Pantanāls (Pantanal) — pasaulē lielākais mitrājs Dienvidamerikā

Pantanāls — pasaules lielākais Dienvidamerikas mitrājs: milzīga biodaudzveidība, sezonālas applūdes un pieaugoši draudi no zelta ieguves, dzīvsudraba piesārņojuma un rančuringa.

Pantanāls (Pantanal) ir pasaulē lielākā mitrāji jeb purvi. Tas ir viens no nozīmīgākajiem sezonāli applūstošajiem ekosistēmām pasaulē, kur ūdens līmeņa svārstības nosaka ainavas un sugu izplatību.

Izmērs un atrašanās vieta

Tās platība ir 140 000 km², kas ir lielāka par Grieķijas valsts platību. Faktiskais platības novērtējums atkarīgs no tā, vai iekļauj perifērijas zonas, tāpēc dažādi avoti reizēm min nedaudz atšķirīgus skaitļus.

Pantanala atrodas Dienvidamerikā, un tā ir kopīga Brazīlijai, Bolīvijai un Paragvajai. Lielākā daļa mitrāju atrodas Brazīlijas ziemeļu dienvidrietumos (Mato Grosso un Mato Grosso do Sul štatos), taču ekosistēmas robežas stiepjas arī kaimiņvalstu teritorijās.

Ekosistēma un bioloģiskā daudzveidība

Pantanāla ainavu veido purvi, sezonāli applūstošas pļavas, upju līkloči, mazmeži un saliņas. Šī mozaīka nodrošina ļoti bagātīgu bioloģisko daudzveidību — tur sastopami gan lieli zīdītāji, piemēram, jaguārs (jaguar), kapibāra, gan reptiļi (kajmani, anakondas), bagātīgs putnu klāsts un daudzas zivsugu populācijas. Pantanāls ir svarīga sugu patvēruma vieta gan pārošanās, gan migrācijas laikā.

Sezonālās pārmaiņas

Ziemā applūst gandrīz 80 % teritorijas. Ņemot vērā, ka Pantanāls atrodas Dienvidpuslodē, dabiskā lietus sezona parasti sakrīt ar reģiona vasaru (aptuveni no novembra līdz martam), kad upes un kanāli izplūst pāri savām krastmalām. Sausajā sezonā (apmēram no aprīļa līdz oktobrim) ūdens atkāpjas, atklājot plašas pļavas un sazobi, kas ietekmē barības ķēžu dinamiku un cilvēku apsaimniekošanu.

Draudi un cilvēka ietekme

Pantanalu apdraud daudzi draudi, piemēram, piesārņojums, dzīvsudrabs, ko rada zelta ieguve un rančurings. Lai gan Pantanals var izskalot daļu ķīmisko vielu, to palielinātais daudzums rada bažas. Papildus šiem draudiem reģionu ietekmē intensīva lopkopība, lauksaimniecības paplašināšanās, ūdens resursu regulēšana (piem., dambju būve) un mežu izciršana augštecēs, kas maina hidrologiju.

Vēl viena nopietna problēma ir meža ugunsgrēki sauso periodu laikā — tie izplatās ātri un var iznīcināt lielas teritorijas, ietekmējot gan faunu, gan floras atjaunošanos. Klimata pārmaiņas pastiprina gan sausuma, gan ekstremālu lietus periodu risku.

Aizsardzība un ilgtspēja

Lai saglabātu Pantanāla ekosistēmu, daudzviet ir izveidotas aizsargājamās teritorijas un rezervāti, kā arī tiek veicināta ilgtspējīga apsaimniekošana un ekotūrisms, kas var sniegt ienākumus vietējām kopienām, vienlaikus samazinot spiedienu uz vidi. Starptautiskas un vietējas iniciatīvas cenšas mazināt piesārņojumu, regulēt zelta ieguvi un uzlabot lopkopības praksi, lai saglabātu unikālo mitrāju funkcijas un biodaudzveidību.

Kāpēc tas ir svarīgi

Pantanāls darbojas kā ūdensfiltrs, oglekļa krātuve un bioloģiskās daudzveidības rezervuārs. Tā saglabāšana ir svarīga gan vietējiem iedzīvotājiem un dzīvniekiem, gan plašākai klimata un ūdens sistēmu stabilitātei Dienvidamerikā.

Meklēt pēc burta