Tagad
Tagad ir laika sprīdis starp pagātni un nākotni. Tas var būt garš (piemēram, ģeoloģiskā laika eons) vai īss (piemēram, pikosekunde), bet gandrīz vienmēr to lieto, lai apzīmētu laika posmu no pašreizējā brīža līdz kādam laika periodam, kad jāpieņem lēmums. To var lietot, lai lūgtu vai pieprasītu, lai kāds pieņem lēmumu, pat ja viņš vēlas to atlikt.
"Es gribu zināt, ko tu domā."
"Ko jūs domājat tagad?"
"Tagad ir pienācis laiks visiem labiem cilvēkiem nākt palīgā savai valstij."
Matemātikā un mērīšanā tiek pieņemts, ka viss, kas izmantots vienā vienādojumā, ir vienāds ar tiem pašiem lielumiem aprēķina vai aksiomatizācijas sākumā un beigās. Tas nozīmē, ka matemātiski pareizi ir teikt, ka jēdziens "vienāds" nozīmē "vienāds no procesa sākuma brīža līdz tā beigām". Šā iemesla dēļ vispārējā semantizācijā un E Primārajā semantizācijā vārdi vienāds, palikt (attiecībā uz pagātni līdz šim brīdim) un kļūt (attiecībā uz tagadni un nākotni) aizstāj darbības vārdu "būt".
Algebru tagad bieži dēvē par momentuzņēmuma algebru vai redzes algebru, jo tā ir atkarīga no laika. Ja starp algebras analīzes soļiem būtu iespējama kāda darbība vai notikums, tad teorētiski būtu jāsāk viss no jauna, it kā par jauno stāvokli vispār nebūtu nekādu zināšanu. Šo iemeslu dēļ dažkārt tiek apšaubīta ideja par statistiku, kā arī par zināšanām un zināšanu pārvaldību, piemēram, grāmatā Lies, Damn Lies, and Statistics. Galvenais jautājums ir par to, kā salīdzināt skaitļus, kas iegūti pagātnē un tagad, kad mainījušies daži būtiski nosacījumi.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir laika sprīdis starp pagātni un nākotni?
A: Laika sprīdis starp pagātni un nākotni var būt garš vai īss atkarībā no tā, ko mēra. Parasti tas attiecas uz laika periodu no pašreizējā brīža līdz brīdim nākotnē, kad jāpieņem lēmums.
J: Kā matemātikā tiek ņemtas vērā izmaiņas laika gaitā?
A: Matemātikā tiek pieņemts, ka visi vienādojumā izmantotie lielumi no sākuma līdz beigām paliek vienādi. Tāpēc algebru dažkārt dēvē par "momentuzņēmuma algebru" vai "redzes algebru". Ja starp algebras analīzes soļiem būtu iespējama kāda darbība vai notikums, tad būtu jāsāk no jauna, nezinot nekādus jaunus stāvokļus.
Jautājums: Ko iesaka vispārējā semantika un E Prime tā vietā, lai lietotu "būt"?
A: Vispārējā semantika un E Prime iesaka tādus darbības vārdus kā "būt" aizstāt ar tādiem vārdiem kā "vienāds", "palikt" (attiecībā uz pagātni līdz šim brīdim) un "kļūt" (attiecībā uz tagadni un nākotni). Tas palīdz uzsvērt, ka laika gaitā viss mainās.
J: Kā var apšaubīt statistiku?
A: Statistiku var apšaubīt, ja salīdzina pagātnē iegūtos skaitļus ar skaitļiem pēc tam, kad mainījušies galvenie nosacījumi. Šis jautājums ir padziļināti aplūkots grāmatā Lies, Damn Lies, and Statistics.
J: Kādas ir dažas momentuzņēmuma algebras sekas?
A. Snapshot algebra nozīmē, ka, ja starp vienādojuma soļiem būtu iespējama kāda darbība vai notikums, tad būtu jāsāk viss no jauna, nezinot par jauniem stāvokļiem. Tas ietekmē statistiku, kā arī zināšanu pārvaldību, jo tas nozīmē, ka dažādos punktos savāktie dati ne vienmēr precīzi atspoguļo pašreizējos apstākļus.
J: Kāpēc vispārējā semantika un E Prime aizstāj tādus darbības vārdus kā "būt"?
A: Vispārējā semantika un E Prime aizstāj tādus darbības vārdus kā "būt", jo tie uzsver, ka laika gaitā viss mainās. Izmantojot tādus vārdus kā "vienāds", "palikt" (pagātnei līdz šim brīdim) un "kļūt" (tagadnei un nākotnei), šīs teorijas palīdz atzīt, ka lietas nepārtraukti mainās no viena brīža uz otru.
