Ancio kauja

Fons

1943. gada beigās pēc sabiedroto iebrukuma Itālijā sabiedroto spēki bija iestrēguši Gustava līnijā. Tā bija aizsardzības līnija pāri Itālijai. Aizsardzībai palīdzēja Itālijas centrālās daļas zeme.

Vinstons Čērčils 1943. gada decembrī ieplānoja operāciju "Shingle". Viņš plānoja izsēdināt divas divīzijas pie Ancio un ieņemt Romu.

Ģenerālis Harolds Aleksandrs bija izdomājis plānu, kurā izmantoja piecas divīzijas. Tomēr 5. armijai nebija ne pietiekama karaspēka, ne arī iespējas to transportēt.

Ancio un Nettuno pludmales atrodas purvos. Kad uzbrukumam tika izraudzīta Truskota 3. divīzija, viņš teica, ka visi mirs. Lūkasam tika pavēlēts vadīt ASV Piektās armijas VI korpusu izsēdināšanai Ancio/Nettuno rajonā.

Plāns

Plānotāji uzskatīja, ka, ja vācu spēki atstātu Gustava līniju, lai aizsargātos pret sabiedroto uzbrukumu, tad sabiedroto spēki spētu šo līniju pārraut. Ja karaspēks tiktu atstāts Gustava līnijā, tad sabiedrotie varētu mēģināt ieņemt Romu.

Sabiedrotie plānoja uzbrukt no dienvidiem. Viņi vēlējās ieņemt pludmali netālu no Ancio, virzīties uz priekšu un būt gatavi doties uz Romu.

Jūras spēku pieejamība

Viena no plāna problēmām bija tā, ka nebija pietiekami daudz desanta kuģu. Bija pieejams tikai tik daudz tankkuģu (LST), lai izkrautu vienu divīziju. Vēlāk Čērčils pārliecinājās, ka to ir pietiekami daudz, lai izkrautu divas divīzijas.

Kaujas kārtība

Sabiedroto spēkus šajā uzbrukumā veidoja 5 kruizeri, 24 iznīcinātāji, 238 desanta kuģi, vairāk nekā 62 citi kuģi, vairāk nekā 40 000 karavīru un vairāk nekā 5 000 transportlīdzekļu.

Uzbrukumu veidoja trīs grupas:

• Britu spēki ("Peter Beach"): Šie spēki uzbruka piekrastei 6 jūdzes (10 km) uz ziemeļiem no Ancio.
• ASV ziemeļrietumu spēki ("Dzeltenā pludmale"): Šie spēki uzbruka Ancio ostai.
• ASV dienvidrietumu spēki ("X-Ray Beach"): Šie spēki uzbruka piekrastei 6 jūdzes (10 km) uz austrumiem no Ancio.

Dienvidu uzbrukums

Piektās armijas uzbrukums Gustava līnijai sākās 1944. gada 16. janvārī pie Monte Kasīno. Uzbrukumu neizdevās izlauzt. Vācieši ieveda jaunus karaspēkus no Romas.

Kauja

Pirmās izkraušanas

Izkraušana sākās 1944. gada 22. janvārī. Vācieši desantam neuzbruka, izņemot dažus Luftwaffe ložmetēju uzbrukumus. Līdz pusnaktij pludmalēs bija izkāpuši 36 000 karavīru un 3200 transportlīdzekļu.

Divas sabiedroto divīzijas izkāpa krastā. Vācu aizstāvju bija divas vai trīs reizes vairāk.

Ass spēku reakcija

Vācieši par izsēdināšanu uzzināja 22. janvāra plkst. 03:00. Pulksten 05:00 vācieši pavēlēja 4. izpletņlēcēju divīzijas Kampfgruppe un Hermann Göring Panzer Division aizsargāt ceļus, kas ved no Ancio uz Albānas kalniem. Vācieši aizsardzības pozīcijās bija izvietojuši 40 000 karavīru.

Trīs dienas pēc izcelšanās pludmali ieskauj trīs divīzijas: No rietumiem - 4. izpletņlēcēju divīzija, no centra - 3. tanku grenadieru divīzija, no austrumiem - Hermaņa Gēringa tanku divīzija.

25. janvārī aizsardzības vadību pārņēma fon Makensena 14. armija. Ap pludmali tika izvietotas astoņu vācu divīziju daļas. Vēl piecas divīzijas bija ceļā uz Ancio rajonu.

Sabiedroto ofensīva

Pēc ASV 45. kājnieku divīzijas un ASV 1. bruņotās divīzijas ierašanās līdz 29. janvārim sabiedroto spēku kopējais skaits pludmalē sasniedza 69 000 vīru, 508 lielgabalus un 208 tankus. Vāciešu aizsardzības spēku kopējais skaits bija pieaudzis līdz 71 500.

Sabiedrotie uzbruka 30. janvārī. Viena grupa devās uz Cisternu. Otra grupa devās uz ziemeļaustrumiem Kampolones virzienā.

Vācu pretuzbrukumi

Februāra sākumā vācu spēki 14. armijā bija 100 000 karavīru. Sabiedroto spēki līdz tam laikam bija 76 400. Vācu spēki uzsāka uzbrukumu plkst. 23:00.

16. februārī vācieši uzsāka jaunu uzbrukumu. Kopš pirmās izkraušanas abas puses bija zaudējušas pa 20 000 karavīru. Arī 18. februārī, atgriežoties Ancio, vieglajam kreiserim HMS Penelope trāpīja divas torpēdas un tas nogrima, zaudējot 417 vīrus. ^[]

Spēku izvietojums pie Ancio un Kasīno 1944. gada janvārī / februārī

Operācijas Diadēma plānošana

Abas puses saprata, ka līdz pavasarim rezultātu nebūs iespējams sasniegt. Vācieši izveidoja jaunu aizsardzības līniju - Cēzara C līniju. Sabiedrotie plānoja uzbrukumu maijā. Tas ietvēra uzbrukumu Gustava līnijai, ko nosauca par operāciju "Diadēma".

Martā 2. itāļu SS "Vendetta" bataljons un 29. itāļu SS strēlnieku bataljons tika nosūtīti cīnīties pret sabiedroto spēkiem Ancio/Nettuno pludmalē. Tajā pašā mēnesī Ancio ieradās ASV 34. kājnieku divīzija. Maijā Ancio ieradās ASV 36. kājnieku divīzija. Maija beigās tur jau bija 150 000 sabiedroto karavīru.

Bija piecas vācu divīzijas. Vācieši bija sagatavojuši aizsardzību, taču viņiem trūka virsnieku.

Sabiedroto uzbrukuma plānošana bija detalizēta. Britu 5. divīzijai un 1. divīzijai vajadzēja uzbrukt gar piekrasti. ASV 45. kājnieku, 1. bruņotā un 3. kājnieku divīzija uzbruks vācu 362. un 715. kājnieku divīzijai.

Sabiedroto uzbrukuma plāns operācijai "Diadēma", 1944. gada maijs


Sabiedroto izrāviens no Ancio un virzība no Gustava līnijas 1944. gada maijs

Izlaušanās

1944. gada 23. maijā plkst. 05:45 sabiedroto artilērijas vienības sāka bombardēšanu. Tad sabiedroto kājnieki un bruņutehnika virzījās uz priekšu. Pirmās dienas kaujas bija smagas: 1. bruņutehnikas divīzija zaudēja 100 tankus, bet 3. kājnieku divīzija cieta 955 zaudējumus. Vāciešu 362. kājnieku divīzija zaudēja 50 % no sava kaujas spēka.

25. maija pēcpusdienā Cisternu ieņēma 3. divīzija. Vakarā sabiedrotie pagriezās par deviņdesmit grādiem pa kreisi. Jaunajā uzbrukumā tika panākts neliels progress, līdz 29. maijā ieradās 1. bruņotā divīzija. 2. jūnijā Cēzara līnija pārtrūka, un 14. armija atkāpās caur Romu. Hitlers pavēlēja neaizstāvēt Romu.

Pēc tam

Pēc kara daži eksperti uzskatīja, ka Ancio plāns nebija labs. Tajā tika izmantotas tikai divas kājnieku divīzijas bez bruņutehnikas.

Operācija "Diadēma" (kuras laikā ASV 5. un Lielbritānijas 8. armija zaudēja 44 000 karavīru) nesasniedza savu mērķi - iznīcināt vācu 10. armiju.