Mongoļu rakstība
Mongoļu rakstība bija pirmā rakstības sistēma, kas tika izmantota mongoļu valodas rakstīšanai. Tā ir līdzīga arābu alfabētam, jo tā ir kursīvā rakstības sistēma jeb rakstības sistēma, kurā visi vārda burti vienmēr saskaras viens ar otru un mainās atkarībā no tā, vai burts atrodas vārda sākumā, vidū vai beigās. Tā ir vertikālā rakstības sistēma, kas nozīmē, ka to raksta no augšas uz leju, un tā ir vienīgā vertikālā rakstības sistēma, ko var lasīt no kreisās puses uz labo (visas pārējās vertikālās rakstības sistēmas, piemēram, ķīniešu un korejiešu, ir no kreisās uz labo). Tā ir viena no divām rakstības sistēmām, ko līdzās kirilicai izmanto mongoļu valodas rakstīšanai neatkarīgajā Mongolijas valstī (kuru dažkārt dēvē par Ārējo Mongoliju, lai to atšķirtu no Iekšējās Mongolijas), un vienīgā rakstības sistēma, ko izmanto mongoļu valodas rakstīšanai Ķīnas autonomajā reģionā - Iekšējā Mongolijā. To izmanto arī vairāku citu mongoļu un tungušu valodu, piemēram, burjatu, kalmiku, oiratu, mandžuāru un sibe, rakstīšanai.
Tiek uzskatīts, ka mongoļu rakstība ir vertikāla tāpēc, lai to varētu viegli uzrakstīt uz zirga kakla, jo zirgi bija ļoti svarīga mongoļu kultūras sastāvdaļa. Čingizhans 1208. gadā sagūstīja uiguru rakstnieku Tatar-Tongu un piespieda viņu, lai viņa dzimtās valodas alfabētu - veco uigru alfabētu - izmantotu mongoļu valodas rakstīšanai. Tas nebija labi piemērots mongoļu valodai, un to bija grūti apgūt pat tiem, kam mongoļu valoda bija dzimtā.
1941. gadā, dažas desmitgades pēc tam, kad Mongolija kļuva par komunistisku valsti, mongoļu alfabēts tika aizstāts ar kirilicas alfabētu, iespējams, komunistiskās sabiedrotās - Padomju Savienības - ietekmes dēļ. Pēc komunisma sabrukuma Mongolija līdzās kirilicai oficiāli izmantoja mongoļu alfabētu, lai atdzīvinātu mongoļu kultūru. Tomēr kirilica joprojām ir izplatītāka, jo trūkst izglītības mongoļu rakstībā, trūkst naudas, lai to atbalstītu, un ir grūti uzrakstīt mongoļu valodā datorā. Turklāt vairāk mongoļu prot lasīt kirilicā nekā mongoļu rakstībā. Savukārt Iekšējā Mongolijā lielākā daļa etnisko mongoļu nezina kirilicu un var lasīt tikai mongoļu rakstībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir mongoļu valodas pareizrakstība?
A: Mongoļu rakstība ir pirmais rakstības veids, ko izmantoja mongoļu valodas rakstīšanai. Tā ir kursīvā rakstības sistēma, kas nozīmē, ka visi vārda burti vienmēr saskaras viens ar otru un mainās atkarībā no tā, vai burts atrodas vārda sākumā, vidū vai beigās. Tā tiek rakstīta vertikāli no augšas uz leju un no kreisās uz labo pusi, kas padara to unikālu salīdzinājumā ar citām vertikālām rakstības sistēmām, piemēram, ķīniešu un korejiešu.
J: Kādās valodās raksta mongoļu valodā?
A: Papildus mongoļu valodai mongoļu rakstībā var rakstīt arī vairākās citās mongoļu un tungu valodās, piemēram, burjatu, kalmiku, austrumu, mandžu un ksibaju valodās.
J: Kā Čingizhans ietekmēja mongoļu rakstības attīstību?
A: 1208. gadā Čingizhans apcietināja uiguru rakstnieku Tatar-Tongu un piespieda viņu izmantot savas dzimtās valodas alfabētu (veco uiguru alfabētu), lai rakstītu mongoļu valodā. Tas nebija veiksmīgs, jo tas neiederējās valodā un bija grūti apgūstams dzimtās valodas lietotājiem.
J: Kāpēc Mongolija pieņēma kirilicas alfabētu?
A: Kad Mongolija 1941. gadā kļuva par komunistisku valsti, kirilica aizstāja mongoļu alfabētu, iespējams, komunistiskā sabiedrotā - Padomju Savienības - ietekmē.
Vai mūsdienās kirilica ir izplatītāka par tradicionālo mongoļu rakstību?
A: Jā, jo tradicionālo rakstību nav mācījuši, nav naudas atbalstam, un tradicionālo rakstību ir grūti rakstīt datorā; mūsdienās vairāk cilvēku prot lasīt kirilicu nekā tradicionālo mongoļu rakstību.
J: Vai Iekšējā Mongolijā izmanto abus rakstus vai tikai vienu?
A: Iekšējā Mongolijā lielākā daļa etnisko mongoļu nevar lasīt kirilicu, tāpēc lasīšanai viņi izmanto tikai tradicionālo mongoļu rakstību.
