Ortogrāfiskais dziļums — kas tas ir, veidi un valodu piemēri
Ortogrāfiskais dziļums — uzzini, kas tas ir, atšķirības starp ortogrāfiski seklām un dziļām rakstībām ar valodu piemēriem (spāņu, japāņu, angļu, somu).
Ortogrāfiskais dziļums — cik lielā mērā pastāv viennozīmīga saikne starp valodas skaņām un burtiem, ar kuriem tās tiek rakstītas. Vienkāršāk sakot — cik lielā mērā vārds tiek rakstīts tā, kā tas skan. Rakstības sistēmas, kurās skaņu un grafēmu (burti, kombīnācijas, diakritikas) attiecības ir tiešas un konsekventas, sauc par ortogrāfiski seklām. Pretēji — ja saikne ir sarežģīta, nenoteikta vai atkarīga no morfoloģijas un vēsturiskām izmaiņām, sistēma ir ortogrāfiski dziļa.
Ortogrāfiskā dziļuma spektrs
Ortogrāfiskais dziļums nav binārs (dziļš/seklas), bet drīzāk spektrs. Dažas valodas ir gandrīz pilnīgi fonematiskas (teiksim, vienam skaņas vienumam atbilst viens grafēms), citas — ļoti neparedzamas. Starp faktoriem, kas nosaka vietu šajā spektrā, ir:
- historiskas izmaiņas skaņā, kas nav atspoguļotas rakstībā;
- morfoloģiska konsekvence — rakstība var saglabāt morfēmu formas neatkarīgi no izrunas variācijām;
- dialektālā atšķirība un lietojuma dažādība;
- ieviestie diakritiskie simboli, digrafi un speciālās zīmes;
- grafēmu daudznozīmība (vienam grafēmam vairākas skaņas vai vienai skaņai vairāki grafēmi).
Piemēri
Ortogrāfiski seklas rakstības sistēmas (vieglāk prognozēt izrunu no rakstības):
- spāņu alfabēts — lielākoties regulāra saikne starp burtu un skaņu (ir tikai daži sarežģīti gadījumi, piemēram, g/j un h klusa daba);
- japāņu kana — katakana un hiragana parasti atbilst zilbēm/pūriem, tātad ļoti fonematiskas;
- somu alfabēts — skaidra un konsekventa garo/īso patskaņu un līdzskaņu atzīmēšana;
- turku alfabēts — pēc 1928. gada reformas burti galvenokārt atbilst skaņām (tiem mērķis bija radīt fonematisku rakstību);
- itāļu alfabēts — vispārīgi konsekvents attiecībā uz izrunu.
Ortogrāfiski dziļas rakstības sistēmas (izruna nav viegli nolasāma no rakstības):
- angļu alfabēts — daudz vēsturisku izmaiņu, aizgūti vārdi un daudzveidīgas izrunas iespējas (piem., skaņas, kas tiek apzīmētas ar vienu un to pašu patskaņa burtu /ea/ izrunā dažādi);
- franču alfabēts — daudzi klusie burti, nasalizācija, saites (liaison) un izplūdušākas sakarības starp rakstību un izrunu;
- mongoļu alfabēts
- taizemiešu alfabēts — sarežģīta tonālā sistēma un ortogrāfija, kas neatspoguļo izrunas viennozīmīgi.
Kāpēc ortogrāfiskais dziļums ir svarīgs
- Lasīšanas apgūšana: bērniem un jaunajiem lasītājiem vieglāk iemācīties lasīt valodā ar seklu ortogrāfiju, jo kodēšanas/atkodēšanas noteikumi ir prognozējami;
- Ortogrāfija un pareizrakstība: dziļās rakstībās rakstīšana prasa vairāk atmiņas uzglabāšanu, morfoloģisko noteikumu apguvi un izņēmumu zināšanas;
- Automātiskā runas sintēze un atpazīšana: teksts‑runai (TTS) un runas atpazīšanai (ASR) vieglāk strādāt ar valodām, kurām ir skaidrs grafēmu–fonēmu atbilstības modelis;
- Valodas reforma: ja mērķis ir palielināt fonētisko konsekvenci, nepieciešamas reformas (piem., turku alfabēta reforma), taču tās var saskarties ar vēsturiskām un kultūras pretdarbībām.
Faktori, kas veicina dziļumu
- Vēsturiskas skaņu izmaiņas: burti saglabājas, bet izruna mainās;
- Morfoloģiska konservācija: rakstība var saglabāt vienotu morfēmas formas rakstību dažādās izrunās (piem., angļu sign un signal);
- Ieviestie diakritiskie vai fonētiskie simboli: to neesamība var radīt ambivalentus lasījumus;
- Ieņēmumi no citām valodām: aizguvumi saglabā savu rakstību vai izrunas likumsakarības, palielinot kopējo neticamo attiecību skaitu.
Padomi valodu apguvējiem
- Ja mācāties valodu ar seklu ortogrāfiju — lielu uzmanību pievērsiet fonētikas pamatiem, ātra lasīšana nāks viegli.
- Ja valoda ir dziļa — izveidojiet sarakstu ar biežāk sastopamajiem izņēmumiem un modeļiem; mācieties morfoloģiskos likumus (cilmes, locījumi, priedēkļi), kas palīdz prognozēt pareizrakstību.
- Izmantojiet audio materiālus kopā ar rakstību, lai stiprinātu savienojumu starp grafēmiem un to tipiskajām izrunām.
Kopsavilkums
Ortogrāfiskais dziļums apraksta to, cik labi rakstība atbilst izrunai. Tas ietekmē valodas izglītību, tehnoloģiju pielietojumu un pareizrakstību. Daudzas rakstības sistēmas atrodas starpība — pilnīgi fonematiskas sistēmas ir reti sastopamas, un pat "seklās" valodās pastāv nianses un izņēmumi. Sapratne par ortogrāfisko dziļumu palīdz labāk plānot mācību stratēģijas un tehnoloģiskos risinājumus, kā arī izprast valodas vēsturisko attīstību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ortogrāfiskais dziļums?
A: Ar ortogrāfisko dziļumu apzīmē valodas skaņu un burtu, ar kuriem tās tiek atveidotas, atbilstību viens pret vienu.
J: Kas ir ortogrāfiski sekla rakstības sistēma?
A: Ortogrāfiski sekla rakstības sistēma ir tāda, kurā pastāv cieša atbilstība starp valodas skaņām un burtiem, ar kuriem tās tiek rakstītas.
J: Kuras rakstības sistēmas tiek uzskatītas par ortogrāfiski seklām?
A: Par ortogrāfiski seklu rakstības sistēmu uzskata spāņu, japāņu kana, somu, turku un itāļu alfabētu.
J: Kāpēc šīs rakstības sistēmas tiek uzskatītas par ortogrāfiski seklām?
A: Šīs rakstības sistēmas tiek uzskatītas par ortogrāfiski seklām, jo skaņas un burtu attiecību konsekvences dēļ ir viegli lasīt un izrunāt vārdus, vienkārši uz tiem paskatoties.
J: Kas ir ortogrāfiski dziļa rakstības sistēma?
A: Ortogrāfiski dziļa rakstības sistēma ir tāda, kurā starp valodas skaņām un burtiem, ar kuriem tās raksta, ir neliela viennozīmīga atbilstība.
J: Kuras rakstības sistēmas tiek uzskatītas par ortogrāfiski dziļām?
A: Par ortogrāfiski dziļām rakstības sistēmām uzskata angļu un franču alfabētu, kā arī tādus rakstus kā mongoļu un taju rakstība.
J: Kāpēc šīs rakstības sistēmas tiek uzskatītas par ortogrāfiski dziļām?
A: Šīs rakstības sistēmas tiek uzskatītas par ortogrāfiski dziļām, jo attiecības starp skaņām un burtiem bieži vien ir nekonsekventas, tādējādi apgrūtinot precīzu vārdu lasīšanu un izrunāšanu.
Meklēt