Simons de Montforts (ap. 1208–1265) — Lesteras grāfs, parlamenta priekštecis
Simons de Montforts, 6. Lesteras grāfs (Simon de Montfort, 6th Earl of Leicester) (ap 1208. g. - 1265. gada 4. augusts) bija franču-angļu dižciltīgais muižnieks. Viņš dzimis Montforl'Амореjā (Montfort-l'Amaury), nākot no franču bruņinieku dzimtas — tēva puses viņa ģimene bija saistīta ar Montfortu valdniekiem Francijā, mātes Aliksas (Alix de Montmorency) ģimene bija ievērojama Parīzē. Caur laulību ar karaliskās ģimenes pārstāvi viņš ieguva angļu titulu: 1238. gadā viņš apprecējās ar karalienes Jāņa (John) meitu Eleonoru, kas deva viņam Lesteras (Leicester) grāfistes titulu un īpašumus Anglijā. Viņa divvalodu un starpkultūru izcelsme — franču feodālais fons un saiknes ar angļu karaļnamu — vēlāk veicināja gan viņa ambīcijas, gan konfliktus ar karalisko varu.
Politiskais ceļš un baronu sacelšanās
Simons de Montforts ilgstoši bija neapmierināts ar Henriku III valdīšanu — īpaši ar karaliskās saimes un ārvalstu favorītu ietekmi, finanšu politiku un klientelisma izplatību. 1258. gadā baroni panāca Oksfordas lēmumus (Provisions of Oxford), kas ierobežoja karaļa pilnvaras un paredzēja valdības uzraudzību no baronu padomes. Šajā procesā de Montforts izcēlās kā vadošā figūra baronu vidū; viņš kļuva par vienu no galvenajiem opozīcijas līderiem pret karali.
Situācija eskalēja līdz bruņotam konfliktam — Otrajam baronu karam (1263.–1264. g.). 1264. gada 14. maijā Ljūesas (Lewes) kaujā de Montforta vadītie spēki sakāva karaliskos bruņotos spēkus un sagūstīja gan pats karali, gan viņa dēlu, nākamo Edvardu I. Pēc šīs uzvaras de Montforts īslaicīgi ieguva varu pār valsti un mēģināja īstenot reformas.
Parlamenti un pārvaldība
Savas īsās faktiskās valdīšanas laikā Monforts sasauca vairākus sapulču veidus, no kuriem divas sanāksmes ir īpaši plaši atzītas:
- Pirmais — 1258. gada Oksfordas parlaments — nodibināja ierobežojumus karaļa varai un izveidoja pastāvīgāku baronu uzraudzības mehānismu.
- Otrais — 1265. gada parlaments, kura pirmā sanāksme notika Vestminsteras pilī. Šajā sapulcē de Montforts iekļāva arī vienkāršus pilsoņus no pilsētām — pa diviem pārstāvjiem no dažādām pilsētām (burgess), kā arī bruņniecību un garīdzniecību. Šis solis tiek uzskatīts par būtisku elements ceļā uz plašāku pārstāvniecību un par vienu no mūsdienu parlamentārās demokrātijas pirmsākumiem.
De Montforta valdīšanas laiks arī iezīmējas ar centieniem sistēmiskām reformām — mēģinājumiem uzlabot valsts pārvaldi, nodokļu sistēmu un tiesu kārtību. Tomēr viņa varas stils dažkārt bija autoritatīvs, un daļa sabiedrības šo pārvaldību uztvēra kā personisku varas sagrābšanu.
Attieksme pret ebrejiem un vardarbība
Kā Lesteras grāfs de Montforts īstenoja arī naidīgu politiku pret ebrejiem: viņš izraidīja ebrejus no pilsētas un, nākot pie centrālas varas, anulēja ebrejiem piederošos parādus — parādu grāmatas un dokumentus bieži tika konfiscēti vai iznīcināti. Šī politika radīja spriedzi un kļuva par vienu no iemesliem plašākām vardarbībām — īpaši Londonā un Vusterā, kur ebreju kopienas cieta no uzbrukumiem un slepkavībām. Tās sekas bija dramatiskas ebreju ekonomiskai un demogrāfiskai stāvoklim Anglijā.
Nagate un mantojums
Pēc nedaudz vairāk nekā gada faktiskas varas de Montforts krita karaļa spēkiem. 1265. gada 4. augustā Ēvešamas kaujā (Evesham) viņš tika nogalināts cīņā, ko vadīja karalim lojālais princis Edvards (vēlāk Edvards I). Pēc kaujas de Montforta līķis tika bojāts, un viņa īpašumi un tituli konfiscēti. Viņa atbalstītāji tika sodīti vai izraidīti.
Vēstures vērtējumā Simons de Montforts ir pretrunīgs tēls: vienlaikus viņu uzskata par reformas un pārstāvniecības aktīvu aizsācēju, kas ieviesa praksi iekļaut pilsētnieku pārstāvjus sanāksmēs, bet citās interpretācijās viņš ir arī bruņots rebelis, kurš īstenoja autoritāru valdīšanu un vardarbīgas politikas pret atsevišķām grupām. Viņa darbības atstāja ilgstošu ietekmi uz Anglijas politisko attīstību — no Oksfordas un Vestminsteras procesiem izauga pamati, uz kuriem vēlāk attīstījās parlamentārā sistēma.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Simons de Montforts?
A: Simons de Montforts bija franču-angļu dižciltīgais, kurš mantoja Lesteras grāfistes titulu un īpašumus Anglijā.
J: Kas bija Otrais baronu karš un kā tajā bija iesaistīts Monforts?
O: Otrais baronu karš bija sacelšanās pret Anglijas karali Henriku III. Montforts vadīja sacelšanos.
J: Ko Montforts sasniedza savas valdīšanas laikā Anglijā?
A.: Savas valdīšanas laikā Montforts sasauca divus slavenus parlamentus. Pirmais, 1258. gada Oksfordas parlaments, atņēma karalim neierobežotas pilnvaras. Otrais parlaments bija 1265. gadā, kurā de Montforts iekļāva vienkāršus pilsētniekus. Montfortu uzskata par vienu no mūsdienu parlamentārās demokrātijas veidotājiem.
J: Ko Saimons de Montforts darīja ar ebrejiem Anglijā?
A: Būdams Lesteras grāfs, Montforts izraidīja ebrejus no pilsētas. Kad viņš kļuva par Anglijas valdnieku, viņš dzēsa parādus ebrejiem. Ebreju dokumenti tika vardarbīgi konfiscēti. Londonā un Vusterā šī politika noveda pie masu slepkavībām.
J: Kad un kā nomira Monforts?
A: Pēc nedaudz vairāk nekā gada valdīšanas Ēvešamas kaujā Montfortu nogalināja karalim lojāli spēki.
J: Kāda nozīme bija tam, ka Monforts 1265. gada otrajā parlamentā iekļāva vienkāršos pilsoņus?
A: Montforta vienkāršo pilsoņu iekļaušana 1265. gada otrajā parlamentā ir nozīmīga, jo to uzskata par vienu no mūsdienu parlamentārās demokrātijas veidotājiem.
J: Kāda nozīme ir Montforta veiktajai ebreju izraidīšanai no pilsētas un ebreju parādu dzēšanai?
A: Montforta veiktā ebreju izraidīšana no pilsētas un ebreju parādu dzēšana ir nozīmīga, jo tā izraisīja masu slaktiņus Londonā un Vusterā. Tas arī parāda tā laika antisemītisko politiku.
