Peldpūslis — gaisa pūslis, kas nodrošina zivju peldspēju un rezonansi
Peldpūslis (gāzes pūslis, gaisa pūslis) ir iekšējs ar gāzi pildīts orgāns. Tas palīdz daudzām kaulainajām zivīm (bet ne skrimšļainajām zivīm) kontrolēt peldspēju.
Zivis ar peldpūsli var palikt pašreizējā ūdens dziļumā, netērējot enerģiju peldēšanai. Peldpūšļa mugurējā novietojuma dēļ tā masas centrs atrodas zem tilpuma centra, tāpēc tas darbojas kā stabilizators. Peldpūslis ir arī rezonanses kamera, kas rada vai uztver skaņu.
Peldpūslis ir evolūcijas ziņā cieši saistīts (t. i., homologs) ar plaušām. Tradicionālā gudrība vēsta, ka pirmās plaušas (vienkārši maisiņi, kas savienoti ar zarnām) ļāva zivīm norīt gaisu apstākļos, kad trūka skābekļa. Tās attīstījās līdz mūsdienu sauszemes mugurkaulnieku un dažu zivju (plaušu zivs, garneles, bihiras) plaušām, kā arī līdz raju dzimtas zivju peldpūslīšiem.
Uzbūve un gāzu regulācija
Peldpūslis parasti ir dobums, kas piepildīts ar maisījumu galvenokārt no skābekļa, oglekļa dioksīda un slāpekļa. Ir divi galvenie anatomiskie veidi:
- Physostomous — peldpūslis savienots ar zarnu caur īsu kanālu (pneimatik kanālu). Ja organismam nepieciešams, gaisu var norīt vai izraidīt caur muti/anus; tas raksturīgs daudziem primitīvākiem sugu grupām un jaunajiem indivīdiem.
- Physoclistous — peldpūslis ir noslēgts, un gāzu apmaiņa notiek caur asinsrites sistēmu, izmantojot speciālas struktūras, piemēram, rete mirabile un gāzu dziedzeri. Šī sistēma ļauj precīzāk kontrolēt gāzu daudzumu but lēnāk pielāgot spiedienu.
Funkcijas
Peldspēja un stabilitāte: regulējot gāzu daudzumu, zivs var saglabāt noteiktu dziļumu bez pastāvīgas peldēšanas. Peldpūslis darbojas kā stabilizators, palīdzot uzturēt horizontālu stāvokli.
Skaņas ražošana un uztvere: dažu sugu peldpūslis darbojas kā rezonanses kamera — kontrakciju muskuļi sitas pret pūslīti, radot skaņas (piem., toadfish, croaker tipa zivis). Citos gadījumos peldpūslis pastiprina dzirdi; dažiem sugu grupām (piem., otifīsajiem) pastāv speciāla ķēde, kas savieno peldpūsli ar iekšējo ausi, uzlabojot skaņas uztveri.
Evolūcija un saistība ar plaušām
Peldpūslis un plaušas ir evolūcijas skatījumā radniecīgas struktūras — abas ir veidojušās no gaisa maisījumiem zivs ķermenī. Dažu zivju grupas attīstījušas plaušām līdzīgas struktūras, kas pieļauj gaisu elpošanu ārpus ūdens. Savukārt skrimšļainajām zivīm (piemēram, haizivīm) parasti nav peldpūsļa; tās izmanto lielu, taukainu aknu, lai daļēji kompensētu peldspēju.
Slimības, barotrauma un nozīme zvejā
Peldpūšļa traucējumi: mehāniskas traumas, infekcijas vai herniācijas var izraisīt peldpūšļa disfunkciju, kas atspoguļojas grūtībās kontrolēt dziļumu. Zvejas kontekstā ātra pacelšanās no dziļuma var izraisīt barotraumu — gāzes pēkšņa izplešanās peldpūslī, kas var bojāt orgānu un samazināt dzīvotspēju pēc atbrīvošanas.
Dažādas adaptācijas un piemēri
Dažās grupās peldpūslis ir ļoti modificēts: tas var darboties kā skaņas pastiprinātājs, kā elpošanas orgāns vai pilnībā zudušs. Piemēram, daudzas karpas un foreles ir physostomous, bet daudzi jūras rūdītie zivs (piem., dažas tunci līdzīgas sugas) izmanto physoclistous sistēmu.
Ekoloģiska nozīme
Peldpūslis ļauj zivīm efektīvāk izmantot ūdens kolonnas, tērējot mazāk enerģijas vertikālai pārvietošanai, tādējādi ietekmējot barības tīklos plūsmu un sugu sadalījumu dažādos dziļumos. Tāpat peldpūšļa īpašības var ietekmēt, kuras sugas kļūst par nozīmīgām plenēm vai plēsējiem noteiktos slāņos.
Šī īsā apkopojuma mērķis bija sniegt plašāku priekšstatu par peldpūsli — tā uzbūvi, darbību, evolūcijas saiknēm ar plaušām un nozīmi gan zivju bioloģijā, gan prakstiskos jautājumos, piemēram, zvejā un aizsardzībā.
Ruduļu peldpūslis
Pūšļa iekšējais izvietojumsS : gaisa pūšļa priekšējā daļa, S': gaisa pūšļa aizmugurējā daļaœ : barības vads; l: gaisa pūšļa gaisa eja.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir peldpūslis?
A: Peldpūslis ir iekšējs ar gāzi pildīts orgāns kaulainajās zivīs, kas palīdz tām kontrolēt peldspēju.
J: Kā peldpūslis palīdz kaulainajām zivīm?
A: Zivis ar peldpūsli var noturēties pašreizējā ūdens dziļumā, netērējot enerģiju peldēšanai.
J: Kāda ir peldpūšļa mugurējā pozīcija?
A: Peldpūsļa mugurējais novietojums nozīmē, ka tā masas centrs atrodas zem tilpuma centra, tāpēc tas darbojas kā stabilizators.
J: Kāda ir peldpūšļa kā rezonanses kameras funkcija?
A: Peldpūslis ir rezonanses kamera, kas rada vai uztver skaņu.
J: Kāda ir evolūcijas radītā saistība starp peldpūsli un plaušām?
A: Peldpūslis ir evolūcijas ziņā cieši saistīts (t. i., homologs) ar plaušām.
J: Kas ļāva zivīm norīt gaisu apstākļos, kad trūka skābekļa?
A: Pirmās plaušas (vienkārši maisi, kas savienoti ar zarnām) ļāva zivīm norīt gaisu apstākļos, kad trūka skābekļa.
J: Par ko attīstījās plaušas?
A: No plaušām izveidojās mūsdienu sauszemes mugurkaulnieku un dažu zivju (plaušu zivis, garneles, bihiras) plaušas, kā arī raju dzimtas zivju peldpūslīši.
