Ljēžas princbīskapija (980–1795) — vēsture un teritorija Beļģijā

Ljēžas bīskapija, saukta arī par Ljēžas princis-bīskapiju, bija Svētās Romas impērijas pavalsts zemajās zemēs, teritorijā, kas tagad atrodas Beļģijā. Tā kā politiska vienība pastāvēja aptuveni no 10. gadsimta līdz 1795. gadam; bīskapijas statuss kā kņazu-bīskapijai nostiprinājās ap 980.–985. gadu, kad bīskaps Notgers (Notger) ieguva laicīgo ziņošanu pār Hujas grāfisti un sāka darboties kā sekulārs kņazs un garīdznieks vienlaikus.

Vēsturisks attīstības pārskats

Ljēžas princbīskapija attīstījās no senā diecēzes centra ap pilsētu Ljēža, kur bīskapi pakāpeniski iegūla arī pasaulisko varu. Bīskapi kā kņazi pārvaldīja tiesības uz nodokļiem, tiesu varu un karaspēka pienākumiem savā teritorijā. No 1500. gada princbīskapija formāli piederēja Lejreinas-Vestfālenes lokam, kas bija viens no Svētās Romas impērijas administratīviem un militāriem apļiem, un tās vadītājs kā līdz šim bija Ljēžas princis-bīskaps.

Laika gaitā princbīskapija mēdza svārstīties starp relatīvu neatkarību un ārēju ietekmi — gan no imperatora, gan no apkārtējiem feodālajiem spēkiem, tostarp Burgundijas hercogistes un vēlāk Habsburgu ietekmes reģioniem. Reizēm pilsētas un zemnieki sacēlās pret bīskapu varu, radot vietējus konfliktus un nemierus, kas iezīmēja politisko dialogu starp centrālo varu un vietējo sabiedrību.

Teritorija un administrācija

Princbīskapijas teritorijā ietilpa lielākā daļa mūsdienu Beļģijas Lježas un Limburgas provinču, kā arī vairākas eksklavas citās Beļģijas un Nīderlandes daļās. Galvaspilsēta bija Ljēža, kas bija arī reģiona svarīgākais ekonomiskais, tiesu un garīgais centrs. Reģionā bija vairākas nozīmīgas pilsētas un piļu centri, kas kalpoja par administratīvajiem un tirdzniecības mezgliem:

• Ljēža (galvaspilsēta)
• Huja (Huy) — svarīgs upes un tirdzniecības centrs
• Tungena (Tongeren) — senāka pilsēta ar administratīvu lomu
• Santronds (Sint-Truiden) un citi reģionālie centri

Pārvalde un sabiedrība

Princbīskapiju vadīja bīskaps, kuru par kņazu atzina impērijas institūcijas; tomēr reālo varu bieži ietekmēja arī katedrāles kapitula locekļi, vietējie zemesgabalu īpašnieki un ārējie politiskie varas centri. Sabiedrība bija tipiska feodāla: pastāvēja garīdznieku klase, bruņniecība, brīvpilsoņi pilsētās un zemnieki laukos. Pilsētu iedzīvotāji attīstīja amatniecību, tirdzniecību un pašpārvaldi — tas reizēm noveda pie konfliktēšanas ar princbīskapu par tiesībām un privilēģijām.

Kultūra un ekonomika

Reģions bija nozīmīgs industriāli un tirdzniecības ziņā — īpaši metālapstrādes, metāla rūpniecības un upes tirdzniecības nozīme uz Maas (Mēzas) ietekmēja ekonomiku. Radošā un garīgā dzīve koncentrējās ap katedrālēm, klosteriem, skolām un vēlākajā periodā arī drukātavu darbību. Princbīskapija deva ieguldījumu reģiona arhitektūrā, mākslā un izglītībā.

Beigas un pievienošana Francijai

1794.–1795. gada laikā, Francijas Republikas revolucionārā ekspansija un kari pret Svēto Romas impēriju noveda pie princbīskapijas sabrukuma kā suverēnas vienības. To pievienoja Francijai 1795. gadā, un tradicionālā garīgā un laicīgā varas struktūra tika atcelta. Pēc Napoleona karu beigām reģions vēlāk nonāca dažādu starptautisku līgumu ietekmē — galu galā kļūstot par daļu no Mūsdienu Beļģijas teritorijas 19. gadsimtā.

Koordinātas: 50°40′N 5°30′E / 50.667°N 5.500°E / 50.667; 5.500

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ljēžas bīskapija?

J: Kad Ljēžas bīskapija ieguva kņaza-bīskapijas statusu?

J: Kas kļuva par Ljēžas bīskapijas kņazu-bīskapu?

J: Kādam lokam piederēja Ljēžas bīskapija no 1500. gada?

J: Kādas teritorijas bija iekļautas Ljēžas bīskapijas zemē?

J: Kāda bija Ljēžas bīskapijas galvaspilsēta?

J: Kad Ljēžas bīskapija tika pievienota Francijai?

Meklēt pēc burta