Monte Kasīno kauja (saukta arī par kauju par Romu un kauju par Kasīno) bija kauja Otrā pasaules kara Itālijas kampaņas laikā. Tā bija vairāku lielu sabiedroto uzbrukumu sērija pret vācu aizsardzības līniju Itālijas dienvidos — tā dēvēto Ziemas līniju — kuru turēja gan vācieši, gan daļēji arī itāļi. Kaujas mērķis bija izlauzties cauri šai līnijai un atbrīvot ceļu uz Romu.

Ģeogrāfija un taktiska nozīme

Monte Kasīno (Monte Cassino) ir kalns ar slaveno Benediktiešu abatu, kas pārrauga Liri (Rapido/Liri) ieleju — galveno ceļu pieeju uz Romu. Ziemas līnija aptvēra Rapido, Liri un Garigliano ielejas un apkārtnes kalnus; kopā šīs pozīcijas bieži sauca par Gustava līniju. Kontrolējot šos augstumos esošos punktus, vācu spēki spēja bremzēt sabiedroto virzību uz ziemeļiem un aizsargāt ceļus uz Romu.

Kauju gaita (1944)

No 1944. gada 17. janvāra līdz 18. maijam sabiedroto karaspēks četras reizes mēģināja pārraut Gustava līniju un ieņemt Monte Kasīno. Šajās operācijās piedalījās dažādu valstu vienības — britu, amerikāņu, kanādiešu, jaunzelandiešu, franču un vēlāk arī Polijas vienības — kā arī ASV gaisa spēki un citi sabiedroto spēki. Vāciešiem pretī stājās labi nostiprinātas pozīcijas, tajā skaitā desantnieku (Fallschirmjäger) un citu bruņoto vienību elementi, kuri izmantoja kalnu reljefu aizsardzībai.

Abatijas bombardēšana un tās sekas

Sabiedrotie uzskatīja, ka Benediktiešu abatija Monte Kasīno tiek izmantota vācu pozīcijām. 1944. gada 15. februārī ASV bumbvedēji uz abatiju nometa apmēram 1400 tonnu bumbu, iznīcinot pieminekli un pārvēršot to drupās. Pēc sprādzieniem vācieši ātri izvirzījās drupās nostiprināties, un izpostītā ēka kļuva par taktisku priekšrocību — tajā tika ierīkotas aizsardzības pozīcijas un novērošanas vietas.

Izšķirošā ofensīva un iznākums

Pēc vairākām neveiksmīgām izsīkšanas cīņām sabiedrotie maijā sāka plašāku ofensīvu, pazīstamu kā Operācija Diadem. Šajā operācijā 1944. gada maijā piedalījās Francijas ekspedīcijas korpuss, britu X korpuss, Amerikas piektā armija un Polijas II korpuss. 1944. gada 18. maijā Polijas II korpss ieņēma Monte Kasīno drupas, un vācu aizstāvji pamazām tika izspiesti no Gustava līnijas. Romu sabiedrotie atbrīvoja drīzumā — 1944. gada 4. jūnijā.

Zaudējumi, strīdi un nozīme

Monte Kasīno kaujas norise un abatijas bombardēšana radīja lielas cilvēciskas un kultūras zaudējumus. Abatijas iznīcināšana izraisīja plašu strīdu sabiedriskajā domā par kara taktiku un kultūras mantojuma aizsardzību; daudzi historiogrāfi un aculiecinieki debatēja, vai bombardēšana bija nepieciešama. Militāri kauja noveda pie smagiem zaudējumiem abām pusēm — tūkstošiem karavīru gāja bojā vai tika ievainoti, un cīņas ievērojami palēnināja sabiedroto virzību Itālijā, taču galu galā sabiedrotajiem izdevās atvērt ceļu uz Romu.

Monte Kasīno kauja tiek atzīta par vienu no smagākajām un simboliski nozīmīgākajām cīņām Itālijas kampaņā, demonstrējot gan kaujas grūtību kalnos, gan kara radīto postošo ietekmi uz cilvēkiem un kultūras mantojumu.