Monte Kasīno kauja (1944) — cīņa par Romu un Gustava līniju

Pēc sabiedroto izsēdināšanas Itālijā 1943. gada septembrī sekoja virzība uz ziemeļiem divās daļās. Pa vienai karaspēka daļai tika virzīta uz priekšu no abām Itālijas vidienē esošā kalnu grēda pusēm.

Rietumu pusē no Neapoles virzījās ASV Piektā armija. Austrumos ģenerāļa sera Bernarda Montgomerija vadītā britu Astotā armija pārvietojās Adrijas jūras piekrastē.

Piektā armija lēni virzījās uz priekšu sarežģītās zemes un vācu aizsardzības dēļ. Vācieši bija aizsargāti pozīcijās. Sākotnējie plāni, ka Roma tiks ieņemta līdz 1943. gada oktobrim, nepiepildījās.

Lai gan austrumos Ortona tika ieņemta, decembrī sniega dēļ karaspēka virzība apstājās. Virzīties uz Romu no austrumiem nebija iespējams. Cauri Liri ielejai veda 6. automaģistrāle. Dienvidu ieeja šajā ielejā bija Kasīno. Tā bija svarīga Gustava līnijas, spēcīgākās aizsardzības pozīcijas Ziemas līnijā, daļa.

Tā kā vecā benediktīniešu abatija bija nozīmīga vēstures lieciniece, vācu vienības abatijā neizvietoja aizsardzības pozīcijas.

Dažas sabiedroto lidmašīnas pamanīja vācu karaspēku abatijā. No abatijas paveras skats uz ieleju. Tas to padarīja par labu vietu vācu artilērijas novērotājiem. Tas lika sabiedroto komandieriem vēlēties bombardēt abatiju.

Plāni un sagatavošana

ASV Piektās armijas komandiera ģenerāļa Klarka plāns paredzēja britu X korpusam uzbrukt 1944. gada 17. janvārī. Britu 46. kājnieku divīzijai bija paredzēts uzbrukt 19. janvārī. Tā atbalstītu ASV II korpusa galveno uzbrukumu pa labi.

ASV II korpusa galvenais centrālais uzbrukums sāksies 20. janvārī. ASV 36. (Teksasas) kājnieku divīzija šķērsos upi piecas jūdzes no Kasīno. Francijas ekspedīcijas korpuss virzīsies uz Monte Kairo.

Piektā armija Gustava līniju sasniedza tikai 15. janvārī, pēc sešām nedēļām un 16 000 zaudējumu.

Uzbrukums

Pirmais uzbrukums

X korpuss kreisajā pusē, 17. janvāris

Pirmais uzbrukums tika veikts 17. janvārī. Piekrastes tuvumā britu X korpuss šķērsoja Garigliano. Vācu XIV tanku korpusa komandieris ģenerālis fon Zengers nedomāja, ka varētu apturēt uzbrukumu. Viņš lūdza vairāk karaspēka. Viņam tika nosūtītas 29. un 90. tanku grenadieru divīzija. Pirmajā kaujā X korpusam bija 4000 zaudējumu.

Galvenais uzbrukums

II korpuss centrā, 20. janvāris

Centrālais ASV uzbrukums sākās 20. janvārī. Viņiem uzbruka ģenerāļa Eberharda Rodta 15. tanku granātnieku divīzija. Uzbrukums bija neveiksmīgs, un 36. divīzija 48 stundu laikā zaudēja 2100 kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo vīru.

II korpusa mēģinājums uz ziemeļiem no Kasīno

24. janvāris

Nākamais uzbrukums notika 24. janvārī. ASV II korpuss uzbruka pāri Rapido ielejai uz ziemeļiem no Kasīno. 34. divīzija atgrūda ģenerāļa Franeka 44. kājnieku divīziju.

Franču korpuss apstājies labajā flangā

Labajā pusē marokāņu-franču karaspēks guva labus sākotnējos panākumus pret vāciešiem. Abas Marokas-franču divīzijas kaujās ap Monte Belvederi guva 2500 zaudējumus.

II korpuss kalnos uz ziemeļiem no Kasīno

ASV 34. divīzijai nācās cīnīties uz dienvidiem. Līdz februāra sākumam amerikāņu kājnieki bija ieņēmuši punktu nepilnu jūdzi no abatijas. Līdz 7. februārim bataljons bija sasniedzis kalnu zem abatijas. Mēģinājumus ieņemt Monte Kasīno apturēja ložmetēju uguni no nogāzēm.

Pēc tam

11. februārī, pēc trīs dienu uzbrukuma klostera kalnam un Kasīno pilsētai, amerikāņi atkāpās. ASV II korpuss pēc divarpus nedēļu ilgām kaujām bija noguris. Viņi zaudēja 80 % kājnieku bataljonu - aptuveni 2200 karavīru.

To sauca par operāciju "Atriebējs". Tā kā ASV VI korpuss bija apdraudēts pie Ancio, Freibergs lūdza palīdzēt Kasīni. Freibergs uzskatīja, ka uzbrukuma veiksmes izredzes ir tikai 50 %.

Abatijas iznīcināšana

Sabiedroto virsnieki sāka domāt, ka vācieši izmanto Monte Kasīno abatiju kā artilērijas novērošanas punktu. Sabiedrotie domāja par bombardēšanu ar "triecienbumbām".

1944. gada 15. februāra rītā bombardēšanā piedalījās 142 Boeing B-17 Flying Fortresses smagie bumbvedēji, kam sekoja 47 North American B-25 Mitchell un 40 Martin B-26 Marauder vidējie bumbvedēji. Tie uz klosteri nometa 1150 tonnas bumbu. Tas to pārvērta drupās. II korpusa artilērija apšaudīja kalnu. Vācu pozīcijas virs un aiz klostera palika neskartas.

Pēc bombardēšanas

Pāvests Pijs XII pēc sprādziena neko neteica. Kardināls valsts sekretārs nosauca sprādzienu par "muļķību".

Tagad ir zināms, ka vācieši bija piekrituši abatiju neizmantot militāriem mērķiem.

Pēc tās iznīcināšanas vācu 1. izpletņlēcēju divīzijas desantnieki ieņēma klostera drupas. Viņi to pārvērta par cietoksni un novērošanas punktu.

Kaujas

Naktī pēc bombardēšanas Snakeshead Ridge uzbruka 1. bataljona karaliskā Saseksas pulka rota. Uzbrukums bija neveiksmīgs, un rota guva 50 % zaudējumu.

Nākamajā naktī Saseksas pulkam tika pavēlēts pusnaktī uzbrukt ar visu bataljonu. Saseksas bataljons tika atvairīts, atkal ciešot vairāk nekā 50 % zaudējumu.

Naktī uz 17. februāri notika galvenais uzbrukums. 4/6. Radžputānas strēlniekiem uzbrukums neizdevās, un tiem bija lieli zaudējumi.

Otrajā galvenā uzbrukuma pusē divas 28. (Māori) bataljona rotas no Jaunzēlandes divīzijas mēģināja ieņemt dzelzceļa staciju Kasīno. Galu galā tās tika atvilktas atpakaļ.

Trešajā kaujā tika nolemts sākt divus uzbrukumus no ziemeļiem. Pirms uzbrukuma notika smago bumbvedēju bombardēšana.

Trešā kauja sākās 15. martā. Pēc trīsarpus stundu ilgas 750 tonnu bumbu bombardēšanas jaunzēlandieši virzījās uz priekšu. Notika arī artilērijas uzbrukums no 746 artilērijas daļām. Līdz 17. marta beigām gurki ieņēma punktu netālu no abatijas. Jaunzēlandes vienības un bruņutehnika bija ieņēmušas staciju.

19. martā bija plānots uzbrukums pilsētai un abatijai. Vācu 1. izpletņlēcēju divīzijas uzbrukums apturēja sabiedroto uzbrukumu un iznīcināja tankus. Pilsētā uzbrucēji guva nelielu progresu. Sabiedroto karaspēkam nācās cīnīties māja pēc mājas.

Freibergs uzskatīja, ka uzbrukums vairs nevar turpināties, un to pārtrauca. Vācu 1. izpletņlēcēju divīzija bija cietusi smagus zaudējumus, taču noturējās savās pozīcijās.

Pēc tam

Kaujās Kasīno 4. indiešu divīzija zaudēja 3000 vīru, bet Jaunzēlandes divīzijas kaujās tika nogalināti, pazuduši un ievainoti 1600 vīru. Vācu aizstāvjiem bija lieli zaudējumi.

Plānošana un sagatavošana

Ģenerāļa Aleksandra plāns Itālijā bija piespiest ienaidnieku izmantot maksimālo divīziju skaitu Itālijā. Līdz ar pavasara laikapstākļu iestāšanos būtu iespējams izmantot lielas karaspēka un bruņutehnikas grupas.

Ceturtā kauja tika nosaukta par operāciju "Diadēma". Plāns paredzēja, ka ASV II korpuss no kreisās puses uzbruks augšup pa krastu. Francijas korpuss uzbruks pāri Garigliano. Britu XIII korpuss frontes centrālajā labajā pusē uzbruks gar Liri ieleju. Polijas II korpuss (3. un 5. divīzija) labajā pusē uzbruks Abatijai. Bija vajadzīgi divi mēneši, lai sagatavotu karaspēku. Karaspēka pārvietošanās notika tumsā.

Kaujas

Kasīno uzbrukums (11.-12. maijā) sākās plkst. 23.00 ar artilērijas bombardēšanu ar 1060 lielgabaliem 8. armijas frontē un 600 lielgabaliem 5. armijas frontē. ASV II korpuss guva nelielu progresu. Francijas ekspedīcijas spēki iekļuva Aurunči kalnos. Kalnos virs Kasīno trīs dienas poļu uzbrukumi un vācu uzbrukumi nesa smagus zaudējumus abām pusēm.

Līdz 13. datumam vācu labā puse sāka zaudēt piektajai armijai. 17. maijā poļu II korpuss uzsāka otro uzbrukumu Monte Kasīno. Otrajā mēģinājumā poļi ieņēma Monte Kasīno.