Cisternas kauja bija kauja Otrā pasaules kara laikā. Tā notika 1944. gada 30. janvārī–2. februārī netālu no Cisternas, Itālijā, un bija daļa no Ancio kaujas, kas sekoja operācijai "Šingle".

Fons

Operācija "Šingle" (Ancio-Nettuno izsēšanās, sākta 1944. gada 22. janvārī) sākotnēji izveidoja sabiedroto pludmales galviņu pie Ancio, ar mērķi apiet vācu aizsardzību uz Gustav līnijas un atvieglot gaitu uz Romu. Tomēr sabiedroto vienības neizdevās strauji iedziļināties iekšzemē, un vācieši spēja ātri pastiprināt savu aizsardzību ap pludmales galviņu.

Gaita un taktika

3. kājnieku divīzija veica uzbrukuma mēģinājumus 25.–27. janvārī, cenšoties ieņemt Cisternas pilsētu un atvērt ceļu no Ancio pludmales. Šis uzbrukums bija daļa no ASV VI korpusa plašākas operācijas, kuras mērķis bija iziet no pludmales galviņas pirms vācieši spētu pilnībā nostiprināties.

30. janvārī sabiedroto reindžeru vienības tika piesaistītas, lai atbalstītu 3. divīzijas darbības un veiktu izlūkošanu un ātras uzbrukuma darbības Cisternas rajonā. Reindžeru vienības mēģināja iekļūt pilsētā un atvieglot 3. divīzijas progresu, taču saskarās ar spēcīgu vāciešu pretestību, gyvu šaujamieroču, ložmetēju un artilērijas uguni.

Sākums un iznākums

Kauja beidzās ar skaidru vāciešu panākumu — sabiedrotajiem neizdevās ieņemt Cisternu un atvērt gaidāmo virzību uz iekšzemi. Uzbrukums tika apturēts, un reindžeri cieta smagas zaudējumus: daļa vienību tika aplenktas, daudzi krita vai kļuva par gūstekņiem, kas būtiski ietekmēja to kaujas spējas un nākotnes taktikas izmantošanu.

Sekas un nozīme

Cisternas neveiksme demonstrēja problēmas, ar kurām saskārās sabiedrotie Ancio rajonā — lēna virzība pēc izsēšanās, vācu spēju ātra nostiprināšanās un grūti pārvarama pretestība. Tā arī atstāja ilgtermiņa ietekmi uz ASV reindžeru lietošanu un vienību organizāciju šajā teātrī. Cisternas kauja paliek nozīmīgs piemērs tam, cik bīstamas un sarežģītas bija cīņas par kontroli pār ceļiem un mazajām pilsētām Itālijā, kuras varēja lemt par plašāku operāciju iznākumu.

Piezīme: Cisterna atrodas Pontīnas mitrāju apgabalā, Kolonjas-Romas pievārtes tuvumā, un tās kontrole bija stratēģiski svarīga, jo ietekmēja pieeju uz Romu un sabiedroto mēģinājumus izlauzties no Ancio pludmales galviņas.