Gulēt
Gulējums ir ēdiens, kas tiek ilgi vārīts un pasniegts mērcē, kura rodas ēdiena gatavošanas laikā. Pamatvielas var būt jebkura gaļa un/vai dārzeņi. Tas ir ideāli piemērots stingrai gaļai, piemēram, aitas un liellopu gaļas izcirtņiem, kuriem ir marmorējums (tauki) un saistaudi. Jāizmanto arī cietāki dārzeņi.
Tradicionāli ir sākt ar vienkāršu mērci, piemēram, sautējumu. Vēl vienkāršāk, iejaucot miltus un Oxo buljona kubiņu pienā un ūdenī. Parasti cietāku gaļu parasti sāk pagatavot atsevišķi, dārzeņus pievieno vēlāk.
Līdzīgi ir arī kastroļi un sautējumi. Apcepumiem bieži vien ir piedeva, bet sautējumiem nav. Gatavojot sautējumus, karstums tiek pievadīts uz gatavošanas trauka dibena (parasti virs uguns vai uz plīts), savukārt sautējumus parasti cep cepeškrāsnī, kur karstums cirkulē pa visu gatavošanas trauku.
Jēra gaļas sautējums ar puraviem, lēcām, dzeltenajiem (šķirnes) un oranžajiem burkāniem, rozmarīnu un citām garšvielām.
Īru sautējums
Dubu jjigae (korejiešu tofu sautējums)
Vēsture
Gatavi sautējumi ir gatavoti jau kopš seniem laikiem. Tā ir iekļauta Apija romiešu pavārgrāmatā. Hērodots stāsta, ka skīti (8.-4. gs. p. m. ē.) "ielietoja gaļu dzīvnieka karbonādē, sajauca ar ūdeni un vārīja uz kaulu uguns. Kauli ļoti labi sadeg, un, kad tie ir atdalīti no kauliem, tajos viegli var ievietot visu gaļu. Šādā veidā vērsis vai jebkurš cits upurējamais dzīvnieks tiek atjautīgi pagatavots tā, lai pats vārītos."
Amazones ciltis kā traukus izmantoja bruņurupuču čaulas, kurās vārīja bruņurupuču iekšas un dažādas citas sastāvdaļas. Citas kultūras izmantoja lielu gliemju (gliemeņu u. c.) čaulas, lai vārītu ēdienus. Arheoloģiski pierādījumi par šādu praksi ir saglabājušies 8000 un vairāk gadu senā pagātnē.
Romas kulinārijas grāmatā "Apicijs", kas, domājams, datēta ar 4. gadsimtu pēc mūsu ēras, ir atrodamas jēra gaļas sautējumu un zivju sautējumu receptes. Vienā no vecākajām pavārgrāmatām franču valodā Le Viandier, ko sarakstījis franču pavārs Taillevents, ir dažādu veidu ragū jeb sautējumi.
Ungāru gulaša pagatavošanas pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā, pirms Ungārijas izveidošanas, kad šajā reģionā dzīvoja magyar gani. Papriku pievienoja 18. gadsimtā.
Pirmo reizi "īru sautējums" minēts Bairona grāmatā "The Devil's Drive" (1814): "Velns ... pusdienoja ... ar īru sautējumu." (The Devil ... dased on ... a rebel or so in an Irish stew.)
Saistītās lapas
- Kastrolis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sautējums?
A: Gulējums ir ēdiens, kas tiek ilgi vārīts un pasniegts gatavošanas laikā pagatavotā mērcē. To var pagatavot no jebkuras gaļas un/vai dārzeņiem.
J: Kāda veida gaļa ir ideāli piemērota sautējumam?
A: Gatavojot sautējumu, ideāli der tāda cieta gaļa kā aitas gaļa un liellopa gaļas izcirtņi, kuriem ir marmorējums (tauki) un saistaudi.
J: Kādus dārzeņus vajadzētu izmantot sautējumā?
A: Gulējumam jāizmanto cietāki dārzeņi.
J: Kāds ir tradicionālais veids, kā sākt sautējumu?
A: Tradicionāli sautējumu sāk ar vienkāršu mērci, piemēram, sautējumu, vai vēl vienkāršāk - miltus un Oxo buljona kubiņu var iemaisīt pienā un ūdenī.
J: Ar ko ir līdzīgi sacepumi un sautējumi?
A: Apcepumi un sautējumi ir līdzīgi, jo tie abi ir ēdieni, kas tiek ilgi gatavoti ar gaļu un/vai dārzeņiem.
J: Kāda ir atšķirība starp sautējumu un sautējumu gatavošanu?
A: Gatavojot sautējumus, karstums tiek uzkarsēts uz gatavošanas trauka dibena, bet sautējumus parasti cep cepeškrāsnī, kur karstums cirkulē pa visu gatavošanas trauku.
J: Vai kastroļiem ir pārklājums?
A: Jā, kastroļiem bieži ir piedeva, bet sautējumiem nav.
