Bagete
Bagetes ir garas plānas maizes klaipiņi, kas ir populāri Francijā, bet tagad ir izplatīti arī daudzās citās valstīs. Parasti tās gatavo no baltmaizes. Bagetēm parasti ir cieta garoza ārpusē, bet iekšpusē ir mīksta baltmaize.
Franču tradīcijas nosaka, ka maizei drīkst būt tikai četras sastāvdaļas: milti, ūdens, raugs un sāls. Visu, kas satur vairāk nekā šīs vielas, nedrīkst saukt par maizi.
Bagete ir aptuveni 5-6 cm plata, 3-4 cm augsta un aptuveni 65 cm gara. Šāda bagete parasti sver aptuveni 250 gramus. Parasti maizi ēdot iegremdē olīveļļā.
Bagetes
Vēsture
Tiek uzskatīts, ka bagete nāk no Francijas, taču patiesībā tā ir no Vīnes. Deviņpadsmitā gadsimta vidū tikko sāka izmantot tvaika krāsnis. Tas ļāva pagatavot maizītes ar kraukšķīgu garoziņu un baltu vidu, kas līdzinājās mūsdienu bagetēm.
Vēlāk, 1920. gadā, tika pieņemts likums, kas liedza maizniekiem strādāt pirms pulksten 4 no rīta. Tas neļāva pagatavot lielāku klaipu, lai klienti paspētu brokastīs. Šo problēmu palīdzēja atrisināt garāka un plānāka bagete, jo to varēja sagatavot un izcept daudz ātrāk. Tomēr, tā kā francūži jau sen gatavoja garas plānas maizītes, kas tieši tika izgudrots 1920. gadā? Šķiet, ka tas bija tikai vārda "bagete" lietojums šo plāno maizīšu apzīmēšanai.
Apraksts
Ārpus Francijas bagete tiek saukta arī par "franču nūjiņu". Tas ir līdz pat metru garš, bet tikai četrus līdz piecus centimetrus diametrā garš maizes klaips. Bagete ir Francijas simbols.
Bagetes ēd kā sviestmaizi, kas pārgriezta gareniski uz pusēm. Tās ēd arī brokastīs (parasti ar ievārījumu vai šokolādes mērci).
Maizīte, kas ir tikpat gara kā bagete, bet biezāka (aptuveni 8-10 cm diametrā), tiek saukta par "pain". Bagetes plāno versiju sauc par "ficelle".
Pat Francijā ir atšķirība starp tradicionālo bageti un "lielveikala" bageti.
To ēd arī tādās vietās kā Alžīrija un bijušajās Francijas koloniālajās valstīs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir baguete?
A: Bagete ir garš, plāns maizes klaips, kas ir populārs Francijā un tagad ir izplatīts daudzās citās valstīs.
J: No kā parasti tiek gatavota bagete?
A: Bagetes parasti gatavo no baltmaizes.
J: Kāda ir bagetes konsistence?
A: Bagetei no ārpuses parasti ir cieta garoza, bet iekšpusē - mīksta baltmaize.
J: Kādas ir franču tradīcijas attiecībā uz maizi?
A: Saskaņā ar franču tradīcijām maizes sastāvā drīkst būt tikai milti, ūdens, raugs un sāls. Visu, kas satur vairāk par šīm vielām, nedrīkst saukt par maizi.
J: Kādi ir tipiskas bagetes izmēri?
A: Bagete ir aptuveni 5-6 cm plata, 3-4 cm augsta un aptuveni 65 cm gara.
J: Cik sver tipiska bagete?
A: Parastā bagete parasti sver aptuveni 250 gramus.
J: Ko parasti dara, ēdot bageti?
A: Parasti maizi ēdot iemērc olīveļļā.
