Orthomyxoviridae — RNS gripas vīrusu dzimta (influenzavīrusi A/B/C)

Orthomyxoviridae (orthos - grieķu valodā "taisns"; myxa - grieķu valodā "gļotas") ir RNS vīrusu dzimta. Tās sastāv no piecām ģintīm: Influenzavīrusu A, Influenzavīrusu B, Influenzavīrusu C, Thogotovīrusu un Isavīrusu. Pirmajās trīs ģintīs ir vīrusi, kas izraisa gripu mugurkaulniekiem, tostarp putniem (skatīt arī putnu gripa), cilvēkiem un citiem zīdītājiem. Izavīrusi inficē lašus; togotovīrusi inficē mugurkaulniekus un bezmugurkaulniekus, piemēram, moskītus un jūras utis.

Trīs gripas vīrusu ģintis var atšķirt pēc to olbaltumvielu struktūras. Tās inficē mugurkaulniekus šādi:

Vispārīga uzbūve un ģenētika

• Genoms: Orthomyxoviridae ir vienpavediena, negatīvas polaritātes RNS (-ssRNA). Genoms ir segmentēts — tas ļauj vīrusiem apmainīt segmentus (reassortēties) un tādējādi radīt jaunas variācijas.
• Segmentu skaits: Influenzavīrusi A un B parasti satur 8 RNS segmentus; Influenzavīruss C satur 7 segmentus. Thogotovīrusiem genoms parasti ir 6 segmenti; Isavīrusam (piem., Infectious Salmon Anemia Virus) — 8 segmenti.
• Vīrusu daļiņa: Apvalkota (enveloped), bieži pleomorfiska. Viriona virsmas olbaltumvielas, galvenokārt hemaglutinīns (HA) un neuraminidāze (NA), nosaka receptoru saistīšanos, iztvaikošanu un imūnā atpazīšana (Influenza A un B). Influenza C izmanto citu virsmas olbaltumvielu (hemaglutinin-esterāze, HEF).
• Polimerāze: Replicācijai nepieciešama vīrusu RNS atkarīgā polimerāze (PB1, PB2, PA), kas kopā ar nukleoproteīnu (NP) veido ribonukleoproteīdu kompleksu.
• Replikācija: Atšķirībā no vairuma RNS vīrusu, influenzavīrusi daļu repikācijas procesu veic kodola (nukleusa) vidē, izmantojot "cap-snatching" mehānismu, lai sāktu vīrusu mRNA sintezi.

Ģintis, hosti un nozīmīgums

• Influenzavīruss A: Plašs saimnieku loks — galvenie dabiskie rezervuāri ir savvaļas ūdensputni. Influenza A subtipus nosaka HA un NA kombinācijas (piem., H1N1, H5N1). Influenza A var izraisīt gan sezonālas epidēmijas, gan pandēmijas.
• Influenzavīruss B: Galvenokārt cirkulē cilvēkos (retāk seskņi), izraisa sezonālas epidēmijas. B vīrusiem ir divas dominējošas līnijas (Victoria un Yamagata).
• Influenzavīruss C: Parasti izraisa vieglas elpceļu infekcijas, biežāk bērniem; retāk izsauc smagas slimības.
• Thogotovīrusi: Pārsvarā transmisija notiek caur ērcēm; var inficēt cilvēkus un dzīvniekus, dažos gadījumos izraisot sistēmiskas infekcijas.
• Isavīrusi: Piemēram, Infectious Salmon Anemia Virus inficē lašveidīgos un ir nozīmīgs akvakultūras patogēns.

Antigēnas variācijas — drift un shift

• Antigēniskais drift: Nepārtrauktas punktmutācijas virsmas olbaltumvielu (piem., HA, NA) gēnos. Tas noved pie sezonālām izmaiņām un prasības ikgadējai vakcīnas atjaunošanai.
• Antigēniskais shift: Straujas izmaiņas, kas rodas, kad divi atšķirīgi influenzavīrusi vienlaikus inficē vienu šūnu un nzī ista notiek segmentu apmaiņa (reassortēšanās). Shift var radīt jaunu subtype ar pandēmijas potenciālu, ja cilvēkiem nav imunitātes pret jauno HA/NA kombināciju.

Klīniskās izpausmes un transmisija

• Simptomi cilvēkiem: Drudzis, klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes, nespēks, dažkārt elpošanas grūtības un komplikācijas (pneimonija, sekundārās bakteriālas infekcijas).
• Transmisija: Galvenokārt gaisa pilienu ceļā un kontaktā ar infekciozām sekrēcijām. Zoonotiskie pārejas gadījumi (piem., no putniem vai cūkām uz cilvēku) var izraisīt jaunas vīrusu variācijas.

Diagnoze, ārstēšana un profilakse

• Diagnoze: Molekulārās metodes (RT‑PCR) ir zelta standarts. Ir arī ātri antigēnu testi, seroloģija un vīrusu kultūra slimnīcu vai pētījumu laboratorijās.
• Ārstēšana: Antivīrusu līdzekļi ietver neuraminidāzes inhibitorus (oseltamivīrs, zanamivīrs, peramivīrs) un cap-dependent endonuclease inhibitoru (baloxavirs). M2 kanāla inhibitori (amantadīns, rimantadīns) vairs neiesaka rezistences dēļ.
• Profilakse: Ikgadējā gripas vakcinācija (inaktivētas, dzīvas atenuētas vai rekombinantās vakcīnas) ir galvenais preventīvais pasākums. Tā tiek atjaunota katru sezonu atbilstoši cirkulējošajiem vīrusiem. Tādas pasākumu kā roku higiēna, klepošanas etiķete un kontaktu ierobežošana palīdz samazināt izplatīšanos.

Sabiedrības veselība un uzraudzība

Globāla uzraudzība (piem., WHO Global Influenza Surveillance and Response System) seko vīrusu cirkulācijai, nosaka vakcīnu sastāvu un reaģē uz iespējamām zoonotiskām pārejām. Influenza A īpaši jāuzrauga putnu un citu dzīvnieku populācijās, jo tās rezervuārs (ūdensputni) un spēja reassortēties padara to par galveno pandēmijas risku.

Kopsavilkums

Orthomyxoviridae ir svarīga vīrusu dzimta ar segmentētu RNS genomu un spējām radīt plašas antigēnas variācijas. Influenzavīrusi A, B un C ir galvenie cilvēku un dzīvnieku elpceļu patogēni; Influenza A izceļas ar lielāko zoonozes un pandēmijas potenciālu. Preventīvie pasākumi — vakcinācija, antivirotiskā terapija un uzraudzība — ir būtiski, lai mazinātu gripas izplatību un smagumu.

Veidi

Ir trīs gripas vīrusu ģintis: Katrā ģintī ir tikai viena suga jeb tips: A gripas vīruss, B gripas vīruss un C gripas vīruss. A un C gripas vīrusi inficē vairākas sugas, bet B gripas vīruss inficē gandrīz tikai cilvēkus.

A gripa

A gripas vīrusus sīkāk klasificē pēc vīrusa virsmas olbaltumvielām hemaglutinīna (HA jeb H) un neiraminidāzes (NA jeb N). Ir identificēti astoņpadsmit A gripas vīrusa H apakštipi (jeb serotipi) un vienpadsmit N apakštipi.

Pastāv vēl citas variācijas, tāpēc konkrēti izolēti gripas celmi tiek identificēti pēc standarta nomenklatūras, kurā norādīts vīrusa tips, ģeogrāfiskā vieta, kur pirmo reizi izolēts vīruss, izolēšanas kārtas numurs, izolēšanas gads un HA un NA apakštips.

Nomenklatūras piemēri:

1. A/Maskava/10/99 (H3N2)
2. B/Hongkonga/330/2001

A tipa vīrusi ir visvirulentākie no visiem trim gripas tipiem un izraisa vissmagākās slimības. Cilvēkiem apstiprinātie serotipi, kas sakārtoti pēc zināmo pandēmijas nāves gadījumu skaita, ir šādi:

• H1N1 izraisīja "spāņu gripu".
• H2N2 izraisīja "Āzijas gripu".
• H3N2 izraisīja "Honkongas gripu".
• H5N1 ir pandēmijas draudi 2006.-7. gada gripas sezonā.
• H7N7 ir neparasts zoonozes potenciāls.
• H1N2 ir endēmisks cilvēkiem un cūkām.
• H9N2, H7N2, H7N3, H10N7.

Gripas pandēmija
Nosaukums	Gads	Nāves gadījumi (miljonos)	Iesaistītais apakštips
Āzijas (krievu) gripa	1889-90	1	iespējams, H2N2
Spāņu gripa	1918-20	40	H1N1
Āzijas gripa	1957-58	1-1.5	H2N2
Honkongas gripa	1968-69	0.75	H3N2

B gripa

B gripas vīruss ir gandrīz tikai cilvēku patogēns, un tas ir retāk sastopams nekā A gripas vīruss. Vienīgais dzīvnieks, par kuru ir zināms, ka tas ir uzņēmīgs pret B gripas infekciju, ir ronis. Šis gripas tips mutē 2-3 reizes retāk nekā A tipa gripas vīruss, un līdz ar to ir mazāk ģenētiski daudzveidīgs, un ir tikai viens B gripas serotips. Šīs antigēnu daudzveidības trūkuma dēļ imunitāte pret B gripu parasti tiek iegūta agrīnā vecumā. Tomēr B gripa mutē pietiekami daudz, lai ilgstoša imunitāte nebūtu iespējama. Šis samazinātais antigēnu izmaiņu ātrums apvienojumā ar ierobežoto saimniekorganisma areālu (kas kavē starp sugu antigēnu maiņu) nodrošina to, ka B gripas pandēmijas nerodas.

C gripa

C gripas vīruss inficē cilvēkus un cūkas un var izraisīt smagas slimības un vietējas epidēmijas. Tomēr C gripas vīruss ir retāk sastopams nekā citi gripas tipi un parasti bērniem izraisa vieglas slimības.

Gripas nomenklatūras shēma.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē vārds "orthomyxoviridae"?

J: Cik ģinšu ir Orthomyxoviridae dzimtā?

J: Kādus organismus ietekmē pirmās trīs Orthomyxoviridae ģintis?

J: Kādus organismus inficē izavīrusi?

J: Kāda ir atšķirība starp togotovīriem un izavīriem?

J: Kā var atšķirt trīs gripas vīrusu ģintis?

Vai visas trīs Influenzavīrusu ģintis inficē mugurkaulniekus?

Meklēt pēc burta