Valodas reforma: definīcija, mērķi, veidi un vēsturiskie piemēri

Visizplatītākais valodas reformas veids ir vārdu ortogrāfijas maiņa. To sauc par pareizrakstības reformu. Var mainīt arī valodas gramatiku, lai vienkāršotu locījumus, sintaksi, vārdu krājumu un vārdu veidošanu. Piemēram, angļu valodā tiek lietoti daudzi dažādi priedēkļi, kas nozīmē pretstatu, piemēram, un-, in-/im-, a(n)-, de-. Valodas reforma varētu ieteikt lietot tikai vienu priedēkli, kas nozīmē pretstatu, piemēram, un-. Turklāt ir tādi vārdi kā "labs" un "slikts", kas aptuveni nozīmē viens otram pretstatu, bet kurus labāk (vienkāršības labad) būtu attēlot kā "labs" un "slikts", tāpēc vārds "slikts" vairs nav valodas sastāvdaļa.

Vēl viens labs piemērs tam, ko var panākt valodas vienkāršošana, ir vārds viegli uzliesmojošs. Viegli uzliesmojošs nozīmē, ka kaut kas var viegli aizdegties. Sākotnēji vārds bija uzliesmojošs, no latīņu valodas inflammare - aizdedzināt. In- ir arī priedēklis, kas var nozīmēt pretstatu, piemēram, caurspīdīgs, necaurspīdīgs. Mūsdienās vairumā instrukciju lieto vārdu uzliesmojošs, nevis viegli uzliesmojošs, lai nemaldinātu cilvēkus, ka in- šajā gadījumā nenozīmē pretstatu.

Vairākās lielākajās pasaules valodās ir veiktas lielas pareizrakstības reformas: Franču (16., 18., 19., 20. un 21. gadsimtā), spāņu (18. gadsimtā), portugāļu (1910. gadā Portugālē un 1946. un 1972. gadā Brazīlijā), vācu (1901./2002. un 1996./1998. gadā) un krievu (1728. un 1919. gadā).

Daži cilvēki uzskata, ka mainīt valodu ir slikti. Viņi vēlas saglabāt valodu tādu, kāda tā ir tagad, vai arī vēlas atsaukt iepriekš veiktās izmaiņas valodā. Dažkārt pūrisms var padarīt valodu sarežģītāku, jo cilvēki pievieno nepareizu etimoloģiju:

• iland kļuva par salu (no latīņu insula. Īstenībā sala ir ģermānisks vārds, sal. vācu Eiland)
• ile kļuva par salu (arī no insula)

Valodas reformu piemēri:

• Ķīniešu
• (20. gs. 20. gadi) - klasisko ķīniešu valodu kā standarta rakstu valodu aizstāja ar vietējo ķīniešu valodu.
• Mandarīnu valodu izvēlējās komitejā no vairākiem ķīniešu dialektiem.
• (ĶTR 50. gadi) - reformēja standarta valodas rakstību, ieviešot vienkāršotos ķīniešu rakstzīmes (vēlāk tās pārņēma Singapūra un Malaizija, bet tradicionālās ķīniešu rakstzīmes joprojām tiek lietotas Taivānā, Honkongā, Makao un dažādās aizjūras ķīniešu kopienās). Ir vienkāršoti aptuveni 2000 ķīniešu rakstu zīmju, un lielākā daļa no tām ir ikdienā bieži sastopamas rakstzīmes.
• Čehu valoda (19. gadsimts) - Jozefa Jungmaņa vārdnīca veicināja čehu valodas vārdu krājuma atjaunošanu. gadsimta 40. gados burtu w aizstāja ar v.
• Igauņu valoda (1910./1920. gadi) - Johannesa Aavika un Johannesa V. Veski vadītā reformu kustība atjaunoja vārdu krājumu, aizņemoties daudz saknes no somu un citām urāliešu valodām un pat izgudrojot dažas saknes, kas nekur nepastāv.
• franču valodā (pēdējais 1990. gadā): Pagātnes divdabis pārejas darbības vārdu kombinācijās ar laisser (let) tagad ir nemainīgs, tas tika mainīts, lai atspoguļotu sieviešu dzimtes formas un daudzskaitļa formas pirms tam.
• Vācu valoda (1901/02) - vienota rakstības sistēma visā valstī (vispirms Vācijā, vēlāk to pārņēma arī citas vāciski runājošās valstis). Turpmākas reformas tika veiktas pavisam nesen, 1996. gada vācu pareizrakstības reformā.
• Grieķu valoda (1970./1980. gadi) - lai gan rakstītajā "tīrajā" valodā katharevusa bija daudz sengrieķu valodas vārdu, runātajā "tautas" valodā dhimotiki to nebija. Pēc militārā režīma krišanas tika izsludināts likums, kas noteica, ka tā kļūst arī par rakstīto valodu. Piemēram, uz grieķu monētām naudas daudzskaitļa forma iepriekš bija drahmai (katharevusa forma), bet pēc 1982. gada tā kļuva par drahmas (dhimotiki forma).
• Ivrits (1920) - mūsdienu ivrits tika izveidota no seno ivritā, vienkāršojot gramatikas (jo īpaši sintakses) saskaņā ar indoeiropiešu modeļiem, coinage jaunu vārdu no ebreju saknes, pamatojoties uz Eiropas modeļiem, un vienkāršo izrunas noteikumus.
• ungāru valodā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā) - tika radīti vairāk nekā desmit tūkstoši vārdu, no kuriem vairāki tūkstoši tiek aktīvi lietoti vēl šodien.
• Īru valodā (1940. gadi) - ievērojami vienkāršota rakstības sistēma, piemēram, Gaedheal kļuva par Gael, Ó Séigheadh kļuva par Ó Sé.
• Korejiešu valoda (1446. gadā, pēc Korejas sadalīšanas 1945. gadā) - 1446. gadā karalis Sedžongs algoja zinātniekus, lai izveidotu rakstības sistēmu, kas būtu gan viegli apgūstama, gan precīzi atveidotu korejiešu valodas skaņas. Viņa izveidotais alfabēts ir hangul. Līdz 1945. gadam to lietoja tikai vienkāršie cilvēki. Ziemeļkorejā Kima Il-sena valdība pilnībā atcēla hanja (ķīniešu rakstzīmes, ko izmantoja korejiešu valodā) un padarīja hangul par vienīgo rakstības sistēmu Ziemeļkorejā. Tāpat daudzi ķīniešu valodas aizguvumi (kas iepriekš veidoja 60-70 % korejiešu valodas vārdu krājuma) tika izņemti un aizstāti ar vietējiem korejiešu valodas vārdiem, lai attīrītu korejiešu valodu, lai gan Ziemeļkoreja bija pārņēmusi arī dažus krievu valodas aizguvumus, jo uzturēja tirdzniecības attiecības ar Padomju Savienību. Dienvidkorejā hangul lielā mērā aizstāja hanja, padarot to par galveno rakstības sistēmu Dienvidkorejā, lai gan daudzi dienvidkorejieši joprojām zina dažus hanja un raksta tos oficiālos dokumentos, piemēram, līgumos un darba pieteikumos. Hanja parasti izmanto tikai ķīniešu valodas aizguvumiem un homofoniem, ja vārda nozīme nav skaidra no konteksta. Tiek lēsts, ka mūsdienās korejieši zina aptuveni 1900 hanja.
• Norvēģu valoda (20. gadsimts) - Norvēģijai kļūstot neatkarīgai no Dānijas (1814), norvēģu valoda sāka attālināties no dāņu valodas. Pēc 1907. un 1917. gada reformām par norvēģu valodas standartu kļuva Riksmaal, kas 1929. gadā tika pārdēvēta par Bokmaal. Ar 1938. gada reformu Bokmaal un sarunvalodai raksturīgāko nynorsk tika tuvinātas. Mūsdienās tiek lietotas abas valodas formas: uz norvēģu monētām valsts nosaukums ir pārmaiņus Norge (Bokmaal) un Noreg (Nynorsk).
• Portugāļu valodā (20. gadsimts) - apgrūtinošā tradicionālā rakstības sistēma tika aizstāta ar vienkāršotu (piemēram, astma kļuva par asma, bet phthysica - par tísica).
• Rumāņu valoda (19. gadsimts) - nomainīja kirilicas alfabētu pret latīņu alfabētu, simtiem slāvu valodas vārdu tika aizstāti ar romāņu valodas vārdiem.
• Somālijas (70. gadi) - ar Bogumila V. Andžejevska (Bogumil W. Andrzejewski) palīdzību, kurš 1949. gadā Somālijā sāka lingvistisko darbu, tika izstrādāts latīņu alfabēts, ko 1972. gadā par obligātu noteica spēcīgais ģenerālis Mohameds Siad Barre. Tika atjaunots arī vārdu krājums; no jau esošajiem somāliešu valodas saknēm tika radīti daudzi jauni vārdi.
• Turku valoda (1930. gadi) - valoda un rakstības sistēma tika reformēta 20. gadsimta 20. gados, līdz vecākajai valodai tika dots cits nosaukums - Osmaņu turku valoda. Osmaņu alfabēta pamatā bija arābu alfabēts, kuru 1928. gadā aizstāja ar jauno, uz latīņu alfabētu turku valodā. Persiešu un arābu izcelsmes aizgūtie vārdi tika atcelti par labu vietējiem turku valodas vārdiem vai jauniem vārdkopām, kuru pamatā ir turku valodas saknes.
• Vjetnamiešu valoda (20. gadsimts) - franču koloniālā režīma laikā klasiskais vietējais raksturs, kura pamatā bija ķīniešu rakstzīmes, tika aizstāts ar jauno latīņu alfabētu.

• (izdomāts): Džordža Orvela romānā "Deviņpadsmit astoņdesmit četri" angļu valoda ir kļuvusi par Newspeak - valodu, kas radīta, lai oficiālā propaganda būtu viegli saprotama un politiski nevēlamas domas nebūtu iespējams izteikt.

• Valodas atdzimšana
• Konstruētā valoda