Sphyrna lewini — rievotā āmurgalvas haizivs

Sphyrna lewini — rievotā āmurgalvas haizivs: sugas apraksts, izplatība tropu un mērenajos piekrastes ūdeņos, bioloģija, uzvedība un aizsardzības statuss.

Sphyrna lewini (agrāk minēta arī kā zygaena lewini) ir āmurgalvas haizivs suga. Zinātniskais nosaukums Sphyrna nāk no grieķu valodas vārda, kas nozīmē "āmurs" un atsaucas uz raksturīgo galvas formu — izplatītu, plakanu "āmura" veida izdobi, ko sauc par āmurgalvu. Latviski sugu bieži dēvē arī par bronzas āmurgalvu, niergalvas āmurgalvu vai dienvidu āmurgalvu.

Izskats un izmēri

Sphyrna lewini raksturo raksturīgā āmurgalva ar ieapaļu (sakaltotu) malu un izteiktām ielocēm galvas priekšējā malā. Pieaugušie parasti sasniedz 1,5–3,5 metrus garumu, retumis līdz apmēram 4 metriem, un svars var sasniegt desmitiem kilogramu atkarībā no vecuma un dzimuma. Galvas forma nodrošina plašāku redzes lauku, uzlabotu ožas un elektrisko jūtību (ampullae of Lorenzini), kā arī palīdz medīt un noturēt upurus.

Izplatība un dzīvotne

Suga sastopama siltajos mērenā klimata un tropu piekrastes ūdeņos visā pasaulē, aptuveni starp 46° ziemeļu platuma un 36° dienvidu platuma. To bieži novēro uz kontinenta plaukta, piekrastes zonās, estuāros, kā arī ap salām un zemūdens kalniem. Dažādās dzīves stadijās āmurgalvas var veidot lielas pulcēšanās, īpaši mazie indivīdi un subadulti, kas izmanto seklas lagūnas un estuārus par atpūtas un audzēšanas vietām.

Uzturs un uzvedība

Šī suga ir galvenokārt plēsīga — tās uzturā ietilpst mazas un vidēji lielas zivis, galvkāji (piem., kalmāri) un dažkārt vēžveidīgie. āmurgalvas galvas forma ļauj tās izmantot, lai "saderinātu" un sakontrolētu upurus (piem., stindžus), kā arī atsijātu barību no dibena nogulumiem. Sphyrna lewini ir arī migrējoša suga: tā veic gan lokālas kustības barības meklējumos, gan garākas sezonālas migrācijas.

Vairošanās un dzīves cikls

Sphyrna lewini ir vivipāra — attīstība notiek mātes dzemdē ar saistītu barošanās sistēmu (yolk-sac placenta), un pēc gēstācijas perioda dzimst vairāki mazuļi. Dzemdību laikā mātēm var piedzimt vairāki desmiti mazuļu; literatūrā minēti diapazoni, kas parasti svārstās desmitu robežās. Maijreiz jaunie haizivji izmanto seklas aizsargātas lagūnas un estuārus kā audzēšanas vietas, kur tie ir drošāki no lielākiem plēsējiem.

Draudi un aizsardzība

Galvenie draudi Sphyrna lewini ir intensīva zveja (gan mērķzveja, gan blakusloms), haizivju spuru tirgus un dzīvotņu degradācija. Sugas īpatņu skaits daudzviet pasaulē ir strauji samazinājies, tāpēc tā ir viena no tām haizivju sugām, kurai pievērsta īpaša starptautiska uzmanība. Globāli suga ir iekļauta aizsardzības sarakstos un starptautiskajos līgumos, un daudzas valstis ir ieviesušas ierobežojumus vai liegumus tās zvejai.

Cilvēka mijiedarbība un nozīme

Sphyrna lewini ir nozīmīga gan ekoloģiski — regulējot jūras ekosistēmu līdzsvaru kā plēsējs — gan ekonomiski vietējās zvejas kopienās. Tomēr tūrisma aktivitātes, piemēram, haizivju novērošana niršanas tūrisma ietvaros, var radīt ieņēmumus un veicināt sugas aizsardzību, ja tās tiek organizētas atbildīgi un ilgtspējīgi.

Aizsargāšanas pasākumi ietver zvejas kvotu noteikšanu, liegumu ieviešanu noteiktos reģionos vai periodos, audzēšanas un aizsargāšanas zonu izveidi, kā arī starptautisku sadarbību sugas kritiskās stāvokļa uzraudzībai un tirdzniecības ierobežojumiem.

Uzvedība

Dienas laikā tās parasti atrodamas tuvu krastam. Naktī tās medī tālāk no krasta. Pieaugušie parasti sastopami vieni, pāros vai nelielās grupās, bet mazuļi - lielākās grupās, kurās ir līdz pat simts vai pat vairāk locekļu. Lai gan tiek apgalvots, ka skaldspuru haizivis ir nekaitīgas pret cilvēkiem, ir bijuši ziņojumi par šīs haizivs uzbrukumiem. Šos uzbrukumus varētu būt izraisījusi lielā āmurzivs haizivs.

Barošana

Šūpuļgalvas barojas ar tādām zivīm kā sardīnes, makreles un siļķes. Dažreiz tie ēd galvkājus, piemēram, astoņkāji un kalmāri. Ir zināms, ka tās ēd arī citas mazākas haizivju sugas, piemēram, melnspuru rifu haizivi Carcharhinus melanopterus un Atlantijas asspuru haizivi Rhizoprionodon terraenovae.

Rūsganspuru haizivju haizivju grupa

Meklēt pēc burta