Gulējums (sautējums): definīcija un gatavošanas pamati

Uzzini gulējuma (sautējuma) definīciju, gatavošanas pamatus, receptes cietākai gaļai un dārzeņiem — soli pa solim padomi garšīgai, bagātīgai mērcei.

Gulējums ir ēdiens, kas tiek gatavots ilgstoši lēna vārīšanas vai sautēšanas režīmā un pasniegts kopā ar mērcē, kas veidojas no gaļas, dārzeņu un šķidruma. Pamatvielas var būt jebkura gaļa un/vai dārzeņi; īpaši labi piemērotas ir stingrākas gaļas daļas — piemēram, aitas un liellopu gaļas izcirtņi — kuri satur saistaudus un marmorējumu (taukus), kas ilgstošā gatavošanā kļūst maigi un aromātiski. Tāpat lieto cietākas sakņu dārzeņu šķirnes, kas saglabā formu un piešķir garšu.

Gatavošanas pamatprincips: parasti gaļu vispirms apcep, lai iegūtu brūnu garoziņu (Maillard reakciju) un koncentrētu garšas, pēc tam pievieno šķidrumu (buljonu, vīnu, ūdeni vai kombināciju) un garšvielas, un gatavo lēni zem vāka līdz gaļa kļūst mīksta. Var izmantot arī miltus vai roux, lai sabiezinātu mērci, vai vienkārši samazināt šķidruma daudzumu gatavojot.

Atšķirības starp gulējumu, sautējumu un kastroļiem

• Sautējums parasti nozīmē ēdienu, kur gabaliņi (gaļa vai dārzeņi) tiek pilnībā vai daļēji vārīti šķidrumā un rezultātā ir bagāta, bieža mērce — tradicionālo atšķirību aprakstos bieži minama mazāka vai lielāka šķidruma daudzuma lietošana. Tradicionāli ir sākt ar vienkāršu mērci, piemēram, sautējumu, kas nākno no dārzeņiem, buljona un garšvielām.
• Gulējums (braise) parasti nozīmē lielāku gaļas gabalu apcepšanu un pēc tam lēnu gatavošanu nelielā šķidruma daudzumā, tā ka gaļa ir daļēji iegremdēta. Gatavošanas laikā mērce sabiezē un intensificējas.
• Kastroļi (casseroles) bieži tiek gatavoti cepeškrāsnī un var saturēt vairāk sastāvdaļu un kartupeļu vai cita pildījuma, un to gatavošanas veids var atšķirties no tradicionālā gulējuma.

Kur parasti gatavo — plīts vai cepeškrāsns

Gatavošanas veids ietekmē rezultātu: Gatavojot gulējumus vai sautējumus uz plīts, karstums tiek pievadīts galvenokārt trauka dibenam un šķidrums lēnām vārās vai smalki ķepurojas. Savukārt dažus gulējumus un lielas kastroļu ēdienu variācijas gatavo cepeškrāsnī, kur karstums cirkulē vienmērīgāk un ēdiens tiek karsēts no visām pusēm — tas bieži nodrošina vienmērīgāku mīkstināšanu un labāku garšu attīstību.

Sastāvdaļas un garšvielas

• Šķidrums: buljons, vīns, alus, ūdens vai to kombinācijas.
• Garšas bāze: sīpoli, selerijas, burkāni, ķiploki; tomātu pasta vai gabali (pēc receptes).
• Garšvielas: lauru lapas, timiāns, rozmarīns, pipari, dažreiz saldo vai skābo elementu (sāļi tomāti, vīns) līdzsvarošanai.
• Biezināšanai: milti, roux, beurre manié vai ciete (kukurūzas vai kartupeļu), kā arī reducēšana (šķidruma vārīšana līdz sabiezēšanai). Tradicionālas tautas metodes var ietvert arī vienkāršas improvizācijas — piemēram, iejaucot miltus un buljona kubiņu pienā un ūdenī vai citus biezinātājus.

Gatavošanas padomi

• Apcepiet gaļu ļoti karstā pannā, lai iegūtu bagātīgu garoziņu — tas piešķir dziļumu mērcei.
• Deglaze — pēc apcepšanas pievienojiet nelielu daudzumu vīna vai buljona un atskrāpējiet brūnos nogulsnējumus no pannu dibena; tie piešķir garšu mērcei.
• Saglabājiet maigumu: vāriet zem vāka, lēni un vienmērīgā siltumā. Stipra vārīšana padarīs gaļu cietāku.
• Dārzeņus pievienojiet taktiski: cietākus (burkāni, selerija, rāceņi) var pievienot agrāk, kamēr maigiem dārzeņiem (ziedkāposti, zaļie zirnīši) vieta ir tuvāk gatavošanas beigām.
• Pārbaudiet gaļas gatavību ar dakšiņu — ja tā viegli šķeļas, ēdiens ir gatavs.

Pasniegšana, uzglabāšana un atkarsēšana

• Gulējumu parasti pasniedz ar kartupeļu biezeni, putraimiem, polentu vai svaigu maizi, lai noņemtu un izbaudītu mērci.
• Daudzi gulējumi kļūst garšīgāki nākamajā dienā — gaļas un mērces garšas satuvināsies, tāpēc ēdiens labi der atkārtotai sildīšanai.
• Uzglabāšana: atdzesētu ēdienu ievieto slēgtā traukā un ledusskapī — 2–3 dienas. Ilgākai uzglabāšanai — saldētājs (līdz vairākiem mēnešiem), pirms salašanai atdzesējiet pilnībā.
• Atkarsēšana: sildiet lēnām zem vāka vai uz zema siltuma, pievienojot nedaudz šķidruma, ja nepieciešams; izvairieties no ātras vārīšanas, lai gaļa nesausas.

Vispārīgi ieteikumi iesācējiem

• Sāciet ar vienkāršām receptēm un pamazām eksperimentējiet ar garšvielām un šķidrumiem.
• Ja recepte liek, var izmantot buljona kubiņus, taču rūpīgi izvērtējiet sāls daudzumu — buljoni mēdz būt intensīvi sāļi.
• Pievērsiet uzmanību laikiem: gaļas cietība un izmērs nosaka gatavošanas ilgumu; lēna un pacietīga gatavošana bieži atmaksājas ar labu tekstūru un dziļām garšām.

Ar šiem pamatiem var droši sākt eksperimentēt — gulējums ir elastīgs gatavošanas veids, kas ļauj pielāgot ингредиенты un garšas atbilstoši sezonai un personiskajām vēlmēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir sautējums?

J: Kāda veida gaļa ir ideāli piemērota sautējumam?

J: Kādus dārzeņus vajadzētu izmantot sautējumā?

J: Kāds ir tradicionālais veids, kā sākt sautējumu?

J: Ar ko ir līdzīgi sacepumi un sautējumi?

J: Kāda ir atšķirība starp sautējumu un sautējumu gatavošanu?

J: Vai kastroļiem ir pārklājums?

Meklēt pēc burta