Procompsognathus — mazs triasa teropods: izmērs, izskats, dzīvesveids
Procompsognathus — mazs triasa teropods: uzzini par tā izmēru, izskatu un dzīvesveidu; ātrs ~1 m garš divkājains plēsējs, kas medīja kukaiņus un ķirzakas.
Procompsognathus bija mazs, ātrs teropods dinozaurs. Šis gaļēdājs dzīvoja triasa perioda beigās, pirms aptuveni 210 miljoniem gadu (mya). Tas, iespējams, ēda kukaiņus un ķirzakas relatīvi sausā, iekšzemes vidē.
Procompsognathus, iespējams, bija aptuveni vienu metru garš (3,3 pēdas) un varbūt sver apmēram 1–3 kg — ļoti smalka un viegla būve, kas piemērota ātrai kustībai.
Procompsognathus bija divkājains, ar garām pakaļkājām, īsām rokām, lielām plaukstām ar nagiem, garu tievu purnu ar daudziem maziem zobiem un stīvu asti. Procompsognathus stilba kauls bija par aptuveni 20 % garāks par augšstilbu. Tas liecina, ka tie bija labi skrējēji.
Izmērs un izskats
Procompsognathus bija smalks, slaids dinozaurs ar garu asti, kas palīdzēja noturēt līdzsvaru kustībā. Skala zobu un purna forma liecina, ka tas specializējās uz nelielu, ātri kustīgu laupījumu — kukaiņiem, mazām ķirzakām un citiem bezmugurkaulniekiem vai maziem mugurkaulniekiem. Ķermeņa uzbūve — garas, spēcīgas pakaļkājas un īsākas priekšējās ķepas — padarīja to par efektīvu skrējēju. Iespējams, tam bija primitīvas spalvas vai ķermeņa apdare, kādas bieži sastopamas agrīnajiem teropodiem, taču tieši pārkares fosilajos materiālos šādas pazīmes nav saglabājušās skaidri.
Dzīvesveids un barība
Šis mazo izmēru teropods, visticamāk, bija aktīvs plēsējs un putekļēdājs — meklēja kukaiņus, skraidīgas ķirzakas un citus sīkus dzīvniekus. Tā ātrums un manevrētspēja ļāva uzbrukt un ātri aizbēgt no lielākiem plēsējiem. Dzīves vide triasā bija salīdzinoši sausa iekšzemes ainava ar atsevišķiem mitrājiem un krūmājiem, kas nodrošināja daudz veidu sīku laupījumu.
Atradumi un klasifikācija
Procompsognathus fosilijas atrastas Vācijā (Badenvīrtemberga) un suga Procompsognathus triassicus tika aprakstīta 1913. gadā. Saglabājušies materiāli ir salīdzinoši fragmentāri, un to interpretācija laika gaitā ir mainījusies — daļa atrasto kaulu un galvaskausa fragmentu reizēm ir uzskatīti par citiem radījumiem vai pat par mazu krokodilomorfu (sphenosuchian). Neskaidrības dēļ taksonomiskā interpretācija reizēm ir būtiski atšķīrusies starp pētniekiem, taču kopumā Procompsognathus tiek uzskatīts par basalālu teropodu, saistītu ar agrīnajiem coelophysoidiem un citiem mazajiem triasa teropodiem.
Paleobioloģija un kustība
Lielais attiecīgais stilba kauls garums (apmēram par 20 % garāks par augšstilbu) ir spēcīgs rādītājs uz skrējēja īpašībām — garākas stilba daļas samazina soļa laiku un palielina soļa garumu. Tas kopā ar stīvu asti un vieglu skeleta būvi atbalsta ainu par to, ka Procompsognathus bija ātrs un manevrētspējīgs plēsējs. Tā īpašības palīdz saprast, kādus pārtikas nišus aizņēma agrīnie teropodi triasa ekosistēmās.
Zinātniskā nozīme
Pat ja Procompsognathus fosiliju ierobežotais raksturs rada neskaidrības, šis dinozaurs ir svarīgs, jo parāda, ka jau triasa beigās pastāvēja mazi, ātri kustīgi teropodi. Pētījumi par Procompsognathus palīdz rekonstruēt agrīno dinozauru adaptācijas ceļus, kustību īpašības un sāka atklāt, kā attīstījās teropodu līnija, kas vēlāk deva lielākus plēsējus un, vēlāk, putnu cilti.
Procompsognathus joprojām paliek interesants gan paleontologiem, gan dinozauru cienītājiem — turpinot atradumus un pārskatot vecos materiālus, iespējams, precizēsies tā vieta dinozauru ģimenes kokā un izpratne par tā bioloģiju.
Meklēt