Angļu alfabēts

Vēsture

Vecā angļu valoda

Angļu valoda pirmo reizi tika uzrakstīta anglosakšu futhorku rūnu rakstībā, kas tika lietota kopš 5. gadsimta. Šo alfabētu uz tagadējo Angliju kopā ar senangļu valodu, kas ir agrīnākā valodas forma, atveda anglosakšu kolonisti. Ir saglabājušies ļoti maz šīs senangļu rakstītās valodas formas piemēru, un lielākā daļa no tiem ir īsi raksti vai fragmenti.

Apmēram 7. gadsimtā kristiešu misionāru ieviestie latīņu raksti sāka aizstāt anglosakšu futhorc, lai gan vēl kādu laiku tos lietoja līdztekus viens otram. Futhorc ietekmēja jauno angļu alfabētu, kas balstījās uz latīņu alfabētu, piešķirot tam burtus thorn (Þ þ) un wynnn (Ƿ ƿ). Burtu eth (Ð ð) vēlāk radīja kā burta dee (D d) pārrakstu, un visbeidzot burtu yogh (Ȝ ȝ) radīja normāņu rakstveži no senangļu un īru valodas saliktā g un lietoja to līdzās Karolingu g burtam.

A-e ligatūra ash (Æ æ) tika pieņemta kā patstāvīgs burts, nosaukts futorkas rūnas æsc vārdā. Ļoti agrīnā senangļu valodā kā atsevišķs burts parādījās arī o-e ligatūra ethel (Œ œ), kas arī tika nosaukta rūnas œðel ^[]vārdā. Lietoja arī v-v vai u-u ligatūru double-u (W w).

1011. gadā mūks vārdā Byrhtferð pierakstīja tradicionālo senangļu alfabēta secību. Vispirms viņš uzskaitīja 24 latīņu alfabēta burtus (ieskaitot ampersandu), pēc tam 5 papildu angļu valodas burtus, sākot ar tironiešu piezīmi ond (⁊), kas bija salu simbols un:

A B C D E F G H I K L M N O P Q R S T V X Y Z & ⁊ Ƿ Þ Ð Æ

Mūsdienu angļu valoda

Mūsdienu angļu valodas alfabētā nav vārdu thorn (þ), eth (ð), wynnn (ƿ), yogh (ȝ), ash (æ) un ethel (œ). Latīņu valodas aizguvumi vidusangļu un agrīno jauno laiku angļu valodā atjaunoja ash un ethel homogrāfijas, lai gan tiek uzskatīts, ka tie nav tie paši burti^[], bet gan ligatūras, un jebkurā gadījumā tie ir nedaudz novecojuši. Thorn un eth tika aizstātas ar th, lai gan thorn kādu laiku turpināja pastāvēt, un tā mazo burtu formu kļuva arvien grūtāk atšķirt no maznozīmīgā y vairumā rokrakstu. Y vietā th joprojām var sastapt pseidarhaismos (mūsdienu rakstībā, kas rakstīti tā, lai izskatītos pēc senākiem vārdiem vai frāzēm), piemēram, "Ye Olde Booke Shoppe". Burtus þ un ð joprojām lieto mūsdienu islandiešu valodā, bet ð joprojām lieto mūsdienu fēru valodā. Wynn pazuda no angļu valodas ap 14. gadsimtu, kad to nomainīja uu, kas galu galā pārtapa par mūsdienu w. Yogh pazuda ap 15. gadsimtu, un to parasti aizstāja ar gh.

16. gadsimtā burtus u un j sāka rakstīt kā burtus, kas atšķīrās attiecīgi no v un i, bet pirms tam šie divi burti bija tikai divu pēdējo burtu dažādas formas.Arī w kļuva par atsevišķu burtu, nevis tika uzskatīts par diviem dažādiem burtiem. Līdz ar šīm izmaiņām angļu valodas alfabētā tagad ir 26 burti:

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V V W X Y Z

Alternatīvā mazo burtu forma long s (ſ) saglabājās līdz pat agrīnajai modernajai angļu valodai un tika lietota bez galotnes līdz pat 19. gadsimta sākumam.

Ierosinātās reformas

Angļu rakstītajai valodai ir ierosināti dažādi alfabēti, kas lielākoties paplašina vai aizstāj angļu valodas pamatalfabētu, piemēram, Deseretas alfabēts, šaviešu alfabēts, Grega stenogramma u. c.

Diakritiskie zīmes

Diakritiskās zīmes (papildu zīmes, kas palīdz citvalodīgajiem izrunā) galvenokārt parādās tādos aizgūtajos vārdos kā naivs un fasāde. Tā kā šādi vārdi kļūst par normālu angļu valodas vārdu krājuma daļu, ir tendence dzēst diakritiskās zīmes, kā tas ir noticis ar veciem aizguvumiem, piemēram, hôtel, no franču valodas. Neformālajā angļu valodas rakstniecībā ir tendence atbrīvoties no diakritiskajām zīmēm, jo to nav tastatūrā, savukārt profesionāli tekstu autori un mašīnrakstītāji, piemēram, Microsoft Word, tās mēdz iekļaut. Vārdos, kas joprojām tiek uzskatīti par svešvārdiem, tie tiek saglabāti; piemēram, vienīgajā angļu valodas vārdnīcās (OED un citās) atrodamajā soupçon rakstībā tiek lietota diakritiskā zīme. Diakritiskie zīmes biežāk tiek saglabātas arī gadījumos, kad citādi varētu tikt sajauktas ar citu vārdu (piemēram, résumé (vai resumé), nevis resume), un retāk pat pievienotas (piemēram, maté, no spāņu valodas yerba mate, bet pēc parauga café, no franču valodas).

Dažkārt, īpaši senākos rakstos, tiek lietoti diakritiskie zīmes, lai norādītu vārda zilbes: cursed (darbības vārds) tiek izrunāts ar vienu zilbi, bet cursèd (īpašības vārds) tiek izrunāts ar divām zilbēm. È plaši izmanto dzejā, piemēram, Šekspīra sonetos. J. R. R. R. Tolkīns lieto ë, piemēram, rakstā O wingëd crown. Līdzīgi, lai gan vārdos vistu kūts burti -oo- apzīmē vienu patskaņa skaņu (digrāfu), novecojušos rakstos, piemēram, zoölogist un coöperation, tie apzīmē divus. Šāds diaerēzes lietojums ir reti sastopams, taču 2000. gados joprojām tiek lietots dažos izdevumos, piemēram, MIT Technology Review un The New Yorker.

Virs "e" vārda beigās var likt arī akūto, gravīzīmi vai diaeresi, lai norādītu, ka tas nav bezskaņa, piemēram, saké. Kopumā šos apzīmējumus bieži neizmanto pat tad, ja tie varētu mazināt neskaidrības.

Ampersands

Dažkārt & parādījās angļu valodas alfabēta beigās, piemēram, Bīhtferda 1011. gada burtu sarakstā. Vēsturiski šis skaitlis ir burtu Et ligatūra. Angļu valodā un daudzās citās valodās to lieto, lai apzīmētu vārdu un un dažkārt arī latīņu valodas vārdu et, piemēram, saīsinājumā &c (et cetera).

Apostrofs

Apostrofs, kas nav angļu valodas alfabēta sastāvdaļa, tiek lietots, lai saīsinātu vai saīsinātu frāzes angļu valodā. Daži vārdu pāri, piemēram, its (piederīgs) un it's (tas ir vai tam ir), were (daudzskaitļa vārds bija) un we're (mēs esam), shed (atbrīvoties) un she'd (viņa būtu vai viņai būtu bijis), rakstībā atšķiras tikai ar apostrofu vai bez tā. Ar apostrofu nošķir arī īpašvārdu galotnes -'s un -s' no vispārpieņemtās daudzskaitļa galotnes -s, un šī prakse sākās 18. gadsimtā; pirms tam visas trīs galotnes rakstīja ar -s, kas varēja radīt pārpratumus (piemēram, Apustuļu vārdi).

Burtu nosaukumi

Burtu nosaukumi reti tiek rakstīti, izņemot gadījumus, kad tos lieto saliktos vārdos (piemēram, tee-shirt, deejay, emcee, okay, aitchless u. c.), atvasinātās formās (piemēram, exed out, effing, to eff un blind u. c.) un to priekšmetu nosaukumos, kas nosaukti burtu vārdā (piemēram, em (space) poligrāfijā un wye (junction) dzelzceļā). Turpmāk uzskaitītās formas ir no Oksfordas angļu valodas vārdnīcas. Patskaņi apzīmē paši sevi, bet līdzskaņiem parasti ir forma līdzskanis + ee vai e + līdzskanis (piemēram, bee un ef). Izņēmums ir burti aitch, jay, kay, cue, ar, ess (bet savienojumos es- ), wye un zed. Daudzskaitļa līdzskaņu vārdi beidzas ar -s (bišu, efs, ems) vai, aitch, ess un ex gadījumos, ar -es (aitches, esses, exes). Patskaņu daudzskaitļa vārdi beidzas uz -es (aes, ees, ies, oes, ues); tie ir reti. Protams, visi burti var apzīmēt paši sevi, parasti ar lielo sākumburtu (okay jeb OK, emcee jeb MC), un to pamatā var būt daudzskaitļa vārdi (aes jeb As, cees jeb Cs utt.).

Dažas burtu grupas, piemēram, pee un bee vai em un en, ir viegli sajaucamas runā, jo īpaši, ja tās dzird pa tālruni vai radiosakariem. Rakstības alfabēti, piemēram, ICAO rakstības alfabēts, ko izmanto lidmašīnu piloti, policija un citi, ir izveidoti, lai atbrīvotos no šīs neskaidrības, piešķirot katram burtam nosaukumu, kas skan pilnīgi atšķirīgi no citiem.

Etimoloģija

Burtu nosaukumi lielākoties ir tiešie latīņu (un etrusku) nosaukumu pēcteči franču valodā.

Regulārās fonoloģiskās attīstības tendences (aptuvenā hronoloģiskā secībā) ir šādas:

• palatalizācija pirms latīņu /k/ priekšējiem patskaņiem secīgi līdz /tʃ/, /ts/ un visbeidzot līdz vidusfranču /s/. Ietekmē C.
• palatalizācija pirms latīņu /ɡ/ priekšējiem patskaņiem līdz protoromāņu un vidusfranču /dʒ/. Ietekmē G.
• fronting no latīņu /uː/ līdz vidējā franču /yː/, kļūstot vidējā angļu /iw/ un tad mūsdienu angļu /juː/. Ietekmē Q, U.
• vidusangļu valodas /ɛr/ nekonsekventa pazemināšana līdz /ar/. Ietekmē R.
• Lielā patskaņu maiņa, kas mainīja visus vidusangļu valodas garos patskaņus. Ietekmē A, B, C, D, E, G, H, I, K, O, P, T un, iespējams, Y.

Jaunās formas ir aitch, kas ir viduslaiku latīņu valodas acca regulāra attīstība; jay, jauns burts, kas vokalizēts tāpat kā blakus esošais kay, lai izvairītos no sajaukšanas ar iedibināto gee (otrs nosaukums, jy, tika pārņemts no franču valodas); vee, jauns burts, kas nosaukts pēc analoģijas ar vairākumu; dubult-u, jauns burts, kas ir pašsaprotams (latīņu V nosaukums bija ū); wye, neskaidras izcelsmes, bet ar antecedentu senfranču valodā wi; zee, amerikāņu valodā pēc analoģijas ar vairākumu izlīdzināts zed; un izzard, no romāņu valodas frāzes i zed vai i zeto "un Z", ko teica, skaitot alfabētu.

Fonoloģija

Burti A, E, I, O un U tiek uzskatīti par patskaņu burtiem, jo (izņemot bezskaņu) tie apzīmē patskaņus; pārējie burti tiek uzskatīti par līdzskaņu burtiem, jo bezskaņu burti parasti apzīmē līdzskaņus. Tomēr Y parasti apzīmē gan patskaņus, gan līdzskaņus (piemēram, "myth"), tāpat kā ļoti reti W (piemēram, "cwm"). Turpretī U un I dažkārt apzīmē līdzskaņu (piemēram, attiecīgi "quiz" un "onion").

Valodnieki W un Y dažkārt dēvē par pusskaņiem.

Burtu skaitļi un frekvences

Visbiežāk lietotais burts angļu valodā ir E. Visretāk lietotais burts ir Z.

Zemāk redzamajā tabulā ir parādīts burtu lietojuma biežums angļu valodā, kas^{[jāpaskaidro, lai d]}gan biežums nedaudz mainās atkarībā no teksta veida.

Saistītās lapas

• Alfabēta dziesma
• NATO fonētiskais alfabēts
• Angļu valodas ortogrāfija
• Angļu valodas pareizrakstības reforma
• Amerikāņu rokas alfabēts
• Abas rokas manuālie alfabēti
• Braila raksts angļu valodā
• Amerikāņu braila raksts
• Ņujorkas punkts