Simfonija Nr. 6 F-dur, op. 68 (Pastorāle)
Simfonija Nr. 6 F-dur, op. 68 (Pastorāle) ir Ludviga van Bēthovena simfonija. Simfonijas skices komponists sāka veidot 1806. gadā. Simfonija tika pabeigta 1808. gadā Heiligenštates ciematā uz ziemeļrietumiem no Vīnes. Pirmo reizi tā tika atskaņota Vīnē, Austrijā, 1808. gada 22. decembrī Theater an der Wien kopā ar 5. simfonijas c-moll, Klavierkoncerta Nr. 4 G-dur, "Kora" fantāzijas "Ah! perfido!", "Kora" fantāzijas "Ah! perfido! (koncerta ārija, kas sacerēta 1796. gadā) un fragmenti no 1807. gada Mises C mažorā.
Simfonijā ir piecas daļas. Daļas secībā ir allegro ma non troppo ("Priecīgas sajūtas, ierodoties laukos"), andante molto mosso ("Pie strauta"), allegro ("Zemnieku jautrība"), allegro ("Vētra") un allegretto ("Gana dziesma pēc vētras"). Pirmā daļa ir sonātes formā. Tā ir mierīga un jautra. Tā ataino komponista sajūtas, ierodoties laukos. Otrā daļa ir sonātes formā. Bēthovens partitūrā palīdzīgi identificēja putnu sugas: lakstīgala (flauta), paipala (oboja) un kukainis (klarnete). Trešā daļa ir simfonijas scherzo daļa. Tajā attēlotas lauku ļaužu dejas, un tā beidzas negaidīti, kad lauku ļaudis pamana, ka sāk līt lietus pilieni. Ceturtajā daļā ir attēlots spēcīgs negaiss, kas sākas tikai ar dažiem lietus pilieniem un sasniedz kulmināciju. Protams, ir ne tikai pērkons, bet arī zibens, spēcīgs vējš un lietus līst. Fināls ir sonātes rondo formā. Pirmie astoņi takti veido turpinājumu ievadam, kura galvenā daļa bija vētra; īstais fināls sākas devītajā taktā.
Bēthovens 1804. gadā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir 6. simfonija F mažorā, op. 68 (Pastorāle)?
A: Sestā simfonija F mažorā, op. 68 (Pastorāle) ir Ludviga van Bēthovena komponēta simfonija, kas pirmo reizi tika atskaņota 1808. gada 22. decembrī Vīnē, Austrijā.
J: Kad Bēthovens sāka veidot simfonijas skices?
A: Bēthovens sāka veidot simfonijas skices 1806. gadā.
J: Kur simfonija tika pabeigta?
A: Simfonija tika pabeigta 1808. gadā Heiligenštates ciematā uz ziemeļrietumiem no Vīnes.
Jautājums: Cik daļu ir simfonijā?
A: Simfonijā ir piecas daļas - allegro ma non troppo ("Priecīgas sajūtas, ierodoties laukos"), andante molto mosso ("Pie strauta"), allegro ("Zemnieku jautrība"), allegro ("Vētra") un allegretto ("Ganu dziesma pēc vētras").
J: Kāda forma ir izmantota pirmajai daļai?
A: Pirmā daļa ir sonātes formā, un tā attēlo komponista sajūtas, kad viņš ierodas laukos.
J: Kādu putnu sugu Bēthovens identificē savā partitūrā?
A.: Bēthovens palīdzīgi noteica, ka viņa partitūrā kā putnu sugas minētas lakstīgala (flauta), paipala (oboja) un kukainis (klarnete).
J: Kā Bēthovens savā ceturtajā daļā attēlo pērkona negaisu?
A: Ceturtajā daļā ir attēlots spēcīgs pērkona negaiss, kas sākas tikai ar dažiem lietus pilieniem un sasniedz kulmināciju ar pērkonu, zibeņiem, spēcīgu vēju un lietus lāsēm.
