Darba drošība un arodveselība: pamati, likumi un riska novērtējums

Arodveselība un darba drošība ir plašs tiesību aktu un prakses kopums, kas izveidots, lai aizsargātu cilvēku veselību un drošību darba laikā. Šie noteikumi un standarti attiecas uz visdažādākajām darba vietām — ražotni, biroju, būvlaukumu, veikalu, veselības aprūpes iestādi u. c. Starptautiska līmeņa sadarbība par darba vietas veselības standartiem sākās jau pagājušā gadsimta vidū; kopš apmēram 1950. gada Starptautiskā Darba organizācija un Pasaules Veselības organizācija koordinē ieteikumus un pamatprincipus.

Ko aptver likumi un noteikumi

Darba drošības un arodveselības tiesības regulē ļoti dažādas jomas. Tās ietver, piemēram:

• darba vides temperatūru (nedrīkst būt ne pārāk karsts, ne pārāk auksts);
• slīdēšanas, paklupšanas un kritienu riskus — uz grīdas esošas lietas, nelīdzena virsma;
• mehāniskos un apģērbā aizķerošos riskus, kas var izraisīt ievainojumus;
• noteikumus par smēķēšanu un citām atkarībām darba vietā;
• ķīmisko, gaisa un trokšņa piesārņojumu un ugunsbīstamību;
• sanitāro ērtību (piemēram, cik daudz tualešu uz darbinieku) un paņēmienus infekciju ierobežošanai;
• vai nepieciešams personīgais aizsarglīdzeklis (piem., cietā ķivere, acu aizsargi, elpošanas aizsardzība);
• darba laika un atpūtas režīmus, lai novērstu nogurumu un saistītus riskus;
• cilvēku atstātību jeb vienmērīgu darba apstākļu novērtējumu, kā arī invalīdu un tiesību nodrošināšanu darba vietā.

Atbildība — darba devējs un darbinieks

Darba devējam ir pienākums nodrošināt drošu darba vidi, veikt nepieciešamos pasākumus, informēt un apmācīt darbiniekus, piegādāt piemērotus aizsarglīdzekļus un ievērot attiecīgos tiesību aktus. Darbiniekiem savukārt jāievēro darba devēja noteiktie drošības pasākumi, jāpiedalās apmācībās un jāziņo par bīstamiem apstākļiem vai negadījumiem.

Riska novērtējums — praktiski soļi

Riska novērtējums (UK termins: riska novērtējumi; ASV bieži lieto vārdu apdraudējumu novērtējumi) ir strukturēts process, kas palīdz noteikt un kontrolēt riskus. Galvenie soļi:

• Identificēt bīstamības: kas var nodarīt kaitējumu (ķīmiskas vielas, mašīnas, ergonomiski faktori u. c.).
• Noteikt, kuri cilvēki var tikt ietekmēti: darbinieki, apkopēji, apmeklētāji, personāls ar ierobežotām spējām.
• Novērtēt risku: cik liela ir iespējamība un konsekvence; vai pietiek ar esošajiem pasākumiem vai jāievieš papildus.
• Ieviest kontroles pasākumus: tehniskie risinājumi, organizatoriskas izmaiņas, apmācības, PPE (personīgie aizsarglīdzekļi).
• Dokumentēt un uzturēt ierakstus: rakstisks novērtējums, rīcības plāni un atbildīgie.
• Pārskatīt un atjaunināt: regulāri vai pēc negadījuma / izmaiņām procesā.

Tiesiskais ietvars un uzraudzība

Dažādās valstīs pastāv nacionālas iestādes, kas uzrauga, lai darba vietas ievērotu drošības prasības. Piemēram, Eiropas Savienībā dalībvalstīs darbojas uzraudzības iestādes un regulas, kas nodrošina ES līmeņa pamatprincipus. Apvienotajā Karalistē primāri par šo jomu atbild Veselības un drošības izpildinstitūcija (Health and Safety Executive) kopā ar vietējām pašvaldībām, un galvenais statuss tiek noteikts, piemēram, saskaņā ar 1974. gada likumu (Health and Safety at Work etc.). Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs pēc 1970. gada Darba drošības un veselības aizsardzības likuma tika izveidotas organizācijas, piemēram, Nacionālais darba drošības un veselības aizsardzības institūts (NIOSH) un Darba drošības un veselības aizsardzības administrācija (OSHA).

Sankcijas un atbildība

Uzņēmumus, kas neievēro darba drošības noteikumus, var sodīt — piemēram, uzlikt naudas sodu, piespiest slēgt uzņēmumu vai uzlikt citus administratīvus ierobežojumus. Arī civiltiesiska atbildība var rasties, ja negadījumā cietušajam nodarīts kaitējums. Tāpēc pienācīga dokumentācija, apmācība un risku pārvaldība nav tikai juridiska prasība, bet arī praktiska aizsardzība pret finansiālām un reputācijas sekām.

Praktiski ieteikumi darba devējiem

• Izdariet regulārus riska novērtējumus un dokumentējiet tos.
• Izstrādājiet drošības politiku un nodrošiniet darbinieku apmācību.
• Pārskatiet darba procesus, lai samazinātu bīstamās darbības un automatizētu riskantus soļus, ja iespējams.
• Aprīkojiet darbiniekus ar atbilstošu personīgo aizsargaprīkojumu un pārliecinieties, ka tas tiek lietots pareizi.
• Ieviesiet incidentu atskaišu un izmeklēšanas procedūras, lai mācītos no kļūdām.
• Sadarbojieties ar aroda veselības speciālistiem un, ja nepieciešams, organizējiet medicīniskos uzraudzības pasākumus.

Specifiski aspekti un modernas tendences

Papildus klasiskajiem fiziskajiem riskiem jāņem vērā arī mūsdienu darba vides izaicinājumi: psihosociālie riski (stress, izdegšana), ergonomika (pareiza datora, darba vietas organizācija), gaisa kvalitāte iekštelpās, kā arī pandēmiju plānošana un reaģēšana. Digitalizācija ļauj efektīvāk veikt riska novērtējumus un monitoringu (piem., sensori, elektroniskas uzskaites), taču tās ieviešana arī prasa jaunu kompetenci.

Sadarbība un pastāvīga uzlabošana

Darba drošība un arodveselība ir nepārtraukts process. Labākie rezultāti tiek sasniegti, ja darba devējs, darbinieki, arodbiedrības un ārējie speciālisti sadarbojas, regulāri apmainās informāciju un pārskata politikas. Neviens nevar garantēt pilnīgu drošību, taču pienācīgi veiktie riska novērtējumi (Apvienotajā Karalistē) vai apdraudējumu novērtējumi (ASV) parāda, ka darba devējs ir darījis visu iespējamo, lai samazinātu riskus un padarītu darbu drošāku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir darba drošība un veselības aizsardzība?

J: Kad Starptautiskā Darba organizācija (SDO) un Pasaules Veselības organizācija (PVO) vienojās par veselības aizsardzības standartiem darba vietā?

J: Kādus jautājumus risina darba drošības un veselības aizsardzības likumi?

J: Kas notiek, ja uzņēmumi neievēro darba drošības un veselības aizsardzības noteikumus?

J: Kas nodrošina, ka Eiropā tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības tiesību akti?

J: Kas nodrošina, lai cilvēki ievērotu darba drošības un veselības aizsardzības likumus Apvienotajā Karalistē?

J: Kas Amerikā izveidoja NIOSH un OSHA?

Meklēt pēc burta