Sērens Ābijs Kjerkegors — dāņu filozofs un eksistenciālisma pionieris

Atklājiet Sērēnu Ābiju Kjerkegoru — dāņu filozofu un eksistenciālisma pionieri; dziļas pārdomas par ticību, brīvību un indivīda eksistenci.

Autors: Leandro Alegsa

Sērens Ābijs Kjerkegors (Søren Aabye Kierkegaard, 1813. gada 5. maijs - 1855. gada 11. novembris) bija 19. gadsimta dāņu filozofs un teologs, kuru parasti uzskata par pirmo eksistenciālisma filozofu. Viņa darbi uzsvēra individuālo izvēli, subjektīvo pieredzi un ticības nozīmi cilvēka dzīvē.

Viņš sarakstīja daudz filozofisku grāmatu par ticību, eksistenci, emocijām un jūtām. Viņam nepatika cilvēki, kas centās kristietību padarīt politisku, un cilvēki, kas centās ierobežot atsevišķu indivīdu par labu daudzu cilvēku grupām. Daudzi cilvēki ir uzskatījuši viņa darbus par interesantiem un ir teikuši, ka tie ir lieliski filozofijas darbi. Ludvigs Vitgenšteins, 20. gadsimta filozofs, uzskatīja, ka Kjerkegors bija "neapšaubāmi dziļākais 19. gadsimta domātājs".

Biogrāfija

Kjerkegors dzimis Kopenhāgenā turīgā un reliģiozā ģimenē; viņa tēvs bija uzņēmīgs un stingrs cilvēks, kurš lielā mērā ietekmēja dēla reliģiskās pārliecības un rakstura formēšanos. Kjerkegors studēja teoloģiju un filozofiju, bet savu dzīvi veltīja rakstniecībai, apdziedot gan akadēmiskas, gan personiskas tēmas. Viņš pazīstams arī ar sāpīgu personisko dzīves epizodi — iesaistīšanos un vēlāk šķiršanos no Regīnes Olsen, kas daudz ietekmēja viņa domāšanu par mīlestību, upuri un ticību.

Filozofiskās idejas

Kjerkegora domāšanā centrālais ir indivīda attiecības ar eksistenci un Dievu. Galvenās iezīmes:

  • Subjektīvā patiesība: Kjerkegors uzsvēra, ka svarīgāk par abstraktu, objektīvu patiesību ir tas, kā cilvēks personīgi attiecas pret patiesību — ticības un dzīves izvēles ir būtiskas.
  • Dzīves stadijas: viņš raksturoja trīs eksistences stadijas — estētisko (baudas meklējumi), ētisko (atbildība un saistības) un reliģisko (persona stāv attiecībās ar Dievu). Pāreja uz reliģisko stadiju bieži prasa "lēkumu ticībā" (leap of faith).
  • Risks un trauksme: Kjerkegors analizēja trauksmi un vainas izjūtu kā eksistenciālas pieredzes, kas var novest pie autentiskas izvēles un ticības.
  • Pseudonīmi un literārā forma: daudzus savus darbus viņš publicēja ar pseidonīmiem, kas ļāva attēlot dažādus skatpunktus, diskusijas un iekšējas spriedzes.
  • Kritika Kristendomei: Kjerkegors bija skarbs pret oficiālo baznīcu (Christendom), kuru viņš kritizēja par formalitāti un morālu kompromisu, kas atņem patiesu individuālu ticību.

Ietekme un mantojums

Kjerkegora idejas ietekmēja gan filozofiju, gan teoloģiju, gan literatūru. Vēlākie eksistenciālisti un domātāji — tostarp Martin Heidegger, Jean-Paul Sartre un teologi kā Karl Barth — akceptēja un attīstīja daudzas viņa tēmas par subjektivitāti, brīvību un attiecībām ar Dievu. Viņa rakstīšanas stils — asprātīgs, personisks un polemisks — arī iedvesmoja daudzus rakstniekus un domātājus.

Galvenie darbi

Daži no Kjerkegora svarīgākajiem darbiem, kas pieejami arī tulkojumos un populāri akadēmiskajā diskursā:

  • Either/Or (Enten — Eller) — par estētisko un ētisko dzīves veidu.
  • Fear and Trembling (Frygt og Bæven) — teksti par Abrahamu, ticības paradoksu un "ticības bruņinieku".
  • The Concept of Anxiety (Begrebet Angest) — analizē trauksmi kā eksistenciālu stāvokli.
  • The Sickness Unto Death — par identitāti, izmisumu un attiecībām ar Dievu.
  • Philosophical Fragments un Concluding Unscientific Postscript — grāmatas par patiesību, subjektivitāti un ticības dabu.

Noslēgums

Kjerkegors paliek centrāla figura Rietumu filozofijā un teoloģijā. Viņa uzsvērums uz individuālo atbildību, ticību un iekšēju izvēli sniedz rāmjiem, kas joprojām iedvesmo diskusijas par to, kā dzīvē tikt galā ar trauksmi, jēgas meklējumiem un morālajām izvēlēm.

Sērens KirkegorsZoom
Sērens Kirkegors

Dzīve

Viņš ir dzimis Kopenhāgenā, Dānijā. Viņš mācījās Kopenhāgenas Universitātē un 1841. gadā ieguva maģistra grādu. Šajā laikā viņš iepazinās un 1837. gadā iemīlējās Regīnā Olsenā. Lai gan kādu laiku viņi bija saderinājušies, Kjerkegors 1841. gadā saderināšanos pārtrauca.

Pēc šķiršanās no Regīnas viņš daudz laika pavadīja, rakstīdams grāmatu pēc grāmatas, ļoti dramatiskā, bet izsmalcinātā veidā. Dažus savus darbus viņš rakstīja, izmantojot pseidonīmus jeb pseidonīmus. Viņš nomira Kopenhāgenā. Lai gan dzīves laikā viņa darbi nebija ļoti populāri, pēc viņa nāves tie kļuva ietekmīgi 20. gadsimtā.

Darbi

Kjerkegora grāmatas. Par īpaši nozīmīgām tiek uzskatītas 1843. gadā publicētās grāmatas "Vai nu/vai" un "Bailes un drebēšana".

  • (1841) Ironijas jēdziens (Om Begrebet Ironi med stadigt Hensyn til Socrates)
  • (1843) Vai nu/vai (Enten - Eller)
  • (1843) Bailes un drebēšana (Frygt og Bæven)
  • (1843) Atkārtošana (Gjentagelsen)
  • (1844) Filozofiskie fragmenti (Philosophiske Smuler)
  • (1844) Bailju jēdziens (Begrebet Angest)
  • (1845) Dzīves ceļa posmi (Stadier paa Livets Vei)
  • (1846) Noslēdzošais nezinātniskais pēcvārds "Filozofijas fragmentiem" (Afsluttende uvidenskabelig Efterskrift)
  • (1847) Pamācošas runas dažādos garos
  • (1847) Mīlestības darbi (Kjerlighedens Gjerninger)
  • (1848) Kristīgās runas (Christelige Taler)
  • (1849) Slimība līdz nāvei (Sygdommen til Døden)
  • (1850) Apmācība kristietībā (Indøvelse i Christendom)

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Sērens Aabe Kjerkegors?


A: Sērens Aabe Kjerkegors bija 19. gadsimta dāņu filozofs un teologs, kuru parasti uzskata par pirmo eksistenciālisma filozofu.

J: Par ko Sērens Aabe Kjerkegors rakstīja savās filozofiskajās grāmatās?


A: Sērens Aabe Kjerkegors savās filozofiskajās grāmatās rakstīja par ticību, eksistenci, emocijām un jūtām.

J: Kas Sērenam Aabe Kjerkegoram nepatika?


A.: Sērenam Ābijam Kjerkegoram nepatika cilvēki, kuri centās kristietību padarīt politisku, un cilvēki, kuri centās ierobežot atsevišķo indivīdu par labu daudzskaitlīgām grupām.

J: Kā cilvēki ir novērtējuši Sērena Ābija Kjerkegora darbus?


A: Daudzi cilvēki ir uzskatījuši Sērena Ābija Kjerkegora darbus par interesantiem un ir teikuši, ka tie ir izcili filozofijas darbi.

J: Kurš uzskatīja, ka Sērens Aabe Kjerkegors bija dziļākais XIX gadsimta domātājs?


A: 20. gadsimta filozofs Ludvigs Vitgenšteins uzskatīja, ka Sērens Ābijs Kjerkegors bija "līdz šim dziļākais 19. gadsimta domātājs".

J: Par ko rakstīja Sērens Aabe Kjerkegors, kas viņu padarīja par pirmo eksistenciālisma filozofu?


A: Sērens Aabe Kjerkegors rakstīja par eksistenci un indivīda pieredzi tajā, tāpēc viņu uzskata par pirmo eksistenciālisma filozofu.

J: Par kādām citām jomām papildus filozofijai un teoloģijai interesējās Sērens Ābijs Kjerkegors?


A: Tekstā nav norādīts, par kādām citām jomām Sērens Aabe Kjerkegors interesējās.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3