Pseidoskorpions (grāmatu skorpions) — sugas, uzvedība, fakti

Uzzini visu par pseidoskorpioniem (grāmatu skorpioni): sugas, uzvedība, barība, pārošanās dejas, dzīves cikls, drošība cilvēkiem un fosiliju fakti.

Pseidoskorpions (jeb grāmatu skorpions) ir neliels zirnekļveidīgais, piederot kārtai Pseudoscorpiones. Tie parasti ir no 2 līdz 8 milimetriem (0,079 līdz 0,315 collas) gari; lielākā zināmā suga ir Garypus titanius no Augšāmcelšanās salas, kuras ķermeņa garums var sasniegt 12 milimetru (0,47 collas). Pseidoskorpioniem ir raksturīgas spēcīgas pedipalpas—“žokas” jeb ķīļi—ar kurām tie tver un nogalina upurus; taču tiem nav astes un dzeloņa kā īstajiem skorpioniem.

Izskats un atšķirīgās pazīmes

Pseidoskorpionus ir viegli pazīt pēc:

Barība un medību uzvedība

Pseidoskorpioni ir plēsīgi un dabiski regulē mazu bezmugurkaulnieku populācijas. Viņu uzturā bieži ir: drēbju varžu, kāpurus, paklāju vaboļu kāpurus, grāmatvaboles, skudras, ērces un mazas mušas. Tie medī, izmantojot knaibles, ar kurām paralizē vai nogriež upura kustīgumu, un tad izsūc šķidrumus. Dažas sugas aktīvi slēpjas lapu pakaišā, zem mizas vai ēkās uz plauktiem un grāmatām—tāpēc tautā tās dēvē par “grāmatu skorpioniem”.

Reprodukcija un attīstība

Pārošanās bieži ietver sarežģītu rituālu — dažas sugas veic tā saukto “pārošanās deju”, lai piesaistītu partneri un novest pie spermatofora nodošanas. Mātīte parasti pieņem spermatoforu un pēc tam dēj olas. Olas paliek pie mātes, līdz pseidoskorpioni sasniedz aptuveni mēneša vecumu; māte bieži veido aizsargājošu kokonveida struktūru un rūpējas par nārņiem vairākas nedēļas. Nimfas mēdz vairākas reizes noretināt (molt), līdz sasniedz pieaugušo stadiju.

Izplatība un dzīves vide

Pseidoskorpioni sastopami visu pasaulē — no tropiem līdz mērenajām zonām. Tie dzīvo zem koku mizas, lapu pakaišos, zem akmeņiem, alās un arī cilvēku ēkās. Lai izplatītos, daudzas sugas praktizē foēriju (apstiprinātu “pārvadāšanos”), piestiprinoties pie lidojošiem kukaiņiem vai zirnekļiem, lai nokļūtu jaunās teritorijās.

Loma ekosistēmā un attiecības ar cilvēkiem

Pseidoskorpioni ir noderīgi cilvēkam, jo kontrolē dažādu kaitēkļu — piemēram, drēbju un grāmatu bojātāju — populācijas. Viņi nav bīstami cilvēkiem: to izmērs un uzbūve neļauj radīt ievērojamu kaitējumu. Retos gadījumos, ja cilvēks tiek nokosts, var rasties viegla ādas reakcija, bet tas ir ārkārtīgi reti un neizplatīts.

Taksonomija, sugu daudzveidība un fosilijas

Iepazīstot šo kārtu, zinātnieki ir aprakstījuši vairāk nekā 3300 pseidoskorpionu sugas. Vecākā zināmā pseidoskorpionu fosilija ir datēta 380 miljonus gadu senā devona periodā, kas liecina par šo grupu ļoti senām evolucionārām saknēm.

Aizsardzība un saglabāšana

Lielākajai daļai pseidoskorpionu sugu nav tieša cilvēku apdraudējuma, tomēr mikrohabitatā — piemēram, meža pakaišos vai koku mizas ekosistēmās — notiekošas izmaiņas un fragmentācija var ietekmēt lokālās populācijas. Dažas endēmiskas sugas, kas dzīvo ierobežotās teritorijās, var būt neaizsargātas pret vidi un klimata izmaiņām.

Kopsavilkumā, pseidoskorpions ir mazs, bezcerīgs, bet ekoloģiski nozīmīgs plēsējs, kas palīdz kontrolēt kukaiņu populācijas un parasti ir draudzīgs cilvēkam. Tā klātbūtne bieži liecina par veselīgu un daudzveidīgu mikrobiotopu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pseidonīms?

J: Kāda ir lielākā zināmā pseidoskorpiona suga?

J: Ko ēd pseidoskorpioni?

J: Vai pseidoskorpioni ir kaitīgi cilvēkiem?

J: Kāpēc pseidoskorpioni patīk cilvēkiem?

J: Kā dažas pseidoskorpionu sugas piesaista partnerus?

Jautājums: Cik ilgi pseidoskorpionu olas paliek pie mātes?

Meklēt pēc burta