Tamburīns — Provansas deja, 18. gadsimta franču mūzika un bungas
Tamburīns: Provansas deju ritmi 18. gadsimta franču mūzikā — bungas, Rameau un orķestra mantojums. Uzzini par tambourin instrumentu un tā spilgto skanējumu.
Tamburīns (izrunā franču valodā) ir mūzikas skaņdarbs, kas bija īpaši populārs Francijā 18. gadsimtā. Tā pamatā ir Provansas tautas deja un mūzika, — komponisti bieži imitēja tās energisko, atkārtojošo ritmu. Muzikālais tamburīns parasti skan kā bungas — franču valodā šīm bungām saka "tambourin" — un šī noskaņa tiek panākta ar īsiem, ritmiskiem motīviem un vienkāršu harmonisku pavadījumu.
Raksturojums un forma
Tamburīns muzikālā izpausmē parasti ir īsa, tautiskai dejai līdzīga daļa, kas:
- bieži rakstīta ātrā, divu laiku vai līdzīgā mērā;
- balstās uz atkārtotu ritmisku figūru, kas atgādina bungas vai ritmiskas iezīmes no Provansas dejas;
- bieži ir iekļauta operu dzīvīgākajās deju epizodēs, instrumentālajās svītās vai kā atsevišķs deju numurs.
Instrumenta izcelsme un veids
Tambourin ir arī īsta, Provansas reģionā lietota bungu tipa mūzikas instruments. Tam ir gara, cilindriska forma — bieži nedaudz garāka un šaurāka nekā parastās bungas — un to parasti spēlē ar vienu bungu nūjiņu vai koka sitamrīku. Tradicionāli tambourin nereti pavadīja galoubet (mazu trīs caurumu flautai līdzīgu pūšamo instrumentu), veidojot raksturīgu Provansas tandēmu: caurule spēlēja melodiju, bet tambourin — ritmu.
Ar laiku tambourina ritms un skanējums nonāca arī orkestrālajā repertuārā: to izmantoja komponisti gan kā īsu dejojamu tēlu, gan kā koloristisku ieteikumu, pievienojot perkusijas daļām vai imitējot bungas ar stīgu un pūšamo instrumentu rakstiem. Piemēram, tādu orķestra skaņdarbu vidū minams Žorža Bizē (Georges Bizet) darbs L'Arlésienne, 2. svītā, kur tamburīna ritmikas ietekme jūtama kā reģionālas dejas pieskāriens.
Komponisti un piemēri
Franču baroka komponisti bieži iekļāva tamburīna tipa dejas savās operās un baletos. Žans Filips Ramo (Jean-Philippe Rameau) savās operās sacerēja vairākus tamburīnu rakstura deju numurus, kuros uzsvērts dzīvīgais ritms un tautiskais kolorīts. Tamburīnus rakstīja arī komponisti kā Fransuā Žozefs Goseks. Vairāku citu laikmetu komponistu daiļradē parādās atsauces uz Provansas ritmiem vai tambourin formu — gan tiešā, gan netiešā veidā —, tostarp mūsdienu mūzikā.
Izpilde un mūsdienu lietojums
Mūsdienu izpildījumā tamburīna stila skaņdarbi tiek pildīti gan ar vēsturiskām instrumentu kopijām un ansambļiem, kas rekonstruē Provansas tautas mūziku, gan ar pilniem orķestriem, izmantojot mūsdienu perkusijas, lai atveidotu oriģinālā bungas skanējumu. Tamburīns paliek populārs kā īss, virtuozs un krāsains dejas elements, kurš piešķir koncertiem un skatuves izrādēm reģionālu noskaņu un ritmisku dzīvīgumu.
Meklēt