Bagete — franču maize: definīcija, sastāvdaļas un izmēri
Uzzini visu par bageti — franču maizi: definīciju, tradicionālās sastāvdaļas, precīzus izmērus, svaru un garšu padomus. Ideāls ceļvedis gardēžiem.
Bagetes ir garas plānas maizes klaipiņi, kas ir populāri Francijā, bet tagad ir izplatīti arī daudzās citās valstīs. Parasti tās gatavo no baltmaizes. Bagetēm parasti ir cieta garoza ārpusē, bet iekšpusē ir mīksta, poraina balta mīkla (krums). To raksturo garais, cilindriskais veids, raksturīgās šķērssedzes (rētas) uz virsmas un kraukšķīgā garoza, ko iegūst, cepot karstā krāsnī ar tvaiku.
Sastāvdaļas un franču likumiskā definīcija
Franču tradīcijas nosaka, ka maizei drīkst būt tikai četras sastāvdaļas: milti, ūdens, raugs un sāls. Visu, kas satur vairāk nekā šīs vielas, nedrīkst saukt par maizi. Francijā pastāv arī juridiska norma par tradicionālo bageti — baguette de tradition — kas nosaka, ka tai jāsastāv tikai no iepriekš minētajām sastāvdaļām un tai jābūt ceptai uz vietas maiznīcā. Šī prasība pieņemta, lai aizsargātu tradicionālo ražošanas metodi un produktu kvalitāti.
Izmēri un svara normas
Standarta bagete ir aptuveni 65 cm gara, apmēram 5–6 cm plata un 3–4 cm augsta; tā parasti sver apmēram 250 gramus. Tomēr pastāv arī citādi izmēri un formas: plānāka versija tiek saukta par ficelle, īsāka un resnāka — par batard, savukārt dažas maiznīcas piedāvā lielākas vai mazākas bagetes atkarībā no vietējām tradīcijām un klientu vēlmēm.
Cepšanas tehnika un garoza
Bagetes garoza tiek veidota ar augstu cepšanas temperatūru (bieži 230–260 °C) un ar tvaika pievienošanu krāsns sākumā, kas ļauj virsējai mīklas kārtai ātri sakrustoties un izveidot kraukšķīgu garozi. Pirms cepšanas bagetes virsma tiek iegriezta raksturīgajās šķērssedzēs, kas ļauj mīdai pareizi izplesties un rada atpazīstamu izskatu. Tradicionāli fermentācija var būt ilgāka (piem., garā atpūta vai daļēja aukstā fermentācija), kas uzlabo garšu un mīklas struktūru.
Dažādi veidi un variācijas
Kaut gan klasiskā bagete gatavota no baltajiem miltiem, mūsdienās eksistē daudzas variācijas: bagetes ar pilngraudu miltiem, sēkliņām, integrālās bagetes, kā arī saldākas vai "vienoises" (vienoise) versijas, kurās pievieno cukuru un sviestu. Ir arī nosaukuma atšķirības atkarībā no formas un biezuma (ficelle, flute, batard u.c.), kā arī rūpnieciski ražotas un amatnieciski ceptas bagetes ar atšķirīgām garšas īpašībām.
Kā ēst un pasniegt
Bagete tiek plaši izmantota ikdienā — no brokastīm līdz vakariņām. To bieži ēd svaigu ar sviestu, sieru, konserviem vai charcuterie, izmanto sendvičos (piem., klasiskais francūzis "jambon-beurre") vai vienkārši ierok olīveļļā un etiķī. Dažkārt gabaliņus iegremdē zupā vai izmantoto kā piedevu pie sautējumiem. Tradicionāli bageti vislabāk baudīt tajā pašā dienā, kad tā ir cepta.
Uzglabāšana un atjaunošana
Bagetes uzglabāšana ir izaicinājums, jo tās garoza ātri kļūst mīksta. Vislabākais variants ir ēst to tajā pašā dienā. Lai pagarinātu glabāšanas laiku, var to iesaldēt sagrieztu gabalos; atkārtotai lietošanai ieteicams īsi apsildīt cepeškrāsnī (5–10 min) pirms pasniegšanas, lai atgūtu kraukšķīgumu. Izvairieties no uzglabāšanas plastikāta maisiņos ilgstoši, jo tas padara garozi mīkstu.
Uzturvērtība (aptuveni)
Balta 250 g bagete satur galvenokārt ogļhidrātus un ir salīdzinoši kalorisks produkts. Aptuvenā vērtība ir ap 650–700 kcal uz 250 g klaipiņu (atkarībā no sastāva un mitruma), ar olbaltumvielu un tauku daudzumu, kas mainās atkarībā no izmantotajiem miltiem un papildvielām. Ja vēlaties veselīgāku versiju, izvēlieties pilngraudu vai sēklu bageti.
Bagete ir simbols franču gastronomijai — vienkāršs, bet rūpīgi izstrādāts produkts, kura kvalitāte un garša lielā mērā nāk no pamatsastāvdaļu attiecībām un cepšanas tehnikas. Lai gan laikmetā, kad aug prasības pēc ātras un daudzveidīgas pārtikas, pastāv daudzas modernas variācijas, klasiskā bagete joprojām paliek neatņemama daudzu ikdienas ēdienkartes daļa. Parasti maizi ēdot iegremdē olīveļļā.
Bagetes
Vēsture
Tiek uzskatīts, ka bagete nāk no Francijas, taču patiesībā tā ir no Vīnes. Deviņpadsmitā gadsimta vidū tikko sāka izmantot tvaika krāsnis. Tas ļāva pagatavot maizītes ar kraukšķīgu garoziņu un baltu vidu, kas līdzinājās mūsdienu bagetēm.
Vēlāk, 1920. gadā, tika pieņemts likums, kas liedza maizniekiem strādāt pirms pulksten 4 no rīta. Tas neļāva pagatavot lielāku klaipu, lai klienti paspētu brokastīs. Šo problēmu palīdzēja atrisināt garāka un plānāka bagete, jo to varēja sagatavot un izcept daudz ātrāk. Tomēr, tā kā francūži jau sen gatavoja garas plānas maizītes, kas tieši tika izgudrots 1920. gadā? Šķiet, ka tas bija tikai vārda "bagete" lietojums šo plāno maizīšu apzīmēšanai.
Apraksts
Ārpus Francijas bagete tiek saukta arī par "franču nūjiņu". Tas ir līdz pat metru garš, bet tikai četrus līdz piecus centimetrus diametrā garš maizes klaips. Bagete ir Francijas simbols.
Bagetes ēd kā sviestmaizi, kas pārgriezta gareniski uz pusēm. Tās ēd arī brokastīs (parasti ar ievārījumu vai šokolādes mērci).
Maizīte, kas ir tikpat gara kā bagete, bet biezāka (aptuveni 8-10 cm diametrā), tiek saukta par "pain". Bagetes plāno versiju sauc par "ficelle".
Pat Francijā ir atšķirība starp tradicionālo bageti un "lielveikala" bageti.
To ēd arī tādās vietās kā Alžīrija un bijušajās Francijas koloniālajās valstīs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir baguete?
A: Bagete ir garš, plāns maizes klaips, kas ir populārs Francijā un tagad ir izplatīts daudzās citās valstīs.
J: No kā parasti tiek gatavota bagete?
A: Bagetes parasti gatavo no baltmaizes.
J: Kāda ir bagetes konsistence?
A: Bagetei no ārpuses parasti ir cieta garoza, bet iekšpusē - mīksta baltmaize.
J: Kādas ir franču tradīcijas attiecībā uz maizi?
A: Saskaņā ar franču tradīcijām maizes sastāvā drīkst būt tikai milti, ūdens, raugs un sāls. Visu, kas satur vairāk par šīm vielām, nedrīkst saukt par maizi.
J: Kādi ir tipiskas bagetes izmēri?
A: Bagete ir aptuveni 5-6 cm plata, 3-4 cm augsta un aptuveni 65 cm gara.
J: Cik sver tipiska bagete?
A: Parastā bagete parasti sver aptuveni 250 gramus.
J: Ko parasti dara, ēdot bageti?
A: Parasti maizi ēdot iemērc olīveļļā.
Meklēt