Orthomyxoviridae — RNS gripas vīrusu dzimta (influenzavīrusi A/B/C)

Orthomyxoviridae (orthos - grieķu valodā "taisns"; myxa - grieķu valodā "gļotas") ir RNS vīrusu dzimta. Tās sastāv no piecām ģintīm: Influenzavīrusu A, Influenzavīrusu B, Influenzavīrusu C, Thogotovīrusu un Isavīrusu. Pirmajās trīs ģintīs ir vīrusi, kas izraisa gripu mugurkaulniekiem, tostarp putniem (skatīt arī putnu gripa), cilvēkiem un citiem zīdītājiem. Izavīrusi inficē lašus; togotovīrusi inficē mugurkaulniekus un bezmugurkaulniekus, piemēram, moskītus un jūras utis.

Trīs gripas vīrusu ģintis var atšķirt pēc to olbaltumvielu struktūras. Tās inficē mugurkaulniekus šādi:

Vispārīga uzbūve un ģenētika

• Genoms: Orthomyxoviridae ir vienpavediena, negatīvas polaritātes RNS (-ssRNA). Genoms ir segmentēts — tas ļauj vīrusiem apmainīt segmentus (reassortēties) un tādējādi radīt jaunas variācijas.
• Segmentu skaits: Influenzavīrusi A un B parasti satur 8 RNS segmentus; Influenzavīruss C satur 7 segmentus. Thogotovīrusiem genoms parasti ir 6 segmenti; Isavīrusam (piem., Infectious Salmon Anemia Virus) — 8 segmenti.
• Vīrusu daļiņa: Apvalkota (enveloped), bieži pleomorfiska. Viriona virsmas olbaltumvielas, galvenokārt hemaglutinīns (HA) un neuraminidāze (NA), nosaka receptoru saistīšanos, iztvaikošanu un imūnā atpazīšana (Influenza A un B). Influenza C izmanto citu virsmas olbaltumvielu (hemaglutinin-esterāze, HEF).
• Polimerāze: Replicācijai nepieciešama vīrusu RNS atkarīgā polimerāze (PB1, PB2, PA), kas kopā ar nukleoproteīnu (NP) veido ribonukleoproteīdu kompleksu.
• Replikācija: Atšķirībā no vairuma RNS vīrusu, influenzavīrusi daļu repikācijas procesu veic kodola (nukleusa) vidē, izmantojot "cap-snatching" mehānismu, lai sāktu vīrusu mRNA sintezi.

Ģintis, hosti un nozīmīgums

• Influenzavīruss A: Plašs saimnieku loks — galvenie dabiskie rezervuāri ir savvaļas ūdensputni. Influenza A subtipus nosaka HA un NA kombinācijas (piem., H1N1, H5N1). Influenza A var izraisīt gan sezonālas epidēmijas, gan pandēmijas.
• Influenzavīruss B: Galvenokārt cirkulē cilvēkos (retāk seskņi), izraisa sezonālas epidēmijas. B vīrusiem ir divas dominējošas līnijas (Victoria un Yamagata).
• Influenzavīruss C: Parasti izraisa vieglas elpceļu infekcijas, biežāk bērniem; retāk izsauc smagas slimības.
• Thogotovīrusi: Pārsvarā transmisija notiek caur ērcēm; var inficēt cilvēkus un dzīvniekus, dažos gadījumos izraisot sistēmiskas infekcijas.
• Isavīrusi: Piemēram, Infectious Salmon Anemia Virus inficē lašveidīgos un ir nozīmīgs akvakultūras patogēns.

Antigēnas variācijas — drift un shift

• Antigēniskais drift: Nepārtrauktas punktmutācijas virsmas olbaltumvielu (piem., HA, NA) gēnos. Tas noved pie sezonālām izmaiņām un prasības ikgadējai vakcīnas atjaunošanai.
• Antigēniskais shift: Straujas izmaiņas, kas rodas, kad divi atšķirīgi influenzavīrusi vienlaikus inficē vienu šūnu un nzī ista notiek segmentu apmaiņa (reassortēšanās). Shift var radīt jaunu subtype ar pandēmijas potenciālu, ja cilvēkiem nav imunitātes pret jauno HA/NA kombināciju.

Klīniskās izpausmes un transmisija

• Simptomi cilvēkiem: Drudzis, klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes, nespēks, dažkārt elpošanas grūtības un komplikācijas (pneimonija, sekundārās bakteriālas infekcijas).
• Transmisija: Galvenokārt gaisa pilienu ceļā un kontaktā ar infekciozām sekrēcijām. Zoonotiskie pārejas gadījumi (piem., no putniem vai cūkām uz cilvēku) var izraisīt jaunas vīrusu variācijas.

Diagnoze, ārstēšana un profilakse

• Diagnoze: Molekulārās metodes (RT‑PCR) ir zelta standarts. Ir arī ātri antigēnu testi, seroloģija un vīrusu kultūra slimnīcu vai pētījumu laboratorijās.
• Ārstēšana: Antivīrusu līdzekļi ietver neuraminidāzes inhibitorus (oseltamivīrs, zanamivīrs, peramivīrs) un cap-dependent endonuclease inhibitoru (baloxavirs). M2 kanāla inhibitori (amantadīns, rimantadīns) vairs neiesaka rezistences dēļ.
• Profilakse: Ikgadējā gripas vakcinācija (inaktivētas, dzīvas atenuētas vai rekombinantās vakcīnas) ir galvenais preventīvais pasākums. Tā tiek atjaunota katru sezonu atbilstoši cirkulējošajiem vīrusiem. Tādas pasākumu kā roku higiēna, klepošanas etiķete un kontaktu ierobežošana palīdz samazināt izplatīšanos.

Sabiedrības veselība un uzraudzība

Globāla uzraudzība (piem., WHO Global Influenza Surveillance and Response System) seko vīrusu cirkulācijai, nosaka vakcīnu sastāvu un reaģē uz iespējamām zoonotiskām pārejām. Influenza A īpaši jāuzrauga putnu un citu dzīvnieku populācijās, jo tās rezervuārs (ūdensputni) un spēja reassortēties padara to par galveno pandēmijas risku.

Kopsavilkums

Orthomyxoviridae ir svarīga vīrusu dzimta ar segmentētu RNS genomu un spējām radīt plašas antigēnas variācijas. Influenzavīrusi A, B un C ir galvenie cilvēku un dzīvnieku elpceļu patogēni; Influenza A izceļas ar lielāko zoonozes un pandēmijas potenciālu. Preventīvie pasākumi — vakcinācija, antivirotiskā terapija un uzraudzība — ir būtiski, lai mazinātu gripas izplatību un smagumu.