, Kosi, Son u. c. Austrumos Gangas sistēma saplūst ar Brahmaputras baseinu, veidojot milzīgo Gangesa–Brahmaputras–Meghnas deltu, kas ir viens no pasaules lielākajiem un dinamiskākajiem deltvidiem. Reģiona klimatu nosaka musonu cikli — vasaras monsons atnes lielu nokrišņu daudzumu, kas gan uztur lauksaimniecību, gan rada regulāras plūdus.

Lauksaimniecība, pilsētas un iedzīvotāji

Gangas līdzenums ir Indijas, Nepālas un Bangladešas svarīgākā lauksaimniecības zona. Auglīgā aluviju augsne un bagātīgais ūdens nosaka, ka šeit audzē galvenos pārtikas kultūraugus:

  • rīsi un cukurniedres Austrumu daļā,
  • kvieši un dārzeņi centrālajās un rietumu daļās,
  • pākšaugi, kokvilna un daudzviet arī īpaši dārzeņi un augļi.

Reģions ir ļoti blīvi apdzīvots un šeit atrodas vairākas lielpilsētas un vēsturiskas metropoles, piemēram, Delhi, Kolkata (Kalkuta), Lucknow, Patna, Varanasi un Kanpur. Lielas iedzīvotāju kopienas nodarbojas gan ar lauksaimniecību, gan rūpniecību, tirdzniecību un pakalpojumu nozari.

Vides problēmas un izaicinājumi

Līdzenumam ir liela stratēģiska un ekonomiska nozīme, taču pastāv vairākas vides problēmas:

  • ūdens piesārņojums — upes un grāvji cieš no rūpniecības, lauksaimniecības un sadzīves atkritumiem,
  • pārmērīga gruntsūdeņu ieguve, kas pazemina ūdens līmeni un izraisa augsnes degradāciju,
  • gadalaiku plūdi un pārejošas sausuma fāzes, kuru biežumu un intensitāti pastiprina klimata pārmaiņas,
  • zemes izmantošanas spiediens — urbanizācija un intensīva lauksaimniecība samazina dabiskās biotopu platības, apdraudot vietējo biodaudzveidību.

Ekonomiska un kultūrvēsturiska nozīme

Gangas līdzenums ir viens no pasaules svarīgākajiem cilvēku un lauksaimniecības reģioniem. Tā plodīgā zeme nodrošina miljoniem cilvēku ar pārtiku un iztiku, bet reģiona pilsētas ir galvenie industriālie, izglītības un kultūras centri. Līdzenums arī ir bagāts ar vēsturiskām svētvietām, senām pilsētām un kultūras tradīcijām, kas veido nozīmīgu dienvidāzijas mantojumu.

Lai saglabātu šo reģionu ilgtspējīgu nākotnē, nepieciešamas koordinētas politikas gan ūdens resursu pārvaldībā, gan piesārņojuma samazināšanā, zemes izmantošanas plānošanā un klimata pārmaiņu pielāgošanā.