Ļeņingradas blokāde 1941–1944 872 dienu ilgais Otrā pasaules kara aplenkums
Ļeņingradas aplenkums, pazīstams arī kā Ļeņingradas blokāde, bija Ļeņingradas aplenkums Otrā pasaules kara laikā. Aplenkums sākās 1941. gada 8. septembrī, kad vācu un to sabiedroto spēki faktiski pārtrauca pēdējo pastāvīgo sauszemes piegādes ceļu uz pilsētu. Lai gan 1943. gada 18. janvārī Padomju Savienības spēkiem izdevās atvērt šauru sauszemes koridoru (operācija "Iskra"), pilsētas pilnīgs atbrīvošanas un aplenkuma pārtraukšanas moments iestājās tikai 1944. gada 27. janvārī — kopumā 872 dienas. Šo notikumu plaši uzskata par vienu no ilgākajiem un postošākajiem aplenkumiem vēsturē.
Militārais konteksts un piegādes ceļi
Vācu un sabiedroto spēki apgrūtināja jebkādas plašas piegādes iekšā pilsētā; ielenkuma laikā Ļeņingradas aizsardzības līnijas noturēja pilsētu, bet piegādes bija smagi ierobežotas. Svarīgākais piegādes ceļš ziemas mēnešos bija tā saucamais Dzīvības ceļš pār Ļadogas ezeru (starp citām iespējām — tvaikoņu un vēlāk kravas pārvadājumi pa ledu), kas ļāva daļēji ievest pārtiku un izvest evakuējamus iedzīvotājus. Tomēr šis ceļš darbojās sezonāli un bija pakļauts ienaidnieka apšaudei.
Pārtika, bads un izdzīvošana
Ilgstošais aplenkums izraisīja plašu pārtikas trūkumu, smagu badošanos, aukstumu un sabiedrības infrastruktūras sabrukumu. Ikdienas iztika bieži sastāvēja tikai no nelielām maizes porcijām, un racionu apjoms ilgu laiku bija nepietiekams, īpaši tiem, kuri nestrādāja aizsardzībai nepieciešamos darbus. Cilvēki izmantoja visu pieejamo, ko varēja pārvērst par uzturu:
- kaķus un citus mājdzīvniekus;
- zirgu gaļu (bieža alternatīva, jo pajūgu dzīvnieki tika izmantoti vai nomesti);
- sajaukt maizi ar zāģu skaidām vai citiem piejaukumiem, lai palielinātu apjomu;
- tapetes un citu materiālu līmes masas, kas saturēja cieti un dažreiz tika izmantotas kā "pildviela";
- visi citi pieejamie ēdami produkti — jebkas, kas varēja paglābt dzīvību.
Ir arī dokumentēti atsevišķi kanibālisma gadījumi aplenkuma laikā. Šie gadījumi bija reti un tika uzskatīti par ārkārtas izņēmumiem, par kuriem pēc tam bija kriminālas izmeklēšanas un tiesvedības. Kopumā lielākā daļa ļeņingradiešu centās izdzīvot ar visiem pieejamiem līdzekļiem, vienlaikus organizēti sadalot pārtiku, strādājot rūpniecībā un aizsardzībā, kā arī evakuējot ievainojamos un bērnus.
Bojāgājušo skaits un sekas
Precīzs bojāgājušo skaits nav pilnīgi viennozīmīgs un atkarīgs no avotiem. Pēc dažādiem rīcībā esošiem aprēķiniem civiliedzīvotāju mirstība no bada, nogalināšanas, apšaudēm un saslimšanām aplenkuma laikā ir vērtēta simtos tūkstošos. Bieži minētie skaitļi svārstās — daži avoti runā par aptuveni 600–700 tūkstošiem civilo upuru, citi norāda uz lielāku kopējo zaudējumu apjomu, ja iekļauj arī militārās upurus. Jebkurā gadījumā aplenkuma sekas bija plašas: milzīgas cilvēku ciešanas, cilvēku zaudējumi, demogrāfiskas un sociālas pārmaiņas, kā arī ilga ietekme uz pilsētas infrastruktūru un atjaunošanos pēc kara.
Kultūra, arguments un atcere
Neskatoties uz bada un bombardēšanas apstākļiem, pilsētas iedzīvotāji centās saglabāt kultūras dzīvi: darbojās teātri, orķestri un citi mākslas kolektīvi, kas deva emocionālu atbalstu sabiedrībai. Džeina Šostakoviča 7. simfonija — tā dēvētā "Ļeņingradas simfonija" — kļuva par simbolu izturībai un pretestībai.
Katru gadu 27. janvārī atzīmē aplenkuma beigšanas gadadienu; pilsētā (mūsdienu Sanktpēterburgā) un citur ir memoriāli, pieminekļi un muzeji, kas veltīti aplenkuma upuriem un izdzīvojušajiem.
Noslēgums
Ļeņingradas aplenkums bija viens no traģiskākajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā — ilgstoša pilsētas izolācija izraisīja milzīgas cilvēku ciešanas, nāves gadījumus un izraisīja dziļas vēsturiskas sekas. Ir svarīgi paturēt atmiņā gan militāro kontekstu, gan cilvēku stāstus un upurus, lai mācītos no pagātnes un godinātu izdzīvojušo un bojāgājušo piemiņu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ļeņingradas aplenkums?
A: Ļeņingradas aplenkums bija aplenkums Otrā pasaules kara laikā, kas ilga 872 dienas.
J: Kad sākās Ļeņingradas aplenkums?
A: Ļeņingradas aplenkums sākās 1941. gada 8. septembrī.
J: Kad tika pārrauts pēdējais pilsētas ceļš?
A: Pēdējais pilsētas ceļš tika pārrauts 1941. gada 8. septembrī.
J: Kad Padomju Savienības spēkiem izdevās atvērt šauru ceļu uz pilsētu?
A: Padomju Savienības spēkiem izdevās atvērt šauru ceļu uz pilsētu 1943. gada 18. janvārī.
J: Kad tika pārtraukts Ļeņingradas aplenkums?
A: Ļeņingradas aplenkums tika pārtraukts 1944. gada 27. janvārī.
J: Ar ko ir pazīstams Ļeņingradas aplenkums?
A: Ļeņingradas aplenkums ir pazīstams kā viens no vispostošākajiem aplenkumiem, kurā gāja bojā vairāk nekā 1 miljons nevainīgu cilvēku.
J: Ko aplenkuma laikā ēda Ļeņingradas iedzīvotāji?
A: Ļeņingradas iedzīvotājiem nācās ēst tādus ēdienus kā kaķi, zāģu skaidas, zirgi, tapešu pasta, cilvēku miesa (piemēram, zīdaiņi) un viss, ko varēja izglābt un kas bija ēdams, jo aplenkuma dēļ trūka pārtikas.
