Kas ir objektīvisms: filozofija, morālais princips, Aina Randa un dzejnieki

Uzzini, kas ir objektīvisms: filozofija, morālais princips, Aina Randa un objektīvistu dzejnieki — skaidrojums, vēsture un ietekme.

Objektīvisms var nozīmēt:

• Objektivitāte (filozofija): Filozofisks viedoklis vai doktrīna. Tā uzskata, ka realitāte pastāv ārpus (neatkarīgi no) cilvēka prāta.

• Morālais objektīvisms: dažas darbības ir pareizas vai nepareizas pašas par sevi un nav viedokļa jautājums.

• Objektīvisms (Ayn Rand). Objektīvisma filozofija, ko radījusi rakstniece Aina Randa (Ayn Rand) un kas atbalsta produktīvus sasniegumus un loģisku domāšanu.

• Objektīvistu dzejnieki - modernisma rakstnieku grupa, kas radās 20. gadsimta 30. gados.

1. Objektivitāte (filozofija)

Filozofiskā objektivitāte (sk. arī Objektivitāte (filozofija)) parasti nozīmē pārliecību, ka pasaules lietas un fakti pastāv neatkarīgi no mūsu uzskatiem, vēlmēm vai uztveres. Šī nostāja ir cieši saistīta ar realitātes jēdzienu un pretnostatāma subjektīvismam vai relativismam. Objektīvisma aspekti filozofijā ietver:

• Metafizika: pieņēmums par ārēju, neatkarīgu pasauli (reālisms).
• Epistemoloģija: apspriede par to, kā cilvēks var iepazīt šo neatkarīgo realitāti — uztvere, loģika un zinātne kā galvenie instrumenti.
• Loģika un zinātne: objektīvisms bieži uzsver empīrisku pārbaudi, racionālu argumentāciju un konsekvenci kā uzticamus ceļus uz zināšanām.

Praktiski tas nozīmē, ka pat ja cilvēki domā atšķirīgi, pastāv patiesība, kuru var atklāt vai tuvoties tai ar pētījumiem un argumentiem. Kritika pret šādu nostāju iekļauj argumentus par teoriju-ievērojamām novirzēm, interpretācijas nozīmi un to, ka mūsu uztvere drīzāk filtrē nekā atspoguļo realitāti “tādu, kāda tā ir”.

2. Morālais objektīvisms

Morālais objektīvisms apgalvo, ka ētiskie apgalvojumi (piemēram, "slepkavība ir nepareiza") ir patiesības apgalvojumi, kas neatkarīgi no individuālajām vai kultūras uzskatām. Tas bieži tiek saukts arī par morālo reālismu vai universālismu. Galvenie aspekti:

• Neatkarība no viedokļiem: morālas patiesības pastāv neatkarīgi no cilvēka jūtām vai tradīcijām.
• Metaētiskās pozīcijas: morālais objektīvisms var izrietēt no dažādiem pamatiem — reliģiska autoritāte, racionāla ētika, cilvēktiesību doktrīnas vai daļēji arī no cilvēka labklājības un cieņas ierakstiem.
• Atšķirība no morālā absolutisma: objektīvisms ne vienmēr nozīmē, ka morālas normas ir absolūtas un nemainīgas; dažas objektīvas ētiskas teorijas atzīst kontekstuālas nianses, bet saglabā, ka pastāv pareizas un nepareizas rīcības kritēriji.

Kritiķi norāda uz grūtībām pierādīt universālas morālas patiesības, uzsverot kultūru atšķirības un ētiskās intuīcijas daudzveidību. Tomēr morālā objektīvisma piekritēji piedāvā argumentus, kas balstīti uz loģiku, cilvēka cieņu un sekām cilvēku labklājībai.

3. Objektīvisms pēc Ayn Rand

Termins arī apzīmē konkrētu filozofisku sistēmu — Objektīvisms (Ayn Rand) — ko izstrādāja rakstniece Aina Randa (Ayn Rand). Šī objekti-visma versija ietver vairākus centrālos principus:

• Metafizika un epistemoloģija: pastāv objektīva realitāte, kuru cilvēks var izzināt ar racionalitāti un loģiku.
• Etika: racionāla egoisma ideja — indivīda dzīvība un laime ir morālais mērķis; pašuzupurēšanās tiek noraidīta, savukārt laipnība un godīgums tiek redzēti kā racionālas pašsaglabāšanās izpausmes.
• Politika: aizstāv individuālās brīvības, privātīpašumu un brīvo tirgu kā ētisku un praktisku politikas modeli, nosakot minimālu valsts iejaukšanos.
• Estētika: māksla kalpo kā cilvēka vērtību un ideālu uzturētājs — māksliniecisks racionalisms un varoņu tēlojums ir bieži sastopami.

Randas darbi, piemēram, romāni The Fountainhead un Atlas Shrugged, popularizēja šo filozofiju. Objektīvisms pēc Randas guva gan dedzīgus atbalstītājus, gan asus kritiķus — kritika vērsta pret ideoloģisko stingrību, individuālisma pārmērīgu uzsvēršanu un sociālās politikas skatījumu. Objektīvisms kā kustība joprojām pastāv, to sekmē literatūra, organizācijas un diskusijas par brīvību, ētiku un ekonomiku.

4. Objektīvistu dzejnieki

Vēl viens jēdziens — “objektīvistu dzejnieki” — apzīmē 20. gadsimta 30. gadu modernisma dzejnieku grupu ASV, kam bija kopīgas estētikas prioritātes. Šo grupu bieži saista ar tādiem dzejniekiem kā Louis Zukofsky, George Oppen, Charles Reznikoff un citi. Risinājumi un raksturīgās iezīmes:

• Valodas ekonomija: skaidrs, precīzs izteiksmes veids bez liekas retorikas.
• Objektivitāte saturā: tieksme parādīt ārējās lietas un notikumus “tādus, kādi tie ir”, nevis interpretēt tos caur subjektīvu emocionālu prizmu.
• Tematiskais fokus: ikdienišķais, tiesvedība, vēsture un personiskā pieredze tiek attēloti ar atturību un precizitāti.

Šī dzejnieku grupa bija nozīmīgs ieguldījums modernisma attīstībā, un, lai gan nosaukums sakrīt ar filozofiskajiem terminiem, tas attiecas uz estētisku pieeju, nevis uz Ayn Randas filosofi.

Kopsavilkums

“Objektīvisms” ir daudznozīmīgs termins — tas var attiekties uz vispārīgu filozofisku nostāju par realitātes neatkarību no prāta, uz metaētisku pārliecību par morāļu objektīvo dabu, uz konkrētu filozofijas sistēmu, ko izstrādāja Aina Randa (Ayn Rand), vai uz 20. gadsimta modernisma dzejas kustību. Lai saprastu, ko ar šo terminu domā konkrētā kontekstā, svarīgi pievērst uzmanību kontekstam — filozofiskai, ētiskai, politiskai vai literārai.

Meklēt pēc burta