Mocarta Klaviersonāte Nr.11 A-dur, K.331 (Alla Turca) — pārskats
Ievads un analīze Mocarta Klaviersonātei Nr.11 A-dur K.331 (Alla Turca): vēsture, forma, variācijas, Menuets un slavenais Turku rondo — mūzikas gaitas un ietekme.
Klaviersonāte Nr. 11 A mažorā, K. 331 ir skaņdarbs klavierēm, kura autors ir Volfgangs Amadejs Mocarts. To 1784. gadā izdeva Artaria, Vīnē, Austrijā. Sonāte pieder pie trīs sacerējumu kopas (K. 330–332), kuras, iespējams, Mocarts rakstīja Zalcburgā 1783. gada vasarā, kad viņš uz laiku atgriezās dzimtajā pilsētā un iepazīstināja savu sievu Konstanci (Vēberi) ar tēvu Leopoldu (Zalcburgā). Šīs trīs sonātes tika iespiestas un numerētas kā Nr. 1–3; pirmā grupas sonāte ir Nr. 10 C mažorā, K. 330, trešā — Nr. 12 F mažorā, K. 332. Savos agrīnajos gados Vīnē Mocarts daudz laika pavadīja, mācot klavierspēli, un nav izslēgts, ka šīs sonātes daļēji rakstītas arī viņa skolēniem.
Vēsture un izdošana
Skaņdarba katalogā to parasti norāda kā K. 331 (pēc Köchela numura). 18. gadsimta beigās publicētais izdevums nodrošināja plašu atpazīstamību, un sonāte kļuva par vienu no populārākajiem Mocarta darbiem plašākā publikas un mūzikas skolotāju vidū. Oriģinālajā laikā to parasti izpildīja uz klavesīna vai agrīna fortepiano; mūsdienās to spēlē uz modernā stila klavierēm.
Forma un saturs
Šī sonāte ir salīdzinoši neparasta Mocarta klaviersonātēm, jo tajā nav tipiskas sonātes formas pirmās daļas. Tā sastāv no trīs atsevišķām daļām, kuras bieži tiek izpildītas bez pauzes starp tām, taču katra daļa saglabā savu raksturu un stilu.
- Pirmā daļa: lēnāka liltinga tēma 6/8 ar sešām variācijām A-dur un A-moll. Temats ir vienkāršs, melodisks un viegli iegaumējams — tas veido stabilu pamatu variācijām, kurās Mocarts demonstrē gan dekoratīvu izteiksmīgumu, gan tekstūras dažādību. Pēdējā, sestā variācija pāriet uz 4/4 laika sajūtu un bieži tiek uzskatīta par tuvāku klasiskajam stila virtuozitātes un pilnības paraugam.
- Otrā daļa: Menuets A mažorā ar kontrastējošu trio daļu D mažorā (rakstīts 3/4 laikā). Menuets ir raksturīgs klasiskajai estētikai — elegants, ar skaidrām frazēm un kontrastējošu vidusdaļu, kas sniedz atslodzi pirms noslēdzošā rondo.
- Trešā daļa: slavenais "Alla Turca" jeb Turku rondo (2/4 laiks). Šis gājiens imitē turku janičāru mūzikas ritmus: raksturīgie uzsvari, ritmizētie blokbasu akordi un staccato figūras atgādina bubnjus, šķindoņas un citus perkusijas elementus, kas 18. gs. Eiropā saistījās ar "turku mūziku". Mocarts meistarīgi balansē medziācijas starp mažora un moll tonalitātēm, kā arī spēcīga–klusuma dinamiskos kontrastus, radot spraigu un pievilcīgu noslēgumu.
Tehniskais līmenis un izpildījums
Sonāte ir ļoti iecienīta gan amatieru, gan profesionālu pianistu repertuārā. Tā parasti tiek uzskatīta par pieejamu vidēja līmeņa izpildītājiem: pirmā daļa un Menuets ir muzikāli skaidras un tehniski saprotamas, bet "Alla Turca" prasa labu ritmikas izjūtu un precizitāti staccato un akordu izpildē. Oriģinālajos izpildījumos var izmantot vieglu ornamentiku un frazējumu, savukārt mūsdienu interpretācijās bieži tiek pielāgota dinamika un tempi atbilstoši modernajai klavierspēlei.
Ietekme un popularitāte
"Alla Turca" motīvs kļuva par vienu no Mocarta atpazīstamākajiem tematiem, bieži skanot koncertos, mūzikas skolotāju programmās un populārajā kultūrā (filmās, reklāmās, aranžijās). Sonātes melodiskums, skaidrā forma un kontrasti padara to piemērotu gan mācībām, gan publiskai izpildei.
Izdevumi un ieraksti
Ir pieejami daudzi izdevumi — gan kritiskie redakcijas izdevumi, gan mācību versijas ar fingeringiem un anotācijām. Ierakstos ir plašs interpretāciju klāsts: no periodu instrumentu pieejām, kas tiecas atjaunot fortepiano skanējumu, līdz mūsdienu pianistu interpretācijām ar spilgtu dinamiku un temposvārstībām. Klausītājiem, kuri vēlas iepazīt darbu dziļāk, ieteicams salīdzināt vismaz divu dažādu stilu izpildījumus.
Kopumā Mocarta Klaviersonāte Nr. 11 A-dur, K. 331 ir nozīmīgs piemērs klasiskajam klaviermūzikas žanram — melodisks, laika pārbaudīts un viegli pieejams gan klausītājiem, gan izpildītājiem.
Mocarts, ap 1782. gadu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Klaviersonāte Nr. 11 A mažorā, K. 331?
A: Klaviersonāte Nr. 11 A mažorā, K. 331 ir Volfganga Amadeja Mocarta sacerēts skaņdarbs klavierēm, kas izdots 1784. gadā Vīnē, Austrijā, izdevniecībā Artaria.
J: Kad tā tika sarakstīta?
A: Iespējams, ka Mocarts sonāti rakstīja 1783. gada vasarā, kad viņš atveda savu sievu Konstanci (Vēberi) uz savu dzimto pilsētu, lai iepazīstinātu viņu ar savu tēvu Leopoldu.
J: Kādi ir pārējie divi skaņdarbi, kas veido šo trīs klaviersonātu grupu?
A: Pirmā sonāte šajā grupā ir Nr. 10 C mažorā, K. 330, un trešā sonāte ir Nr. 12 F mažorā, K. 332. Abas šīs sonātes pats Mocarts numurēja no 1. līdz 3. skaņdarbam.
J: Kam, iespējams, šis skaņdarbs tika rakstīts?
A: Iespējams, ka šīs sonātes tika rakstītas Mocarta skolēniem, jo viņš daudz laika pavadīja, mācīdams savos agrīnajos dzīves gados Vīnē, šajā laika posmā.
J: Ar ko šis skaņdarbs atšķiras no citiem Mocarta sacerētajiem darbiem?
A: Šī A-dur sonāte ir unikāla starp Mocarta klaviersonātēm, jo tajā nav sonātes formas daļas, bet tā sastāv no liltinga temata, kam seko sešas variācijas un Menuetto ar kontrastējošu daļu (tā saucamo Trio).
J: Kāda veida mūziku var dzirdēt šajā skaņdarbā?
A: Šajā skaņdarbā ir Vīnes turku mūzikas elementi, kas dzirdami slavenajā "Alla Turca" (Turku marša jeb turku rondo) daļā, kurā ir ieskanas blokbasu akordi, kas atgādina turku janičāru orķestra bungas, kā arī visā skaņdarbā mainās mažora un moll tonalitātes un skaļa un klusa dinamika - visas raksturīgās iezīmes, kas sastopamas tā laika klasiskā stila mūzikā.
Vai šis skaņdarbs šodien ir populārs amatieru koncertos?
A: Jā, šis skaņdarbs laika gaitā ir kļuvis diezgan populārs amatieru rečitālos, pateicoties tā unikālajai struktūrai un interesantajiem muzikālajiem elementiem, kas tajā atrodami.
Meklēt