Karalienes zāle — Londonas vēsturiskā koncertzāle (1893–1941)
Karalienes zāle (1893–1941) — Londonas leģendārā koncertzāle: Promenādes koncerti, BBC orķestris, Toskanīni un bagāta mūzikas vēsture.
Karalienes zāle bija nozīmīga koncertzāle Londonas centrā, Anglijā, kas pastāvēja no 1893. līdz 1941. gadam. To atklāja 1893. gadā. Tā ir vislabāk pazīstama ar to, ka tajā 1895. gadā Roberts Ņūmens sāka rīkot Promenādes koncertus, kas kļuva par svarīgu mūzikas tradīciju Lielbritānijā.
Celtnes raksturojums un atrašanās vieta
Karalienes zāle tika uzcelta, jo Londonai bija nepieciešama jauna lielā koncertvieta pilsētas centrā. Tā atradās Langham Place, tieši blakus vietai, kur tagad atrodas BBC Broadcasting House. Zāles projektēšanā piedalījās arhitekts Tomass Edvards Naitlijs (Thomas Edward Knightley). Koncertzāles galvenais auditorijs spēja uzņemt līdz 3000 klausītāju (ieskaitot orķestri), bet vēlāk, pēc pārbūvēm, maksimālā sēdvietu ietilpība tika samazināta.
Galvenajai arēnai bija pārvietojamas sēdvietas, bet pulētā grīda ļāva izmantot telpu arī deju un svinību vajadzībām. Zāles akustika tika atzīta par izcili piemērotu orķestra un vokālajai mūzikai. Blakus esošajā mazākajā telpā — Karalienes Mazajā zālē — bija aptuveni 500 sēdvietu; to izmantoja kamermūzikai un vēlāk arī kā ierakstu studiju.
Atklāšana un agrīnie pasākumi
Pirmo reizi Karalienes zāle tika izmantota 1893. gada 25. novembrī, kad Ņūmens pēcpusdienā rīkoja bērnu ballīti. Vakarā aptuveni 2000 dāmu un kungu ieradās uz Coldstream Guards orķestra koncertu, kurā skanēja vokālā mūzika, klavieru un ērģeļu solo. Pulksten 23.00 arēnā tika noņemtas sēdvietas, un sākās dejas. Oficiālā zāles atklāšana notika 2. decembrī. 1895. gada 10. augustā notika pirmais Promenādes koncerts, kuru diriģēja Henrijs Vuds.
1896. gada 14. janvārī Karalienes zālē notika pirmais publiskais kino seanss Karaliskās Fotogrāfijas biedrības biedriem un sievām, kas liecina par zāles daudzpusīgo izmantošanu kultūras dzīvē.
Pārbūves un akustikas uzlabošana
Sēdvietas sākotnēji bija plakstiņām šauras un neērtas — vietu skaits kājām nebija pietiekams. Lai uzlabotu komfortu, 1913. un 1919. gadā zālē veica izmaiņas, pēc kurām sēdvietu skaits samazinājās, bet apmeklētāju ērtības — uzlabojās. Pēc šo pārbūvju pabeigšanas zālē varēja sēdēt aptuveni 2400 cilvēku.
BBC, ieraksti un pasaules klases viesi
No 1930. līdz 1941. gadam zālē regulāri notika BBC simfoniskā orķestra koncerti. Karalienes zāle kļuva par centrālo vietu gan tiešraides koncertiem, gan studijas ierakstiem. Tā piesaistīja pasaules līmeņa māksliniekus un diriģentus. Piemēram, Arturo Toskanīni, viesojoties 30. gados, Karalienes zālē veica vairākus ievērojamus ierakstus, kas vēlāk ieņēma svarīgu vietu klasiskās mūzikas arhīvā.
Postījumi un pēdējais koncerts
1941. gada 10. maijā (Otrā pasaules kara laikā) Karaliskā kora biedrība kopā ar Londonas simfonisko orķestri sniedza koncertu Karalienes zālē. Diriģenta sera Malkolma Sargenta vadībā viņi izpildīja Elgara oratoriju "Geroncija sapnis". Tas bija pēdējais koncerts, kas tur notika, jo vēlāk tajā pašā vakarā zāli pilnībā sagrāva bumbas.
Pēctecība un mantojums
Pēc Karalienes zāles iznīcināšanas BBC simfoniskais orķestris pārcēla savas koncertu un ierakstu sesiju vietas, tai skaitā uz Bedfordas skolu, kur veikti nozīmīgi ieraksti — piemēram, sera Adriana Boulta Elgara otrās simfonijas ieraksts. Promenādes koncerti (Proms) tika pārcelti uz Karaliskajā Alberta zālē, un turpinājās arī pēc kara. Koncerti notika arī Bristolē un Bedfordā, bet ilgtermiņā Proms ieguva pastāvīgu mājvietu Karaliskajā Alberta zālē, kur tie notiek vēl šodien.
Vēsturiskā nozīme
- Karalienes zāle bija svarīgs mūzikas centrs Londonā, kur norisinājās gan populāri, gan akadēmiski koncerti.
- Tās loma Promenādes koncertu attīstībā un BBC orķestra darbā atstāja ilgstošu ietekmi uz Lielbritānijas klasiskās mūzikas dzīvi.
- Daudzi ievērojami ieraksti un koncerti, kas veikti Karalienes zālē, joprojām tiek augstu vērtēti mūzikas arhīvos un vēstures pētījumos.
Karalienes zāle, lai arī vairs nepastāv, paliek atmiņā kā vieta, kur rodas jaunas mūzikas tradīcijas, kur attīstījās Proms un kur savulaik sanāca lieli orķestri, diriģenti un publika, lai kopā piedzīvotu klasiskās mūzikas norises.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Karalienes zāle?
A: Karalienes zāle bija koncertzāle Londonas centrā, Anglijā, kas tika atvērta 1893. gadā. Tā ir vislabāk pazīstama ar to, ka tajā 1895. gadā Roberts Ņūmens sāka rīkot Promenādes koncertus.
J: Kāpēc tika uzcelta Karalienes zāle?
A: Queen's Hall tika uzcelta, jo Londonai bija nepieciešama jauna koncertzāle pilsētas centrā.
J: Kur atradās Karalienes zāle?
A: Karalienes zāle atradās Langham Place, tieši blakus vietai, kur tagad atrodas BBC Broadcasting House.
Jautājums: Cik daudz cilvēku varēja ietilpināt galvenajā zālē un tās mazākajā analogā?
A: Galvenajā zālē varēja izvietot līdz 3000 cilvēku (ieskaitot orķestri), bet tās mazajā analogā, Karalienes Mazajā zālē, bija 500 sēdvietu.
J: Kādas izmaiņas tika veiktas, lai uzlabotu komforta līmeni zālē?
A: 1913. un 1919. gadā tika veiktas dažas izmaiņas, lai zālē būtu vairāk vietas kājām un tā varētu ērti uzņemt 2400 cilvēku.
J: Kas diriģēja vienu no pēdējiem koncertiem, kas notika šajā zālē?
A: Sers Malkolms Sargents diriģēja vienu no pēdējiem koncertiem šajā zālē 1941. gada 10. maijā, kad Karaliskā kora biedrība un Londonas simfoniskais orķestris izpildīja Elgara oratoriju "Geroncija sapnis".
Jautājums: Kur pārcēlās koncerti pēc Kvinsa zāles iznīcināšanas Otrā pasaules kara laikā?
A: Pēc Kvīnsas halles iznīcināšanas Otrā pasaules kara laikā BBC simfoniskais orķestris pārcēla savus koncertus un ierakstu sesijas uz Bedfordas skolu, "Proms" turpinājās Karaliskajā Alberta zālē, notika arī Bristolē un Bedfordā, bet pēc kara tie apmetās uz dzīvi Karaliskajā Alberta zālē.
Meklēt