Ziemeļu Katalonija (Catalogne Nord/Roussillon): vēsture un ģeogrāfija
Ziemeļu Katalonija (katalāņu: Catalunya Nord, franču: Catalogne Nord) ir nosaukums, ko dažkārt lieto, galvenokārt katalāņu rakstos, lai apzīmētu teritoriju, ko Spānija 1659. gadā atdeva Francijai. Šī teritorija aptuveni atbilst mūsdienu Francijas Pireneju un Austrumu departamentam.
Mūsdienās tiek lietots franču valodas nosaukums Catalogne Nord, kas gan tiek lietots retāk nekā politiski neitrālāks Roussillon (atsaucoties uz pirmsrevolūcijas provincifranču Katalonija.
Vēsture
Ziemeļu Katalonijas teritorija vēsturiski bija saistīta ar Kataloniju un Vidusjūras reģiona ģeopolitiku. Viduslaikos šī teritorija piederēja dažādām feodālām vienībām — piemēram, Roussillon grāfstam — un tā tika saistīta ar Aragonas karaļvalsti. 17. gadsimtā Spānijas un Francijas konflikti noveda pie kara beigām un miera līgumiem. Svarīgākais pavērsiens bija 1659. gada miera līgums (slavenais līgums, kas lika pamatus mūsdienu robežai), kad Roussillon un citas robežteritorijas tika oficiāli atdotas Francijai.
Franču revolūcijas laikā 1790. gadā šī teritorija tika organizēta kā Francijas departaments Pyrénées-Orientales (latviski bieži tulkots kā Pireneju un Austrumu departaments). Kopš tā laika administratīvā piederība ir Francijai, taču reģiona kultūras un valodas saiknes ar katalāņu pasauli saglabājas.
Ģeogrāfija
Ziemeļu Katalonija aptver daļu Francijas Vidusjūras piekrastes un kalnaino pierobežu pie Pirenejiem. Reģionu raksturo kontrasts starp pludmalēm un stāvajām krastmalām (piemēram, slavenā Côte Vermeille) un ielejām, kas vērstas uz kalniem. Galvenie upju ieleju un ieleju baseini sasaista iekšzemi ar jūru, ļaujot attīstīties lauksaimniecībai.
Galvenie pilsētu un apdzīvoto vietu centri ir koncentrēti piekrastē un reģiona iekšienē. Starp nozīmīgākajām vietām ir:
- Perpignan — reģiona lielākā pilsēta un administratīvais centrs;
- Collioure — slavenais piejūras ciemats ar mākslinieku tradīcijām;
- Banyuls-sur-Mer — pazīstams ar vīniem (Banyuls) un piekrastes ainavu;
- Céret, Prades un Elne — vēsturiskas pilsētas ar katalāņu kultūras saknēm.
Kultūra un valoda
Reģionā saglabājas spēcīgas katalāņu kultūras ietekmes: vietvārdos, tradīcijās, folklorā un kulinārijā. Lai gan oficiālā valoda ir franču, katalāņu valoda joprojām tiek runāta un tiek veiktas pūles tās atjaunošanai un mācībai skolās. Vietējās kultūras organizācijas, festivāli un muzeji akcentē katalāņu mantojumu, mūziku, dejas un tradicionālos svētkus.
Ekonomika un transports
Ekonomikā svarīgas nozares ir tūrisms (it īpaši piekrastes un kultūras tūrisms), vīndaris un lauksaimniecība (vīnogas, olīvas, augļi), zvejniecība un pakalpojumu sektors. Perpignan ir reģiona ekonomiskais centrs ar rūpniecības uzņēmumiem, izglītības un veselības iestādēm.
Reģions ir labi savienots ar pārējo Franciju un Spāniju:
- automaģistrāles (piem., A9) nodrošina saikni ar Tulūzu, Lionu un Šveici uz ziemeļiem un ar Spāniju uz dienvidiem;
- dzelzceļa līnijas savieno Perpignan ar Parīzi un Spāniju (īpaši barjeru pārvarošana uz Barselonu);
- vietējie ceļi, Ferry un nelieli reģionālie lidostas reisi apkalpo tūristus un vietējos iedzīvotājus.
Identitāte un nosaukumi
Nosaukums "Ziemeļu Katalonija" (Catalunya Nord) bieži tiek lietots katalāņu rakstos un diskursos, kur tas pauž kultūras un lingvistisko saikni ar Kataloniju. Francijā biežāk lieto vēsturisko vai administratīvo nosaukumu Roussillon vai departamenta nosaukumu Pyrénées-Orientales. Terminoloģija ir daļēji politiski jūtīga: izvēle starp nosaukumiem var atspoguļot gan kultūras identitāti, gan politisku nostāju.
Secinājums — Ziemeļu Katalonija ir reģions ar bagātu vēsturi, spilgtu kultūras mantojumu un daudzveidīgu ģeogrāfiju, kur satiekas franciskā administratīvā piederība un katalāņu valodiskā-kultūras identitāte.
Kanigū (2785 m) no Perpiņānas tuvuma
Ģeogrāfija
Ziemeļkatalonija veido trīsstūri starp Pirenejiem dienvidos, Korbjēru ziemeļrietumos un Vidusjūru austrumos. Rūsijonas līdzenumu austrumos, kur dzīvo visvairāk cilvēku, veido Tech, Têt un Agly (katalāņu: Tec, Tet, Aglí) upju palienes. Vallespir un Conflent rajoni atrodas attiecīgi Tech un Têt upju ielejās. Lielajā teritorijas daļā dominē 2784 m augstais kalns Le Canigou (katalāņu: Canigó), kura augstums ir 9134 pēdas.
Klimats ir Vidusjūras tipa klimats ar karstām un sausām vasarām un salīdzinoši maigām ziemām, vismaz Rūsijonas līdzenumā, kur sniegs ir reti sastopams.
Vairāk nekā ceturtā daļa Ziemeļkatalonijas iedzīvotāju dzīvo Perpiņānas pilsētā (katalāņu: Perpinyà). Perpiņjana ir vienīgais nozīmīgais administratīvais un pakalpojumu centrs. Cauri Ziemeļkatalonijai starp Franciju un Spāniju ziemeļu-dienvidu virzienā ved ceļi un vilcieni.
· 
Ziemeļkatalonija attiecībā pret Kataloniju, Spānija.
· 
Pyrénées-Orientales (Ziemeļkatalonija) Francijas teritorijā.
· 
Ziemeļkatalonija attiecībā uz katalāņu valodā runājošiem reģioniem.
Valodas
Franču valoda ir vienīgā oficiālā valoda visā Francijā un šajās pašvaldībās. Katalāņu valoda tās ziemeļu katalāņu valodas paveidā ir atzīta par reģionālo valodu tikai Langedokas-Ruzilonas reģionā. Tiek lēsts, ka to runā ceturtā daļa iedzīvotāju, bet saprot vēl lielāka daļa.
1700. gadā Luija XIV valdība aizliedza lietot katalāņu valodu oficiālajos dokumentos.
20. gadsimta 50. gados pēc gadsimtiem ilgušas aizlieguma perioda izglītības iestādēs kataloņu valodu tika atļauts mācīties vienu stundu nedēļā vidusskolā. 20. gadsimta 70. gados Arrels asociācija un Bressola privāto skolu tīkls sāka piedāvāt pilnu bilingvālo franču/katalāņu valodas apmācību no bērnudārza līdz pat vidusskolai.
2007. gada 10. decembrī Pireneju un Austrumu reģionu Ģenerālpadome atzina katalāņu valodu par vienu no departamenta valodām līdzās franču un okitāņu valodām (Fenouillèdes), lai turpinātu tās popularizēšanu sabiedriskajā dzīvē un izglītībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ziemeļkatalonija?
A: Ziemeļkatalonija ir teritorija, ko Spānija 1659. gadā atdeva Francijai.
J: Kāpēc termins "Ziemeļkatalonija" galvenokārt tiek lietots katalāņu rakstos?
A: Termins "Ziemeļkatalonija" galvenokārt tiek lietots katalāņu rakstos, jo šī teritorija sākotnēji bija katalāņu teritorija, pirms tā tika nodota Francijai.
J: Kāds ir mūsdienu Francijas departaments, kas atbilst Ziemeļkatalonijas teritorijai?
A: Ziemeļkatalonijas teritorijai atbilst mūsdienu Francijas Pireneju un Austrumu departaments.
J: Kāds ir politiski neitrālāks nosaukums pirms revolūcijas dibinātajai Rusijonas provincei?
A: Politiski neitrālāks nosaukums pirmsrevolūcijas Rūsijonas provincei ir arī Rūsijona.
Vai mūsdienās joprojām lieto terminu "Catalogne Nord"?
A: Jā, terminu "Catalogne Nord" joprojām lieto, lai gan retāk nekā terminu "Roussillon".
Vai termins "Franču Katalonija" tiek lietots arī attiecībā uz Ziemeļkataloniju?
A: Jā, terminu "Franču Katalonija" lieto arī attiecībā uz Ziemeļkataloniju.
J: Kāpēc Ziemeļkataloniju dažkārt dēvē par Katalonijas teritoriju?
A: Ziemeļkatalonija dažkārt tiek dēvēta par Katalonijas teritoriju, jo tā sākotnēji bija Katalonijas daļa, pirms tā tika nodota Francijai.
