Ancio (Anzio) kauja 1944 — operācija 'Šingls' un sabiedroto desants
Ancio (Anzio) kauja 1944 — operācija "Šingls": sabiedroto desants pie Ancio/Nettuno, smagas cīņas, taktiskas pārvērtības un ceļš uz Romu Itālijas kampaņā.
Ancio kauja, ko dēvē arī par operāciju "Šingls" (1944. gada 22. janvāris), bija sabiedroto jūras desants Itālijas kampaņā pret vācu spēkiem pie Ancio un Nettuno, Itālijā. Galvenais mērķis bija apiet Ziemas līniju (Gustava līniju), mazināt spiedienu uz fronti pie Kasīno un atvērt ceļu uz Romu, lai paātrinātu Itālijas atbrīvošanu.
Fons un plāns
Operāciju vadīja amerikāņu ģenerālmajors Džons P. Lūkass (John P. Lucas). Plāns paredzēja ātru, pārsteiguma rakstura desantu purvainā piekrastes rajonā, kur vāciešiem nebija spēcīgu aizsardzības līniju. Sabiedroto komandai cerībā bija, ka desants piespiedīs vāciešus pārdalīt spēkus un atvieglos uzbrukumu Ziemas līnijai uz austrumiem.
Desants un pirmās dienas
Desants 22. janvārī kopumā izdevās pārsteigt vāciešus. Sabiedrotie ieguva plašu pludmales galviņu un pat varēja tuvojas Romas virzienam. Tomēr komandieris Lūkass bija piesardzīgs — viņš koncentrēja spēkus piekrastē, lai nostiprinātu izkraušanas pozīcijas, nevis tūlītēji veica strauju dziļāku virzību uz iekšu. Šī lēnā rīcība deva laiku vāciešiem organizēt pretdarbību.
Vācu reakcija, terēns un grūtības
Vācu komandieri, kuru vadību Itālijā pārraudzīja feldmaršals Alberts Keserlings (Albert Kesselring), ātri atgrieza spēkus no apkārtnes un sāka smagus pretuzbrukumus. Vietējie apstākļi — purvains, bieži appludināts krasts, sliktas ceļu un laika apstākļu sekas — ievērojami apgrūtināja sabiedroto manevrus un piegādes. Vācieši izvietoja lielgabalus ap pludmali un izmantoja arī appludināšanu, ielaistot sālsūdeni, lai traucētu sabiedroto pārvietošanos.
Stagnācija un smagas kaujas
Pēc sākotnējā desanta izveidojās ilgstošs, smags un bieži asiņains kauju periods — tā dēvētā Ancio pludmales galviņa. Sabiedrotie mēnešiem ilgi cīnījās par paplašināšanos no pludmales, bet vācieši, atsvešinot papildspēkus piefrontē, spēja noturēt fronti un īslaicīgi izolēt galviņu. Gan piekrastē, gan aiz tās notika ilgstošas pozīciju kaujas ar augstiem zaudējumiem no abām pusēm.
Pārbīde maijā un sekojošais iznākums
Sabiedroto galvenā virzība Itālijā — īpaši koordinēta ofensīva pret Ziemas līniju (Operation Diadem) — maijā radīja spiedienu visā frontē. Pēc ilgstošām kaujām un spiediena palielināšanās sabiedrotajiem beidzot izdevās maijā pārrāvums no Ancio pludmales galviņas, ļaujot savienoties ar centrālajiem spēkiem. Sabiedrotie virzījās uz ziemeļrietumiem un Roma tika atbrīvota 4. jūnijā.
Sekas un nozīme
Ancio kampaņa bija gan taktiska, gan politiska mācība. Lai gan sākotnējie sabiedroto panākumi tika nedaudz izniekoti piesardzīgas rīcības dēļ, desants piespieda vāciešus atkārtoti izvietot rezerves, un galu galā tas atviegloja spiedienu uz Gustav līniju. Pēc Romas zaudēšanas vācu Desmitā armija varēja atkāpties uz ziemeļiem un sagatavoties aizsardzībai Gotiskajā līnijā, pagarinot Itālijas karadarbību vēlām mēnešiem.
Cilvēkresursu un civilās sekas
Kaujas prasīja daudz cilvēku upurus un radīja plašu postījumu abās pusēs; daudz karavīru tika ievainoti vai krita kaujā, un arī vietējā iedzīvotāju situācija bija grūta sakarā ar intensīvu bombardēšanu, evakuācijām un sliktajiem laika apstākļiem. Sabiedrotajiem galu galā izdevās nostiprināt un paplašināt pozīcijas, taču tas notika par augstu cenu.
Mācības
Ancio kauja demonstrēja, cik svarīga ir ātra un izlēmīga rīcība pēc desanta izveides, kā arī spēcīga pretinieka mobilitāte un spēju izmantot vietējo terēnu. Tā arī parādīja, ka desanta veiksmīga izkraušana nenodrošina automātisku dziļo nacionālo un stratēģisko mērķu sasniegšanu bez turpmākas agresīvas rīcības un labas sadarbības ar citiem frontes virzieniem.
Operācija "Šingls" paliek nozīmīgs piemērs otrā pasaules kara desantu un kombinēto operāciju sarežģītībai — gan tehniskajā izpildījumā, gan politiskajā un militārajā lēmumu pieņemšanā.
Atrašanās vieta Itālijā
Fons
1943. gada beigās pēc sabiedroto iebrukuma Itālijā sabiedroto spēki bija iestrēguši Gustava līnijā. Tā bija aizsardzības līnija pāri Itālijai. Aizsardzībai palīdzēja Itālijas centrālās daļas zeme.
Vinstons Čērčils 1943. gada decembrī ieplānoja operāciju "Shingle". Viņš plānoja izsēdināt divas divīzijas pie Ancio un ieņemt Romu.
Ģenerālis Harolds Aleksandrs bija izdomājis plānu, kurā izmantoja piecas divīzijas. Tomēr 5. armijai nebija ne pietiekama karaspēka, ne arī iespējas to transportēt.
Ancio un Nettuno pludmales atrodas purvos. Kad uzbrukumam tika izraudzīta Truskota 3. divīzija, viņš teica, ka visi mirs. Lūkasam tika pavēlēts vadīt ASV Piektās armijas VI korpusu izsēdināšanai Ancio/Nettuno rajonā.
Plāns
Plānotāji uzskatīja, ka, ja vācu spēki atstātu Gustava līniju, lai aizsargātos pret sabiedroto uzbrukumu, tad sabiedroto spēki spētu šo līniju pārraut. Ja karaspēks tiktu atstāts Gustava līnijā, tad sabiedrotie varētu mēģināt ieņemt Romu.
Sabiedrotie plānoja uzbrukt no dienvidiem. Viņi vēlējās ieņemt pludmali netālu no Ancio, virzīties uz priekšu un būt gatavi doties uz Romu.
Jūras spēku pieejamība
Viena no plāna problēmām bija tā, ka nebija pietiekami daudz desanta kuģu. Bija pieejams tikai tik daudz tankkuģu (LST), lai izkrautu vienu divīziju. Vēlāk Čērčils pārliecinājās, ka to ir pietiekami daudz, lai izkrautu divas divīzijas.
Kaujas kārtība
Sabiedroto spēkus šajā uzbrukumā veidoja 5 kruizeri, 24 iznīcinātāji, 238 desanta kuģi, vairāk nekā 62 citi kuģi, vairāk nekā 40 000 karavīru un vairāk nekā 5 000 transportlīdzekļu.
Uzbrukumu veidoja trīs grupas:
- Britu spēki ("Peter Beach"): Šie spēki uzbruka piekrastei 6 jūdzes (10 km) uz ziemeļiem no Ancio.
- ASV ziemeļrietumu spēki ("Dzeltenā pludmale"): Šie spēki uzbruka Ancio ostai.
- ASV dienvidrietumu spēki ("X-Ray Beach"): Šie spēki uzbruka piekrastei 6 jūdzes (10 km) uz austrumiem no Ancio.
Dienvidu uzbrukums
Piektās armijas uzbrukums Gustava līnijai sākās 1944. gada 16. janvārī pie Monte Kasīno. Uzbrukumu neizdevās izlauzt. Vācieši ieveda jaunus karaspēkus no Romas.
Kauja
Pirmās izkraušanas
Izkraušana sākās 1944. gada 22. janvārī. Vācieši desantam neuzbruka, izņemot dažus Luftwaffe ložmetēju uzbrukumus. Līdz pusnaktij pludmalēs bija izkāpuši 36 000 karavīru un 3200 transportlīdzekļu.
Divas sabiedroto divīzijas izkāpa krastā. Vācu aizstāvju bija divas vai trīs reizes vairāk.
Ass spēku reakcija
Vācieši par izsēdināšanu uzzināja 22. janvāra plkst. 03:00. Pulksten 05:00 vācieši pavēlēja 4. izpletņlēcēju divīzijas Kampfgruppe un Hermann Göring Panzer Division aizsargāt ceļus, kas ved no Ancio uz Albānas kalniem. Vācieši aizsardzības pozīcijās bija izvietojuši 40 000 karavīru.
Trīs dienas pēc izcelšanās pludmali ieskauj trīs divīzijas: No rietumiem - 4. izpletņlēcēju divīzija, no centra - 3. tanku grenadieru divīzija, no austrumiem - Hermaņa Gēringa tanku divīzija.
25. janvārī aizsardzības vadību pārņēma fon Makensena 14. armija. Ap pludmali tika izvietotas astoņu vācu divīziju daļas. Vēl piecas divīzijas bija ceļā uz Ancio rajonu.
Sabiedroto ofensīva
Pēc ASV 45. kājnieku divīzijas un ASV 1. bruņotās divīzijas ierašanās līdz 29. janvārim sabiedroto spēku kopējais skaits pludmalē sasniedza 69 000 vīru, 508 lielgabalus un 208 tankus. Vāciešu aizsardzības spēku kopējais skaits bija pieaudzis līdz 71 500.
Sabiedrotie uzbruka 30. janvārī. Viena grupa devās uz Cisternu. Otra grupa devās uz ziemeļaustrumiem Kampolones virzienā.
Vācu pretuzbrukumi
Februāra sākumā vācu spēki 14. armijā bija 100 000 karavīru. Sabiedroto spēki līdz tam laikam bija 76 400. Vācu spēki uzsāka uzbrukumu plkst. 23:00.
16. februārī vācieši uzsāka jaunu uzbrukumu. Kopš pirmās izkraušanas abas puses bija zaudējušas pa 20 000 karavīru. Arī 18. februārī, atgriežoties Ancio, vieglajam kreiserim HMS Penelope trāpīja divas torpēdas un tas nogrima, zaudējot 417 vīrus. []
Spēku izvietojums pie Ancio un Kasīno 1944. gada janvārī / februārī
Operācijas Diadēma plānošana
Abas puses saprata, ka līdz pavasarim rezultātu nebūs iespējams sasniegt. Vācieši izveidoja jaunu aizsardzības līniju - Cēzara C līniju. Sabiedrotie plānoja uzbrukumu maijā. Tas ietvēra uzbrukumu Gustava līnijai, ko nosauca par operāciju "Diadēma".
Martā 2. itāļu SS "Vendetta" bataljons un 29. itāļu SS strēlnieku bataljons tika nosūtīti cīnīties pret sabiedroto spēkiem Ancio/Nettuno pludmalē. Tajā pašā mēnesī Ancio ieradās ASV 34. kājnieku divīzija. Maijā Ancio ieradās ASV 36. kājnieku divīzija. Maija beigās tur jau bija 150 000 sabiedroto karavīru.
Bija piecas vācu divīzijas. Vācieši bija sagatavojuši aizsardzību, taču viņiem trūka virsnieku.
Sabiedroto uzbrukuma plānošana bija detalizēta. Britu 5. divīzijai un 1. divīzijai vajadzēja uzbrukt gar piekrasti. ASV 45. kājnieku, 1. bruņotā un 3. kājnieku divīzija uzbruks vācu 362. un 715. kājnieku divīzijai.
Sabiedroto uzbrukuma plāns operācijai "Diadēma", 1944. gada maijs
Sabiedroto izrāviens no Ancio un virzība no Gustava līnijas 1944. gada maijs
Izlaušanās
1944. gada 23. maijā plkst. 05:45 sabiedroto artilērijas vienības sāka bombardēšanu. Tad sabiedroto kājnieki un bruņutehnika virzījās uz priekšu. Pirmās dienas kaujas bija smagas: 1. bruņutehnikas divīzija zaudēja 100 tankus, bet 3. kājnieku divīzija cieta 955 zaudējumus. Vāciešu 362. kājnieku divīzija zaudēja 50 % no sava kaujas spēka.
25. maija pēcpusdienā Cisternu ieņēma 3. divīzija. Vakarā sabiedrotie pagriezās par deviņdesmit grādiem pa kreisi. Jaunajā uzbrukumā tika panākts neliels progress, līdz 29. maijā ieradās 1. bruņotā divīzija. 2. jūnijā Cēzara līnija pārtrūka, un 14. armija atkāpās caur Romu. Hitlers pavēlēja neaizstāvēt Romu.
Pēc tam
Pēc kara daži eksperti uzskatīja, ka Ancio plāns nebija labs. Tajā tika izmantotas tikai divas kājnieku divīzijas bez bruņutehnikas.
Operācija "Diadēma" (kuras laikā ASV 5. un Lielbritānijas 8. armija zaudēja 44 000 karavīru) nesasniedza savu mērķi - iznīcināt vācu 10. armiju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ancio kauja?
A: Ancio kauja bija sabiedroto jūras desants Itālijas kampaņā pret vācu spēkiem Ancio un Nettuno, Itālijā.
Q: Kas bija uzbrukuma komandieris Ancio kaujā?
A: Amerikāņu ģenerālmajors Džons P. Lūkass bija uzbrukuma komandieris Ancio kaujā.
J: Kāds bija Ancio kaujas uzbrukuma mērķis?
A: Ancio kaujas mērķis bija apiet vācu spēkus Ziemas līnijā un uzbrukt Romai.
J: Kāpēc Ancio kaujā izsēdināšana bija jāveic ātri?
A.: Ancio kaujā desantu vajadzēja veikt ātri, jo tas notika purvainā apvidū.
J: Kā desants pārsteidza vāciešus Ancio kaujā?
A.: Izcelšanās Ancio kaujā pārsteidza vāciešus, jo viņi to nebija gaidījuši.
J: Ko vācieši darīja, reaģējot uz sabiedroto izsēdināšanu Ancio kaujā?
A: Atbildot uz sabiedroto izsēdināšanu Ancio kaujā, vācieši ap pludmali izvietoja lielgabalus un appludināja purvu ar sālsūdeni.
J: Kad Itālijas kampaņas laikā tika ieņemta Roma?
A: Roma Itālijas kampaņā tika ieņemta 4. jūnijā pēc tam, kad sabiedrotie maijā pārvarēja pludmales.
Meklēt