Operācija "Atbalstīt demokrātiju" (1994–1995) — ASV intervence Haiti

Operācija "Atbalstīt demokrātiju" bija militārā operācija Haiti. To vadīja Amerikas Savienotās Valstis ar Argentīnas un Polijas palīdzību. Tā ilga no 1994. gada 19. septembra līdz 1995. gada 31. martam.

1991. gadā Haiti armija gāza likumīgi ievēlēto Haiti prezidentu Žanu Bertrānu Aristīdu un izveidoja jaunu militāro valdību. Operācijas "Atbalstīt demokrātiju" mērķis bija atcelt šo militāro valdību un atgriezt pie varas prezidentu Aristīdu. Šo operāciju aizsargāja un atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācija ar Drošības padomes 1994. gada 31. jūlijā pieņemto Rezolūciju 940.

Operācija "Atbalstīt demokrātiju" bija veiksmīga, un prezidents Aristīds atkal pārņēma Haiti valdības kontroli.

Situācijas fons

Pēc 1991. gada apvērsuma Haiti politiskā un ekonomiskā situācija strauji pasliktinājās. Militārā valdība un ar to saistītās paramilitārās grupas, tostarp cilvēktiesību pārkāpumos iesaistītie dalībnieki, izraisīja plašu represiju pret politiskajiem pretiniekiem un aplaida iedzīvotājus uz bēgļu gaitām. Starptautiskā sabiedrība reaģēja ar ekonomiskām sankcijām, diplomātisku izolāciju un centieniem panākt politisku risinājumu.

Starptautiskā atbilde un juridiskais pamats

ASV vadītās akcijas juridisko atbalstu nodrošināja Apvienoto Nāciju Organizācija, kuru Drošības padome ar Rezolūciju 940 1994. gada 31. jūlijā pilnvaroja izveidot daudzvalstu spēkus, lai atjaunotu likumīgo valdību. Rezolūcija atzina, ka citas diplomātiskas un ekonomiskas sankcijas nav devušas pietiekamu rezultātu, un piešķīra mandātu izmantot "visas nepieciešamās līdzekļus".

Operācijas gaita

Plānošana un mobilizācija: pirms 1994. gada septembra ASV gatavoja lielu karaspēka izvietojumu un koordinēja rīcību ar sabiedrotajiem, tajā skaitā Argentīnu un Poliju, kā arī ar citām valstīm, kas sniedza loģistisko un policijas atbalstu.
Diplomātiskas sarunas: vēl dažas dienas pirms paredzētās iebrukuma datuma notika intensīvas sarunas ar Haitijas militārajiem vadītājiem. Uz sarunām devās arī civili pārstāvji un bijušie politiķi, lai mēģinātu panākt mierīgu pāreju.
Ieeja Haiti: 1994. gada 19. septembrī ASV un daudzvalstu spēki veica desantēšanos un ieradās Port‑o‑Prensā. Pārvaldnieki vienojās par militārās valdības atkāpšanos, tāpēc plašas kaujas lielākoties izpalika—operācija noritēja salīdzinoši mierīgi.
Aristīda atgriešanās: Žans Bertrāns Aristīds oficiāli atgriezās Haitī 1994. gada 15. oktobrī un atjaunoja civilās varas funkcijas.

Rezultāti un sekas

Operācijas galvenais mērķis — atjaunot likumīgi ievēlēto valdību — tika sasniegts. Starptautiskie spēki palīdzēja nodrošināt drošību, atjaunot valsts institūciju darbību un nodrošināt humāno palīdzību. Pēc ASV vadītās operācijas izbeigšanās 1995. gada 31. martā Haiti drošību un civilās pārvaldes atjaunošanu turpināja ANO miera uzturēšanas misijas (piemēram, UNMIH) un starptautiskās palīdzības programmas.

Tajā pašā laikā operācijai bija arī ilgtermiņa izaicinājumi: politiskās, ekonomiskās un drošības problēmas netika atrisinātas uzreiz, un Haiti turpināja sastapties ar neatliekamām vajadzībām, korupciju un periodiskām vardarbības epizodēm. Kritiķi norādīja uz sarežģījumiem saistībā ar suverenitātes jautājumiem, starptautisko spēku uzbūvi un ilgtspējīgas valsts pārvaldes izveidi.

Vērtējums un mantojums

Operācija "Atbalstīt demokrātiju" tiek vērtēta dažādi: to uzskata par veiksmīgu īstermiņa politikas mērķa sasniegšanā — likumīgā prezidenta atjaunošanā —, tomēr ilgtermiņa stabilitātes un attīstības jautājumos ieguvumi bija ierobežoti. Operācija kalpo kā piemērs tam, kā starptautiskais spiediens, diplomātiskas sarunas un militārā klātbūtne var kombinēties, lai panāktu politisku iznākumu, taču arī atgādina, cik sarežģīta ir valsts atjaunošana pēc pilsoņu tiesību pārkāpumiem un institucionālas erozijas.

Atslēgas dati:

Operācijas sākums: 1994. gada 19. septembris
Prezidenta Aristīda atgriešanās: 1994. gada 15. oktobris
Daudzvalstu spēku iziešana/operācijas beigas: 1995. gada 31. marts
Juridiskais pamats: ANO Drošības padomes Rezolūcija 940 (31.07.1994)