Ziemeļu Katalonija (katalāņu: Catalunya Nord, franču: Catalogne Nord) ir nosaukums, ko dažkārt lieto, galvenokārt katalāņu rakstos, lai apzīmētu teritoriju, ko Spānija 1659. gadā atdeva Francijai. Šī teritorija aptuveni atbilst mūsdienu Francijas Pireneju un Austrumu departamentam.
Mūsdienās tiek lietots franču valodas nosaukums Catalogne Nord, kas gan tiek lietots retāk nekā politiski neitrālāks Roussillon (atsaucoties uz pirmsrevolūcijas provincifranču Katalonija.
Vēsture
Ziemeļu Katalonijas teritorija vēsturiski bija saistīta ar Kataloniju un Vidusjūras reģiona ģeopolitiku. Viduslaikos šī teritorija piederēja dažādām feodālām vienībām — piemēram, Roussillon grāfstam — un tā tika saistīta ar Aragonas karaļvalsti. 17. gadsimtā Spānijas un Francijas konflikti noveda pie kara beigām un miera līgumiem. Svarīgākais pavērsiens bija 1659. gada miera līgums (slavenais līgums, kas lika pamatus mūsdienu robežai), kad Roussillon un citas robežteritorijas tika oficiāli atdotas Francijai.
Franču revolūcijas laikā 1790. gadā šī teritorija tika organizēta kā Francijas departaments Pyrénées-Orientales (latviski bieži tulkots kā Pireneju un Austrumu departaments). Kopš tā laika administratīvā piederība ir Francijai, taču reģiona kultūras un valodas saiknes ar katalāņu pasauli saglabājas.
Ģeogrāfija
Ziemeļu Katalonija aptver daļu Francijas Vidusjūras piekrastes un kalnaino pierobežu pie Pirenejiem. Reģionu raksturo kontrasts starp pludmalēm un stāvajām krastmalām (piemēram, slavenā Côte Vermeille) un ielejām, kas vērstas uz kalniem. Galvenie upju ieleju un ieleju baseini sasaista iekšzemi ar jūru, ļaujot attīstīties lauksaimniecībai.
Galvenie pilsētu un apdzīvoto vietu centri ir koncentrēti piekrastē un reģiona iekšienē. Starp nozīmīgākajām vietām ir:
- Perpignan — reģiona lielākā pilsēta un administratīvais centrs;
- Collioure — slavenais piejūras ciemats ar mākslinieku tradīcijām;
- Banyuls-sur-Mer — pazīstams ar vīniem (Banyuls) un piekrastes ainavu;
- Céret, Prades un Elne — vēsturiskas pilsētas ar katalāņu kultūras saknēm.
Kultūra un valoda
Reģionā saglabājas spēcīgas katalāņu kultūras ietekmes: vietvārdos, tradīcijās, folklorā un kulinārijā. Lai gan oficiālā valoda ir franču, katalāņu valoda joprojām tiek runāta un tiek veiktas pūles tās atjaunošanai un mācībai skolās. Vietējās kultūras organizācijas, festivāli un muzeji akcentē katalāņu mantojumu, mūziku, dejas un tradicionālos svētkus.
Ekonomika un transports
Ekonomikā svarīgas nozares ir tūrisms (it īpaši piekrastes un kultūras tūrisms), vīndaris un lauksaimniecība (vīnogas, olīvas, augļi), zvejniecība un pakalpojumu sektors. Perpignan ir reģiona ekonomiskais centrs ar rūpniecības uzņēmumiem, izglītības un veselības iestādēm.
Reģions ir labi savienots ar pārējo Franciju un Spāniju:
- automaģistrāles (piem., A9) nodrošina saikni ar Tulūzu, Lionu un Šveici uz ziemeļiem un ar Spāniju uz dienvidiem;
- dzelzceļa līnijas savieno Perpignan ar Parīzi un Spāniju (īpaši barjeru pārvarošana uz Barselonu);
- vietējie ceļi, Ferry un nelieli reģionālie lidostas reisi apkalpo tūristus un vietējos iedzīvotājus.
Identitāte un nosaukumi
Nosaukums "Ziemeļu Katalonija" (Catalunya Nord) bieži tiek lietots katalāņu rakstos un diskursos, kur tas pauž kultūras un lingvistisko saikni ar Kataloniju. Francijā biežāk lieto vēsturisko vai administratīvo nosaukumu Roussillon vai departamenta nosaukumu Pyrénées-Orientales. Terminoloģija ir daļēji politiski jūtīga: izvēle starp nosaukumiem var atspoguļot gan kultūras identitāti, gan politisku nostāju.
Secinājums — Ziemeļu Katalonija ir reģions ar bagātu vēsturi, spilgtu kultūras mantojumu un daudzveidīgu ģeogrāfiju, kur satiekas franciskā administratīvā piederība un katalāņu valodiskā-kultūras identitāte.
