Ziemeļu Katalonija
Ziemeļu Katalonija (katalāņu: Catalunya Nord, franču: Catalogne Nord) ir nosaukums, ko dažkārt lieto, galvenokārt katalāņu rakstos, lai apzīmētu teritoriju, ko Spānija 1659. gadā atdeva Francijai. Šī teritorija aptuveni atbilst mūsdienu Francijas Pireneju un Austrumu departamentam.
Mūsdienās tiek lietots franču valodas nosaukums Catalogne Nord, kas gan tiek lietots retāk nekā politiski neitrālāks Roussillon (atsaucoties uz pirmsrevolūcijas provinci). Dažkārt lieto arī franču Katalonija.
Kanigū (2785 m) no Perpiņānas tuvuma
Ģeogrāfija
Ziemeļkatalonija veido trīsstūri starp Pirenejiem dienvidos, Korbjēru ziemeļrietumos un Vidusjūru austrumos. Rūsijonas līdzenumu austrumos, kur dzīvo visvairāk cilvēku, veido Tech, Têt un Agly (katalāņu: Tec, Tet, Aglí) upju palienes. Vallespir un Conflent rajoni atrodas attiecīgi Tech un Têt upju ielejās. Lielajā teritorijas daļā dominē 2784 m augstais kalns Le Canigou (katalāņu: Canigó), kura augstums ir 9134 pēdas.
Klimats ir Vidusjūras tipa klimats ar karstām un sausām vasarām un salīdzinoši maigām ziemām, vismaz Rūsijonas līdzenumā, kur sniegs ir reti sastopams.
Vairāk nekā ceturtā daļa Ziemeļkatalonijas iedzīvotāju dzīvo Perpiņānas pilsētā (katalāņu: Perpinyà). Perpiņjana ir vienīgais nozīmīgais administratīvais un pakalpojumu centrs. Cauri Ziemeļkatalonijai starp Franciju un Spāniju ziemeļu-dienvidu virzienā ved ceļi un vilcieni.
· 
Ziemeļkatalonija attiecībā pret Kataloniju, Spānija.
· 
Pyrénées-Orientales (Ziemeļkatalonija) Francijas teritorijā.
· 
Ziemeļkatalonija attiecībā uz katalāņu valodā runājošiem reģioniem.
Valodas
Franču valoda ir vienīgā oficiālā valoda visā Francijā un šajās pašvaldībās. Katalāņu valoda tās ziemeļu katalāņu valodas paveidā ir atzīta par reģionālo valodu tikai Langedokas-Ruzilonas reģionā. Tiek lēsts, ka to runā ceturtā daļa iedzīvotāju, bet saprot vēl lielāka daļa.
1700. gadā Luija XIV valdība aizliedza lietot katalāņu valodu oficiālajos dokumentos.
20. gadsimta 50. gados pēc gadsimtiem ilgušas aizlieguma perioda izglītības iestādēs kataloņu valodu tika atļauts mācīties vienu stundu nedēļā vidusskolā. 20. gadsimta 70. gados Arrels asociācija un Bressola privāto skolu tīkls sāka piedāvāt pilnu bilingvālo franču/katalāņu valodas apmācību no bērnudārza līdz pat vidusskolai.
2007. gada 10. decembrī Pireneju un Austrumu reģionu Ģenerālpadome atzina katalāņu valodu par vienu no departamenta valodām līdzās franču un okitāņu valodām (Fenouillèdes), lai turpinātu tās popularizēšanu sabiedriskajā dzīvē un izglītībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ziemeļkatalonija?
A: Ziemeļkatalonija ir teritorija, ko Spānija 1659. gadā atdeva Francijai.
J: Kāpēc termins "Ziemeļkatalonija" galvenokārt tiek lietots katalāņu rakstos?
A: Termins "Ziemeļkatalonija" galvenokārt tiek lietots katalāņu rakstos, jo šī teritorija sākotnēji bija katalāņu teritorija, pirms tā tika nodota Francijai.
J: Kāds ir mūsdienu Francijas departaments, kas atbilst Ziemeļkatalonijas teritorijai?
A: Ziemeļkatalonijas teritorijai atbilst mūsdienu Francijas Pireneju un Austrumu departaments.
J: Kāds ir politiski neitrālāks nosaukums pirms revolūcijas dibinātajai Rusijonas provincei?
A: Politiski neitrālāks nosaukums pirmsrevolūcijas Rūsijonas provincei ir arī Rūsijona.
Vai mūsdienās joprojām lieto terminu "Catalogne Nord"?
A: Jā, terminu "Catalogne Nord" joprojām lieto, lai gan retāk nekā terminu "Roussillon".
Vai termins "Franču Katalonija" tiek lietots arī attiecībā uz Ziemeļkataloniju?
A: Jā, terminu "Franču Katalonija" lieto arī attiecībā uz Ziemeļkataloniju.
J: Kāpēc Ziemeļkataloniju dažkārt dēvē par Katalonijas teritoriju?
A: Ziemeļkatalonija dažkārt tiek dēvēta par Katalonijas teritoriju, jo tā sākotnēji bija Katalonijas daļa, pirms tā tika nodota Francijai.
