Bruģis
Ceļa segums jeb bruģis (amerikāņu valodā) ir izturīgs virsmas materiāls, kas uzklāts teritorijā, kura paredzēta transportlīdzekļu vai kājāmgājēju satiksmei. To galvenokārt izmanto kā ceļa segumu. Pavement (britu angļu valodā) parasti attiecas uz ietvi vai gājēju celiņu. Agrāk plaši izmantoja grants ceļu segumus, bruģi un granīta bruģakmeni. Šos segumus lielākoties ir aizstājis asfalts vai betons, kas uzklāts uz sablīvētas pamatnes kārtas. Ceļu virsmas bieži tiek marķētas, lai vadītu satiksmi. Mūsdienās ceļu un gājēju celiņu segumiem ar mazu ietekmi sāk izmantot caurlaidīgas seguma metodes.
Vēsture
1984. gadā Laura Ingals Vaildere (Laura Ingalls Wilder), grāmatas Little House on the Prairie autore, ceļojot ar vecākiem vagonā, rakstīja par pirmo reizi, kad viņa redzēja bruģi:
| " | "Pašā pilsētas viducī zemi klāja tumša viela, kas apslāpēja visus riteņus un apslāpēja kāpuru troksni. Tā atgādināja darvu, bet tētis bija pārliecināts, ka tā nav darva, un tā bija kaut kas līdzīgs gumijai, bet tā nevarēja būt gumija, jo gumija izmaksāja pārāk dārgi. Mēs redzējām dāmas, kuras visas bija zīda drānās un nesa raustītus lietussargus, kas kopā ar pavadoni gāja pāri ielai. Viņu papēži bedrēja ielu, un, kamēr mēs vērojām, šīs bedres lēnām aizpildījās un izlīdzinājās. Bija tā, it kā tas būtu dzīvs. Tas bija kā maģija." | " |
Pirmos bruģētos ceļus izveidoja kartāgieši ap 600. gadu pirms mūsu ēras. Senā Romaun iznīcināja Kartāgu, bet, iespējams, aizguva bruģēto ceļu ideju. Viņi visā savā impērijā uzbūvēja vairāk nekā 87 000 km (54 000 jūdžu) ceļu.
Tomass Telfords (1757-1834) bija skotu būvinženieris. Viņš ir slavens ar to, ka būvēja līdzenus ceļus, pa kuriem vagonu vilkšanai vajadzēja mazāk zirgu. Viņa ceļi bija labi projektēti un izturēja lielas kravas. Džons Loudons Makadams (John Loudon McAdam, 1756-1836) bija skotu inženieris un ceļu būvnieks. Viņš izgudroja jaunu procesu - "makadamizāciju", lai būvētu ceļus ar gludu, cietu virsmu, kas ātri nosusinās. Viņa izstrādātie ceļi bija izturīgāki un mazāk dubļaini nekā ceļi, kuru pamatā ir augsne.
Asfalts
Līdz 1870. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs ceļus sāka būvēt, izmantojot asfaltu, ko klāja ar grābekļiem un blīvēja ar tvaika veltņiem. 1894. gadā amerikāņu inženieris Klifords Ričardsons (Clifford Richardson) konstatēja, ka ar asfaltu klātajos ceļos nav pietiekami daudz rupjas grants. Viņš izstrādāja specifikāciju tā laika izturīgākajam segumam.
Līdz 1907. gadam 1907. gadā ceļiem dabisko asfaltu izmantoja mazāk nekā asfaltu uz naftas bāzes. Automobiļi kļuva arvien populārāki, un vajadzēja vairāk ceļu. Tas radīja jaunas asfalta ražošanas metodes. Otrā pasaules kara laikā radās vajadzība pēc labākas un izturīgākas seguma virsmas, uz kuras nosēsties smagajām lidmašīnām.
Betons
Senie romieši bija pirmie betona lietotāji. Taču pēc Rietumromas impērijas sabrukuma betonu izmantoja reti. Betonu kā celtniecības materiālu no jauna sāka izmantot 18. gadsimta vidū. Viens no nozīmīgākajiem betona seguma izmantošanas veidiem sākās 20. gadsimta 50. gados, kad ASV sāka būvēt starpštatu šoseju sistēmu. ASV ir aptuveni 45 000 jūdžu starpštatu autoceļu. Aptuveni 60 % no tiem ir betona.
