Tērauda pakts
Tērauda pakts (vācu: Stahlpakt; itāļu: Patto d'Acciaio) jeb oficiāli Draudzības un alianses pakts starp Vāciju un Itāliju bija vienošanās starp fašistisko Itāliju un nacistisko Vāciju, ko 1939. gada 22. maijā parakstīja abu valstu ārlietu ministri, bet no Itālijas puses to apliecināja grāfs Galeazzo Ciano, bet no Vācijas puses - Joahims fon Ribentrops.
Pakts sastāv no divām daļām. Pirmā daļa bija formālais teksts, kurā bija teikts, ka abas puses turpinās palīdzēt viena otrai, savukārt otrajā daļā abas puses vienojās, ka to militārā un ekonomikas politika būs vienāda. Tika teikts, ka tas ir "slepens papildprotokols".
Pakta nosaukums radies no Itālijas līdera Benito Musolīni, kurš uzskatīja, ka tā sākotnējais nosaukums "Asins pakts" Itālijā varētu būt mazāk populārs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Tērauda pakts?
A: Tērauda pakts bija 1939. gada 22. maijā starp fašistisko Itāliju un nacistisko Vāciju parakstīts līgums, kurā abas valstis vienojās turpināt palīdzēt viena otrai un īstenot vienādu militāro un ekonomikas politiku.
J: Kas bija ārlietu ministri, kas parakstīja Tērauda paktu?
A: Itālijas vārdā parakstīja grāfs Galeazzo Ciano, bet Vācijas vārdā - Joahims fon Ribentrops.
J: Kad tika parakstīts Tērauda pakts?
A: Tērauda paktu parakstīja 1939. gada 22. maijā.
J: Kādas bija divas tērauda pakta daļas?
A: Pirmā daļa bija formālais teksts, kurā bija teikts, ka abas valstis turpinās palīdzēt viena otrai. Otrajā daļā abas valstis vienojās par vienādu militāro un ekonomikas politiku, un to sauca par "Slepeno papildprotokolu".
J: Kāpēc Itālijas premjerministrs Benito Musolīni mainīja pakta nosaukumu?
A: Musolīni paktam mainīja nosaukumu no "Asins pakta" uz "Tērauda paktu", jo uzskatīja, ka sākotnējais nosaukums viņa valstī nebūs populārs.
J: Kāds bija Tērauda pakta mērķis?
A: Tērauda pakta mērķis bija stiprināt fašistiskās Itālijas un nacistiskās Vācijas aliansi un nodrošināt to savstarpēju atbalstu militārajā un ekonomikas politikā.
J: Kas ierosināja Tērauda paktu?
A: Tērauda pakta ideju Musolīni ierosināja Hitlers, kurš sākotnēji šaubījās, bet beigās piekrita.
